Par smēķēšanas kaitīgumu Par smēķēšanas kaitīgumu zina, gan pusaudzis, kurš sniedzas pēc pirmās cigaretes, gan smēķētājs - veterāns, kuram noteikta vēža diagnoze, taču vēl joprojām turpina smēķēt. Nesmēķēt ir grūtāk nekā piespiest sevi veikt rīta vingrošanu, ievērot mazkalorāžas diētu vai pārstāt strīdēties ar tuviniekiem. Tas tādēļ, ka tā ir liela ķīmiska atkarība. No simts cilvēkiem, kuri pirmoreiz paņem rokās cigareti, astoņdesmit pieci turpina smēķēt. Šādas ātri iedarbīgas atkarības veidošanās, kā nikotīnam, nav nevienai psihoaktīvajai (arī narkotiskajai) vielai. Kad atklāja pirmo nikotīna tieksmes gēnu, likās, ka var svinēt uzvaru: vajadzēja tikai izgudrot (izstrādāt) medikamentu, kas likvidētu šī gēna aktivitāti. Taču pēc tam atklāja 2. un 3. gēnu, kas nosaka atkarību no tabakas, un kļuva skaidrs, ka līdz šīs medicīniskās un sociālās problēmas risināšanai vēl ir tālu. Ir zināms, ka nikotīns paaugstina dopamīna (viela, kas uzlabo saikni starp nervu šūnām) izdalīšanos smadzenēs. Šīs vielas iedarbībā smadzenes strādā labāk, ātrāk un produktīvāk. Taču, lai „iedarbinātu” šīs brīnumvielas izstrādi, nepieciešams uzņemt arvien vairāk un vairāk nikotīna, t.i. jāizsmēķē arvien vairāk cigarešu. Tas ir sākums smagām saslimšanām - jaunveidojumiem plaušās un krūšu dziedzeros, vecuma vājprātībai. Statistika liecina, ka smēķētāju sadzīvē ir daudz vairāk sarežģījumu un grūtību. Salīdzinot ar nesmēķētājiem, tie biežāk šķiras, viņi ir impulsīvāki, nervozāki, kā arī smēķētājiem parasti ir lielāka tieksme pēc alkohola. Liels pārbaudījums ir katram, kurš vēlas atmest smēķēšanu. Situācija, kura ir pazīstama katram smēķētājam: vēls vakars, izbeigušās cigaretes, veikals slēgts, bet kaimiņi nesmēķē, no atkritumu spaiņa tiek ņemti izsmēķi. Bailes atkal atrasties šādā situācijā skubina uz lēmumu - lai mājās nav maizes, taču cigaretēm ir jābūt vienmēr. Atcelšanas sindroms - šī nepatīkamā sajūta, kad organisms palicis bez narkotiskas. Tas parādās ne visiem psihotropo vielu lietotājiem. Piemēram, tas nav pazīstams hašiša smēķētājiem, bet tabakas smēķētājiem minētais sindroms attīstās strauji - pēc 1.5 - 2 stundām pēc pēdējās izsmēķētās cigaretes, bet sasniedz savu kulmināciju pēc diennakts un ilgst dažus mēnešus. Neatturama un pastāvīga vēlme izsmēķēt cigareti, uzbudinājums, uztraukums, trauksme, uzmanības koncentrācijas traucējumi, miegainība vai bezmiegs, pastiprināta apetīte un palielināta ķermeņa masa - tas ir tikai neliels to traucējumu uzskaitījums, kurus nepieciešams pārdzīvot. Kādu laiku atpakaļ pulmonologi veica pētījumu. Cilvēku grupu, kuri vēlas atmest smēķēšanu uzaicināja uz 5 vizītēm. 1. grupu - uzreiz pēc lēmuma par smēķēšanas atmešanu pieņemšanas; 2. - pēc nedēļas; 3. - pēc mēneša; 4. - pēc 3 mēnešiem, bet 5. - pēc pusgada.
