Emm...
Mazliet sasmējos par to ''ja ir tuvas attiecības, tad tādus nelieto!''.
Un kā vēl lieto. Ir teiciens : ''Labāk no sirds izstrīdēties, nekā no sirds saticīgi dzīvot''.
Un, lai cik tuvas nebūtu, nekad nebūs tā, ka viss abiem būs super, visur vienādas domas un bla bla bla (pieļauju, ka tās būtu izcili nejēdzīgas attiecības!). Tāpēc gadās pa strīdam pat ļoti tuvās attiecībās ( rodas jautājums : kā maz var būt NEtuvas attiecības!?). Un strīda laikā parasti cilvēki nedomā kā un ko pasaka. Jo mute strādā ātrāk par smadzenēm.
Kā jau teicu, pati strīda laikā kādu no šiem esmu izspļāvusi ( vairumu gan nē..). Manam puisim nekādu problēmu ar to nav. Jo mums strīdi nav ilgi. Viņš zin manu temparamentu, es viņa. Viņš ir tas, kuram padodas ātrāk nomierināties un sākt visu nogludināt. Parasti pēc frāzes ''Labi'', viņš arī sāk pielabināties. Varbūt puiši padomājiet - kāpēc meitene tā dara?
Es vienmēr zinu, kad pati esmu vainīga, tad puisim arī piečubinos. Kad viņš - tad viņš man.
Varbūt pārstājiet domāt, ka meitenei mūždien jābūt tai, kas ''ir vainīga'''?
Vai vēl labāk - izrunājiet šo frāžu ''sakni''. No kurienes tā nāk. Tad viss būs ok. :))
