Visticamāk pēc nāves mūs satrūdēsim un sāksim nepatīkami ost. Bet kā jau lielā daļā no dzīves, nekas nav 100% skaidrs. Man nekas nav pretī viegla rakstura ticīgiem cilvēkiem, zini kā, ja nu kas, tad labāk tomēr nedaudz ticēšu, tīri drošībai, pasakās bija rakstīts, ka ellē riktīgi sūdīgi esot. Bet, ja tas ir tik ļoti organizēti un manipulējoši uz masām kā tas ir lielākā daļā pasaulē, tad gan diemžēl tā ir problēma. Ja teiksim neliela ateistu grupiņa atvērs tādu kā kopīgu domāšanas centru vecrīgas sirdī (reliģijas piekritēji to gan sauktu par sātanistu biedrību) tad puse Latvijas būtu vnk šokā, tā nelielā grupiņa tiktu lielākoties publiski nozākāta par pārāk racionālu domāšanu, kamēr skolās un ceru, ka reti, bet arī ģimenēs bērniem mācīs par dievu, tieši kristiešu dievu, jo tas ir vienīgais dievs, tad nekas diži nemainīsies...katram ir brīva izvēle, kam ticēt vai kam nē, bet tomēr, mūsdienās jau tā kā vajadzētu ļaut vēl ne tik ļoti attīstītiem prātiņiem izprast pasauli no racionāla viedokļa puses un tikai pēc tam jau pēc viņa brīvas izvēles, ja nepiciešams, meklēt citu risinājumu par to, kas būs utml.