Eksistē dažādas teorijas par to, vai Hitleram izdevās bēgt no Berlīnes 2. Pasaules kara beigās. Liela daļa no tām ir nepierādāmas, tomēr ir viena, kurai daudzi apskatnieki pievērš lielāku uzmanību.
Vai Hitlers izdzīvoja?85
1434
3
Nu jau kādu laiku noteiktās aprindās cirkulē pieņēmums, ka Ādolfam Hitleram izdevās bēgt no Berlīnes un uzsākt jaunu dzīvi Dienvidamerikā. Un ja mēs pieņemam, ka tas tā patiešām varēja būt, tad ticamākais variants ir, ka Hitlers turpināja dzīvi kā Tēvs Krespi. Tēvs Krespi mira 1993. gadā, kad bija vairāk nekā 90 gadus vecs. Uz viņa bērēm ieradās vairāk nekā 2000 cilvēku. Viņu apglabāja marmora kapenēs, kuras katru nedēļu tīra vēl šodien. Anonīmi cilvēki regulāri sūta ziedus uz turieni un citus priekšmetus.
Pēc Tēva Krespi nāves sāka parādīties interesantas ziņas par viņu. Viņa īpašumā bija mākslas darbi, kuru vērtība sniedzās miljonos dolāru. Turklāt viņa kolekcijā ietilpa tie mākslas darbi, kuri ilgu laiku atradās Hitlera privātajā kolekcijā. Hitlers bija pazīstams kā kaislīgs mākslas darbu kolekcionārs, bet diemžēl pēc kara beigām lielākā daļa viņa kolekcijas tā arī netika atrasta. Aculiecinieki tikmēr apgalvo, ka pēc Tēva Krespi nāves divas lidmašīnas tika piekrautas ar mākslas darbiem un tie tika aizvesti nezināmā virzienā. Tos vairs tā arī nekad neatrada.
Kvenkas (Cuence) pilsētas policijas šefs vēlāk stāstīja, ka dienu pirms Tēva Krespi bērēm pilsētu piepildīja "eiropiešu bariņš". Lielākā daļa no eiropiešiem bija vācieši un daudziem no viņiem bija savi miesassargi. Vai tiešām viens no pasaulē ļaunākajiem cilvēkiem spēja palikt nepamanīts veselus 40 gadus un nodzīvot cilvēka cienīgu dzīvi?
Ir zināms, ka 2. Pasaules kara pēdējā gada laikā visas ziņas par Hitlera medicīnisko stāvokli tika iznīcinātas, bet viņa ārstējošie ārsti palēnām sāka izgaist. Viena no ārstēm, kas nepazuda, bija kādā zobārsta asistente, kura divas reizes tika aicināta apskatīt Hitlera mutes dobumu. Vēlāk viņu notvēra krievi, kuriem viņa nodeva zīmējumus ar Hitlera zobiem, lai sarkanie vēlāk varētu pēc tiem identificēt Hitlera līķi. Veselas divas dienas viņa tika spīdzināta, kamēr bezspēkā spēja uzķēpāt Hitlera aptuveno zobu izskatu pēc diezgan švakajām atmiņām. Krievi tos salīdzināja ar Berlīnes bunkurā atrastā līķa zobiem un nolēma, ka sakritība ir pietiekami liela, lai to uzskatītu par Hitlera līķi. Staļins par to nebija tik pārliecināts, bet viņš vienkārši nevarēja pieļaut, ka Sarkanā armija būtu ļāvusi Hitleram izbēgt.
1981. gadā atstādināts ASV armijas pulkvedis vārdā Vendels Stefans apciemoja Ekvadoru. Viņš iebrauca arī nelielajā Kvenkas pilsētā un satika kādu priesteri. Priestera vārds bija Tēvs Krespi un pulkvedim Vendelam uzreiz radās aizdomas, ka tas varētu būt kāds izbēdzis nacists. Izpētījis simtiem Hitlera foto, viņš beidzot bija pārleicināts, ka Tēvs Krespi ir Hitlers, tomēr neviens pulkvedim neticēja. Viņš pat detalizēti aprakstīja vienu no mākslas darbiem Tēva Krespi namā, tomēr arī ar to bija par maz.
Arī Tēva Krespi pagātne ir noslēpumos tīta. Krespi apgalvoja, ka viņa vecāki ir no Itālijas un Austrijas, bet pats viņš nāk no kādas pilsētas Itālijas ziemeļos. Viņš ieradās Vatikānā 1943. gadā, kur izgāja visdažādākos kursus. Vēlāk viņu iecēla priestera kārtā. Visu šo laiku pavadījis vienīgi Vatikānā, neviens par viņu neko nezināja. Tomēr Krespi tika pagodināts ar mākslas kuratora amatu Vatikānā - amats, kas stipri pārsniedza viņa priestera pilnvaras. Tas ļāva viņam ievest vietējā katalogā dažādus mākslas darbus, kuru vērtība pārsniedza miljardus dolāru. Viņa rokām cauri izgāja arī daudzi nacistu mākslas darbi, kuri pēc kara dīvainā kārtā nonāca Vatikānā.
1956. gadā Krespi tika nosūtīts uz Kvenkas pilsētu, lai tur kalpotu par priesteri. Šī pilsēta jau tad bija zināmā, ka vieta, kur paslēpi meklējuši daudzi augsta ranga nacisti. Tur viņš dzīvoja pavadot vienkāršu dzīves veidu. Maksājot vietējiem par sava nama aizsardzību un iegūstot respektu no tiem, viņš visu savu atlikušo dzīvi pavadīja tur.
