Traki un mazāk dzirdēti fakti par pirmo nolaišanos uz Mēness39

Prezidentam Niksonam bija sagatavota īpaša runa gadījumam, ja astronauti nespētu atgriezties uz Zemes. Prezidentam Ričardam Niksonam bija sagatavota īpaša runa, ja Apollo 11 komanda neatgrieztos atpakaļ, konkrētāk, ja Nīls Ārmstrongs un Bazs Oldrins paliktu uz Mēness. NASA uzticējās Apollo 11 kosmosa kuģim, bet ne Mēness modulim. NASA baidījās, ka Mēness modulis varētu nespēt pacelties vai pārstāt darboties pusceļā un avarēt uz Mēness. Viņi bija arī nobažījušies par to, ka tas varētu nesavienoties ar komandmoduli, kas to kopā ar apkalpi nogādātu atpakaļ uz Zemes. Atkarībā no tā, kas notiktu, vīri varētu mirt uzreiz, nomirt badā vai izdarīt pašnāvību. Runa bija NASA ideja. Tā tika padota prezidenta kancelejas runu rakstītājam Viljamam Safīram, apmēram mēnesi pirms Ārmstrongs un Oldrins pastaigājās pa Mēnesi. Safīrs runu sarakstīja pats. Pirms runas nolasīšanas Niksonam būtu personīgi jāzvana astronautu sievām un jāpaziņo notikusī nelaime, bet pēc runas nolasīšanas mācītājam būtu jāizpilda tāds pats bēru rituāls, kā tiem, kas pazuduši jūrā. Tad viņš būtu vērsies pie nācijas un sācis savu runu ar šādu rindu: "Liktenis ir lēmis, ka vīri, kuri devās uz Mēnesi, lai izpētītu to mierā, paliks uz Mēness atpūsties mierā." Lai arī emocionālā runa nekad nebija vajadzīga, tomēr tā vēl šodien saviļņo lasītājus.

Nīls Ārmstrongs apgalvoja, ka viņa slavenā frāze tika citēta nepareizi. Vai Nīls Ārmstrongs teica „That’s one small step for man, one giant leap for mankind” (Tas ir mazs solis cilvēkam (vispārīgi), bet milzīgs lēciens cilvēcei) vai arī „That’s one small step for a man, one giant leap for mankind” (Tas ir mazs solis cilvēkam (viņam), bet milzīgs lēciens cilvēcei)? Atšķirība starp abiem slēpjas artikulā „a” starp „for” un „man.” Parasti šis citāts angļu valodā tiek citēts bez artikula „a”, pat ja Ārmstrongs uzstāja, ka ir to lietojis. Artikula „a” esamība vai neesamība maina citāta interpretāciju. „Man” (cilvēks) bez artikula „a” attiecas uz cilvēku vispārīgi, savukārt, ar artikulu tas attiecināms uz vienu konkrētu cilvēku – Nīlu Ārmstrongu. „a” nesadzirdēšanā tiek vainoti radio trokšņi un Ārmstronga Ziemeļamerikas centrālās rietumu daļas akcents. Cilvēki ar šo akcentu parasti saīsina „a” un izrunā kopā ar iepriekšējo vārdu. Tādējādi Ārmstronga izrunā „a” varēja saplūst kopā ar iepriekšējo vārdu „for”. Daži ASV pētnieki ir veikuši pētījumu saistībā ar Ziemeļamerikas centrālās rietumu daļas akcentu. Viņi secināja, ka klausītājiem bieži vien ir problemātiski nodalīt „for” un „for a”, pat gadījumos, kad audio ieraksts tiek palēnināts.

Trešais Apollo 11 astronauts uz Mēness nemaz neizkāpa. Jau minēju iepriekš, ka prezidentam Niksonam bija sagatavota īpaša runa gadījumam, ja Nīla Ārmstronga un Baza Oldrina Mēness modulis avarētu vai nespētu savienoties ar komandmoduli, lai atgrieztos uz Zemes. Komandmodulis aplidoja Mēnesi, kamēr Mēness modulis bija uz Mēness. Komandmodulī iekšā bija trešais astronauts - Maikls Kolinss. Kolinss nenolaidās uz Mēness, jo kādam bija jāvada komandmoduli. Kamēr Ārmstrongs un Oldrins uzņēma bildes, izmeta atkritumus un savāca augsnes un iežu paraugus, Kolinss fotogrāfēja Mēnesi. Viņš palika komandmodulī viens uz pats uz vairāk nekā 20 stundām. Viņš būtu atgriezies uz Zemes viens, ja Oldrins un Ārmstrongs nespētu pamest Mēness virsmu. Tieši tāpēc viņa vārds nebija minēts runā, kura pasaulei paziņou par Ārmstronga un Oldrina nāvi. Iespēja, ka nāktos atstāt savus kolēģus uz Mēness darīja Kolinsu ļoti nemirīgu. Viņš par to uztraucās vismaz sešus mēnešus. Aplidodams Mēnesi, Kolinss rakstīja, ka, ja tā būtu nācies darīt, vainas sajūta viņu vajātu līdz mūža beigām.

Apkalpei pēc atgriešanās uz Zemes bija jāpavada laiks karantīnā. Mūsdienās astronauti atstāj savu kosmosa kuģi un iekļaujas sabiedrībā tulīt pēc nolaišanās. Apollo 11 laikā tā viss nebija. Pēc viņu misijas uz Mēnesi, Apollo 11 astronauti tika turēti karantīnā trīs nedēļas, pirms viņiem ļāva atgriezties sabiedrībā. Tas bija piesardzības pasākums. NASA nebija pārliecināti, vai Mēness nesatur nāvējošus mikroorganismus. Tāpēc ieteica astronautiem palikt karantīnā, lai pārbaudītu uz Mēness paņemtos paraugus un astronautu kombinezonus (cita starpā) attiecībā uz mikroorganismiem un lai novērotu apkalpi, vai neparādās jaunas infekcijas. Laiks karantīnā bija jāpavada arī Apollo 12 un 14 komandām. Tomēr NASA pārtrauca to darīt laikā, kad nolaidās Apollo 15, jo jau bija apstiprināts, ka izpētītie Mēness apgabali ir sterili.

Bazs Oldrins noturēja pirmo Svēto komūniju uz Mēness. Bazs Oldrins un Nīls Ārmstrongs palika Mēness modulī vēl ilgi pēc nolaišanās. Viņi atpūtās un sagatavojās izmest pirmos atkritumus uz Mēness. Oldrins izmantoja laiku, lai noturētu pirmo Svēto komūniju uz Mēness. Kamēr viņi gaidīja, Oldrins pa radio nosūtīja Hjūstonai ziņojumu un lūdza klusuma brīdi. Viņš lūdza, lai klausītāji padomā par nolaišanos uz Mēness „un pateicās savā individuālajā veidā.” Pēc tam viņš uzlēja vīnu uz maizes gabala un ēda to, kamēr Ārmstrongs skatījās. Tas arī iezīmēja pirmo reizi, kad kāds ēda uz Mēness. NASA nepatika, ka astronauti misiju laikā piekopj reliģiskas aktivitātes. Viņi tika iesūdzēti tiesā pēc tam, kad Apollo 8 apkalpe aplidojot Mēnesi 1968. gada 25. decembrī lasīja Radīšanas grāmatu (Apollo 8 astronauti kļuva par pirmajiem cilvēkiem, kas aplidojuši apkārt Mēnesim). NASA nebija gatavi vēl vienai tiesas prāvai. Oldrinam bija teikts, ka viņš drīkst noturēt Svēto komūniju uz Mēness, bet viņam to vajadzēja noturēt „vispārīgāku”. Mūsdienās Vebsteras presbiterāņu baznīcas ticīgie, kur Oldrins tajā laikā bija vecākais, atzīmē Mēness komūnijas svētdienu par godu šim notikumam.