Pirms 100 gadiem Latvijā16

3.septembrī skvēriņā pie tagadējās Augstākās tiesas vācu vara atklāj savas varas apliecinājumu – pieminekli ‘’Dzelzs zemessargs’’, par godu Rīgas ‘’atbrīvošanas’’ gadadienai. Tautā to iesauca par ‘’koka Frici’’, jo bija izgatavots no koka. Piemineklis nostāvēja vien nepilnu gadu.

Uz agrākā Politehniskā institūta bāzes, tagadējās LU telpās, 22.septembrī tiek atvērta vāciska mācību iestāde ‘’Baltijas Tehniskā augstskola’’ lauksaimniecības, arhitektu un tirdzniecības nodaļās. Baltiešiem mācību maksa ir 250 markas pusgadā, bet ārzemniekiem – 350 markas. Ilgs mūžs gan augstskolai ar šādu nosaukumu nebija – nākamā gada sākumā Rīgu pārņem lielinieki un mācību iestādi pārdēvē par Latvijas augstskolu.

15.oktobrī Krievu teātrī (tagad Latvijas Nacionālais teātris) savu pirmo izrādi sniedz no Krievijas atgriezusies Pāvula Jurjāna ‘’Latviešu opera’’, saukta arī par ‘’Latvju operu’’. Tā ir R.Vāgnera opera ‘’Klīstošais holandietis’’. Zīmīgs nosaukums, vai ne?
Nākošā izrāde notiek nākamajā dienā pēc LR proklamēšanas, zālei, kur notika svinīgais akts, pat nebija nomainītas dekorācijas un tas operai deva vēl lielāku nacionāli emocionālu iespaidu.

Attēlā 1918.gada 24.novembris - mītiņš pie Liepājas Annas baznīcas par godu Latvijas neatkarības proklamēšanai.

Svarīgā ziņa par savas valsts dibināšanu iedzīvotājus nesasniedza uzreiz. Bet pamazām katrā pilsētā un ciemā šī bija karstākā ziņa. Prieks un reizē arī neziņa – kā tagad būs.

Attēlā Talsu apriņķa aizsargi un policisti pēc šaušanas sacensībām.

5.decembrī Tautas Padome apstiprina ‘’Pagaidu noteikumus par iekšējās apsardzības organizēšanu’’, kas regulēja policijas tapšanu. Sākoties Brīvības cīņām policisti iekļāvās karaspēka rindās un tikai tad, kad pakāpeniski tika atbrīvoti Latvijas novadi, sāka veidoties arī policijas vienības.

Tagad zinām, kāpēc 5.decembri atzīnē kā Policijas dienu.

14.decembrī iznāk pirmā Latvijas oficiālā laikraksta ‘’Pagaidu Valdības Vēstneša’ 1.numurs. Tajā paredzēts publicēt visu ar valsti saistīto informāciju (normatīvie akti, rīkojumi, paziņojumi utt) un arī privātpersonu sludinājumus. Iznākšanas biežums paredzēts vismaz 4 reizes nedēļā, bet tas neīstenojās. Līz gada beigām iznaca vien 4 numuri.
Nākamā gada 1.augustā tas pārtaps par ‘’Latvijas Vēstnesi’’.

19.decembrī apgrozībā tiek laista Latvijas LR pirmā pastmarka . Tās dizainu veidojis mākslinieks Ansis Cīrulis un tajā attēlots viņa zīmējums Latvijas ģērbonim. Pastmarkas nomināls ir 5 kap, kas apmaksāja pastkartes nosūtīšanu valsts teritorijā, vēstulei bija jālīmē 2 markas. Pirmās pastmarkas tika drukātas uz nepabeigtu un novecojušu vācu armijas ģenerālštāba karšu papīra, kas bija kvalitatīvs un viegli pieejams.
Šāda dizaina pastmarkas tika drukātas līdz pat 1921.gadam.