Viljams Džeims Sidis (William James Sidis) ir dzimis 1898.gada 1.aprīlī Amerikā, Ņujorkā. Droši vien vairāk gribētos ticēt, ka joku dienā ir dzimis kāds muļķis, bet nē - es jums pastāstīšu par pašu gudrāko cilvēku vēsturē, un tas lūk ir šis 1.aprīlī dzimušais Viljams. Viljams tiek dēvēts par ekscentrisku brīnumbērnu ar ārkārtējām prasmēm matemātikā un valodās, 20.gadsimta sākumā bijis ļoti slavens Amerikā.
Pats gudrākais cilvēks pasaulē40
1166
2
Viņa vecāki bija ēbreji-imigranti no Ukrainas. Viljams tika nosaukts sava krustēva vārdā (William James) - amerikāņu filozofa, ar kuru iepazinās viņa tēvs Boriss Sidis.
Vecāki no sava dēla vēlējās uztaisīt ģeniju, pielietojot savas pašizdomātas mācību metodes. Bet laikam jāsaka, ka tās metodes ļoti labi ir nostrādājušas. Kad Viljamam bija 18 mēneši, viņš jau lasīja avīzi “NewYork Times”. Droši vien pirmais, kas jums ienāca prātā, šito izlasot, bija aprēķināt cik gadi ir 18 mēneši – tie ir 1,5 gadi – jā, tieši tā, viņš lasīja avīzi jau puotra gada vecumā. Laikam labāk paklusēt par to, cik gados es sāku lasīt kaut ko tik nopietnu. Līdz 8 gadu vecuma sasniegšanai, viņs bija sarakstījis jau 4 grāmatas. Viņa IQ tika novērtēts 250 – 300 baļļu apmērā – pats augstākais IQ līmenis, kas tika nofiksēts vēsturē.
11 gados Viljams iestājās Hārvardā . Zinātņu tēmas, kurās ir saglabājušies Viljamsa darbi, ir amerikāņu vēsture, kosmoloģija un psiholoģija. Viņš kolekcionēja vilcienu biļetes un bija iegrimis transportsistēmas pētījumos. Ar pseidonīmu “Franks Falupa” viņs rakstīja traktātu par vilcienu biļetēm, kurā identificēja dažādus veidus, kā papielināt transporta tīkla jaudu. Jāpiemin, ka šai viņa pirms vairāk kā 100 gadiem aprakstītai sistēmai tikai tagad, mūsdienās, sāk meklēt un rast pielietojumu. 1930.gadā viņš saņēma patentu uz patstāvīgu, bezgalīgu kalendāru, kurš ir jāņem vērā garajos gados.
Viljams zināja ap 40 dažadām valodām (citos avotos pat tiek teikts, ka ap 200 valodām) un brīvi tulkoja no vienas uz otru valodu. Viņs arī radīja pats savu valodu, kuru bija nosaucis par “Vendergood” un ko bija sarakstījis savā vienā no grāmatām 8 gadu vecumā ar nosaukumu “Book of Vendergood”. Valoda lielā mērā ir balstīta uz latīņu un grieķu valodām, bet tajā bija arī pamati no vācu, franču un citām valodām.
Viljams bija sociāli pasīvs. Agrā bērnībā viņš nolēma atteikties no seksa un veltīt savu dzīvi intelektuālai attīstībai. Viņa intereses izpaudās diezgan eksotiskās formās, piemēram, viņš uzrakstīja pētījumu par alternatīvu ASV vēsturei. Pieaugušā vecumā viņs strādāja par vienkāršu grāmatvedi, velkāja tradicionālu lauku apģērbu un aizgāja prom no darba katru reizi, kad kāds darbā uzzināja par to, ka viņš ir ģēnijs. Cenšoties džīvot mieŗīgi, viņš slēpās no žurnalistiem.
Mira no smadzeņu asiņošanas 1944.gadā 48 gadu vecumā Bostonā. Viņa tēvs nomira no tās pašas slimības 56 gadu vecumā, 1923.gadā.
Viljama Džeimsu Sidisu daudzi biogrāfi vērtē kā pašu talantīgāko cilvēku uz Zemes. Te lūk šie Viljamsa biogrāfiskie moment, kas radījuši šo atzinumu:
- - Viljams iemācījās rakstīt līdz sava mūža pirmā gada beigām.
- - Ceturtajā dzīves gadā viņs izlasīja Homēru oriģinālā.
- - Sešu gadu vecumā izpētīja Aristoteļa loģiku.
- - Vecumā starp 4 un 8 gadu vecumu sarakstījis 4 grāmatas, tostarp monogrāfiju par anatomiju.
- - Septiņu gadu vecumā nolicis Hārvardas Medicīnas skolas eksāmenu anatomijā.
- - Astoņ gadu vecumā jau zināja astoņas valodas – angļu, latīņu, grieķu, krievu, ivritu, franču, vācu un vēl vienu, kuru bija izveidojis pats.
- - Pieaugušā dzīvē Viljams brīvi pārvaldīja 40 valodas, kaut gan daži autori apgalvo, ka pat 200.
- - 11 gadu vecumā iestājās Hārvardas universitātē un drīz jau lasīja lekcijas Hārvasrdas matemātiskajā pulciņā.
- - Pabeidza Hārdvardu 16 gadu vecumā ar izcilību.
Daži kritiski izmanto Viljamsu Džeimsu kā virsraksturīgu piemēru tam, ka brīnumbērni riskē nesasniegt panākumus pieaugušā vecumā.
