Emīla Buerlē (Emil Buehrle) privātā muzeja aplaupīšana Cīrihē (Zurich), kura tiek saukta par pašu nekaunīgāko, notika 2008. gada 10. februārī, gaišā dienas laikā. Trīs uzbrucēji slēpotāju maskās ieskrēja muzejā ar bļāvienu: „Visiem gulties, šī ir laupīšana!”. Zibenīgi noņēmuši no sienām četrus impresionisma šedevrus – Kloda Monē „Magoņu lauks pie Vetējas” ( Poppies near Vetheuil, Claude Monet), Pola Sezāna „Zēns sarkanā vestē” (Boy in a Red Jacket, Paul Cezanne), Edgara Degā „Grāfs Lepiks un viņa meitas” (Count Lepic and his Daughters, Edgar Degas) un Vincenta van Goga „Ziedoši kastaņa zari” (Blossoming Chestnut Branches, Vincent Van Gogh), laupītāji ielika gleznas baltā automašīnā un aizbrauca. Viens no laupītājiem esot runājis vāciski ar izteiktu slāvu akcentu. Nolaupīto gleznu vērtība – 164 miljoni dolāru. Tiesa gan, Van Goga un Monē darbi tika atrasti jau pēc dažām dienām kādā Cīrihes priekšpilsētā novietotajā mašīnā. Ja nozagtie darbi ir kāda pasūtījums, tad tuvākajā laikā tos neredzēt. „Melnajā” tirgū tie var tikt pārdoti tikai par niecīgu daļu gleznu patiesās vērtības.
“Harry Winston” juvelierizstrādājumu salons Parīzē (Paris) tika aplaupīts 2008. gada 5. decembrī, pirms pašas tā slēgšanas. Četri bruņoti vīrieši, ģērbušies sieviešu drēbēs un uzlikuši parūkas iegāja salonā. Viņiem nepietika ar vitrīnau “iztīrīšanu”, tika apzagtas arī noliktavu telpas. Tika aiznests gandrīz viss. Par laimi, tajā dienā neatskanēja neviens šāviens, bet salonam nodarītie zaudējumi tiek lēsti 105 - 118 miljonu dolāru apmērā. Vēlāk par šo laupīšanu tika aizturēti 25 cilvēki, vecumā no 22 līdz 67 gadiem. Tika atgūta daļa naudas, ko zagļi bija ieguvuši pārdodot nozlaupītos juvelierizstrādājumus. Jāpiemin arī tas, ka šis salons tika aplaupīts arī gadu iepriekš, tad ļaundari aiznesa dārglietas par 10 miljoniem eiro.
