Daži mīti par Viduslaikiem, kuriem mēs ticam, tomēr nav īsti patiesi...
Nepatiesie Viduslaiku mīti26
250
22
Mīts: nāves sodi bija bieži sastopami Viduslaikos
Par spīti tam, ka cilvēki tam tic, Viduslaiki tā teikt deva dzīvību zvērināto sistēmai un tiesas prāvas patiesībā bija ļoti godīgas. Nāves sodus uzskatīja par kaut ko ļoti nopietnu un tos izmantoja tikai sliktākajos gadījumos, piemēram, noslepkavošanā, dedzināšanā vai nodevībā. Publiskās galvas nociršanas nebija gluži tādas, kādas redzējām filmā – tās tika izpildītas tikai bagātajiem un parasti nenotika publiski. Vissastopamākie tā laika sodi bija pakāršana. Arī sadedzināšana, taču tās tika izpildītas ļoti reti.
Mīts: Viduslaikos cilvēki nemazgājās, tādēļ ļoti smirdēja.
Šī mīta dēļ radās vēl viens mīts – baznīcas vīraks tika izveidots, lai noslēptu daudzo cilvēku nepatīkamo smaku. Patiesībā, vīraks bija daļa baznīcas rituālos. Vīraks ir jau diezgan sen un tā pirmssākumi ir meklējami ebreju reliģijā. Bija arī mīts par to, ka cilvēki parasti precējās maijā vai jūnijā, tāpēc ka tad cilvēki tik traki nesmirdēja – tad viņiem bija ikgada mazgāšanās. Tās, protams, ir pupu mizas. Cilvēki tajos mēnešos precējās tāpēc, ka gavēņa laikā precības nebija atļautas. Tātad, atgriežoties pie smirdīgajiem cilvēkiem. Viduslaikos, gandrīz visās pilsētās bija lielas mājas, kurās atradās vannas. Higiēna un tīrība tika augstu vērtēta, patiesībā tik ļoti, ka daudz vannu un peldvietu tika ievietotas ļoti daudzās ceremonijās, piemēram, bruņinieku pasludināšanā. Citi mazgājās katru dienu, citi ne tik regulāri – tomēr kopā ņemot, cilvēki mazgājās. Viņi izmantoja karstu ūdeni, taču viņiem ūdeni vajadzēja pašiem uzsildīt, nevis kā mūsdienās. Frančiem ir arī kāds teiciens „Venari, ludere, lavari, bibere; Hoc est vivere!” (To hunt, to play, to wash, to drink; This is to live!)
Reklāma
Mīts: Viduslaiki bija vardarbības laiks
Viduslaikos bija vardarbība (gluži kā vienmēr), tomēr tur nebija ne uz pusi tik vardarbīgu cilvēku, kā, piemēram, Staļins, Hitlers un Mao. Lielākā daļu cilvēki dzīvoja bez vardarbības. Ikvizīcija nebija tik asiņaina, kā daudzās filmās un grāmatās apgalvoja. Mūsdienās esam piedzīvojuši daudz visādu vardarbību – genocīdu, masu slepkavības un sērijveida slepkavas – kaut ko, par ko Viduslaikos pat nespēja iedomāties. Patiesībā, tajā laikā bija tikai 2 slepkavas: Elizabete Batorija un Gills de Rejs. Tiem, kuriem joprojām apšauba, ka inkvizīcija izpildīja ļoti maz nāves – tad lūk, Vikipēdijas statistika, kurā pateikts, ka 160 gadu laikā (45 000 tiesas prāvas), tika izpildīti tikai 826 nāves sodi.
Mīts: Viduslaikos cilvēki bija aprobežoti
Pateicoties plašajām Holivudas filmām, daudzi cilvēki tic tam, ka Viduslaiki bija reliģijas māņticību pilni. Patiesībā, vēsturnieki noliedz, ka būtu kāds pierādījums šim. Viduslaikos uzplauka filozofija un zinātne – tika izveidotas universitātes pa visu Eiropu. Viduslaikos radās dižena mūzika, māksla un literatūra. Boētijs, Bokačo, Dante, Petrarka un Makjavelli – no šiem brīnišķīgajiem prātiem un kreatīvajiem māksliniekiem vēljoprojām mācās. Katedrāles un pilis Eiropā tika celtas izmantojot skaistu dizainu un teicami apstrādātu materiālu, turklāt, strādnieki izmantoja kailas rokas. Medicīna tajā laikā bija primitīva, tomēr tā bija strukturēta un centās izzināt jaunas idejas par nezināmo.
Mīts: Zemnieki dzīvoja dzīvi, tikai un vienīgi smagi strādājot.
Jā, zemnieki strādāja patiešām smagi (uzart lauku bija vienīgais veids, kā paēst), tomēr viņiem bija regulāri festivāli, kurās bija dejas, dzeršana, spēles un turnīri. Daudzas no tā laika spēlēm tiek spēlētas pat mūsdienās: šahs, dambrete, domino kauliņi (tie arī radās Viduslaikos), kā arī daudzas citas spēles. Iespējams, šīs nav tik aizraujošas un jautras kā Wii vai PlayStation, tomēr tā bija lieliska iespēja izbaudīt laiku un lieliski atpūsties.
