Pirmā daļa ir šeit - Mācību grāmatas mums melo!
Mācību grāmatās mums tiek apgalvots, ka Ameriku atklāja Kristofors Kolumbs, taču tās kļūdās!
Mācību grāmatas mums melo! 2 daļa.43
741
1
530. gads, Īrija. Kāds garīdznieks, vārdā Svētais Brendans, ar mērķi izplatīt kristietību, dodas tālos ceļojumos, un arī atgriežas atpakaļ, lai pastāstītu visiem savus piedzīvojumus. Nedaudz apšaubāma gan šķiet tā stāsta daļa, kurā ceļotāji centušies iekurināt uguni uz kādas nelielas salas, un tā izrādījās milzīga, guļoša zivs, kura, protams, pamodās un nevēlējās atbalstīt ugunskura kurināšanas ideju. Bet visādi citādi viņa ceļojuma apraksti bija visai ticami. Maršruts ir stipri līdzīgs, kā vikingu maršruts ~500 gadus vēlāk (kartē raustīta līnija). Kā arī par šo ceļojumu esot interesējies pat pats Kolumbs, kurš esot apciemojis Īriju vēl pirms sava jūrasbrauciena, lai uzzinātu vairāk informācijas.
Taču pats galvenais pierādījums šī ceļojuma esamībai ir atrastā mūku mājvieta Konektikutā, ASV, kas viennozīmigi eksistējusi pirms balto kolonistu ierašanās, un skaidri redzams, ka tā ir kalpojusi reliģiskiem mērķiem. Ir atrasts pat akmens ar skaidri redzamu uzrakstu SB (Svētais Brendans). Redzams, ka iniciāļu atstāšana bija aktuāla arī tajos laikos.
Aptuveni 600. gadā pirms mūsu ēras babilonieši iebrūk žīdu zemēs un izposta Zālamana templi. Daļa žīdu bēg. Bet uz kurieni? Ir versija, kas pierāda, ka viņu ceļa mērķis noveda tos Ziemeļamerikā, kur tie kļuva par Čerokī cilts indiāņu priekštečiem. Tas varētu izskaidrot čerokī gaišo ādas krāsu un senās paražas un rituālus, kas neticami precīzi sakrīt ar seno ebreju reliģiskajiem rituāliem. Arī paši čerokī tic savai žīdu izcelsmei, taču tiem veiktās DNS analīzes nav pierādījušas šo saikni. Jāsaka gan, ka tīrasiņu čerokī vairs tikpat kā nav palicis.
Taču ASV dienvidu teritorijās ir atrasti akmeņi ar seniem uzrakstiem (datējas 2-8 gadsimtu p.m.ē.) senebreju valodā, kas liek aizdomāties par šo hipotēzi.
Ļoti ticama un pierādāma versija ir, ka daļa Ziemeļamerikas iedzīvotāju ieradās Amerikā, peldot ar laivām gar ledus sienu pirms aptuveni 22 000 gadiem no Eiropas, pēdējā ledus laikmeta laikā. Pa ceļam tie varēja medīt roņus, kas mājoja uz ledus gabaliem, un no tā arī pārtikt. Tas bija laikā, kad Beringa jūras šaurums vēl bija klāts ar ledus sienu, un cilvēki no Āzijas nevarēja tai pārkļūt. Tātad - pirmie Amerikas iedzīvotāji tur ieradušies no Eiropas!
Solutrieši - tā tiek dēvēti šie senie eiropieši. Par pierādījumu to eksistencei kalpo arheoloģiskie izrakumi, un akmens laikmeta kultūras priekšmeti (akmens cirvji, naži...), kuri ir neticami līdzīgi Eiropā atrastajiem, un nevarēja nokļūt Amerikā no Āzijas.
Tāpat arī grūti noliegt, ka Ziemeļamerikas indiāņiem nav tik izteikti mongoloīdie sejas vaibsti, (kā piemēram, eskimosiem) tātad to senči varēja būt sajaukušies ar senajiem eiropiešiem (nav teikts, ka tie būtu mūsu tiešo priekšteču radinieki).
Neticamas keramikas izstrādājumu stila sakritības zinātniekiem lika aizdomāties - kā pie velna var būt tik līdzīgas vāzes gan senajiem japāņiem, gan senajiem Ekvadoras indiāņiem? Tātad ap 3000. gadu pirms mūsu ēras šeit ir ieradušies kādi ieceļotāji no Japānas, kas laika gaitā asimilējušies ar vietējiem iedzīvotājiem. Tāpat arī Ekvadorā zinātnieku atrastās mūmijas ķermenī esoša vīrusa atliekas, kas nav sastopams nekur citur Amerikā, varēja tur nokļūt tikai no Āzijas.
Kāda ģeogrāfiski izolēta Ekvadoras reģiona iedzīvotāji ir ar daudz izteiktākiem aziātiskiem sejas vaibstiem, un šis pierādījums runā pats par sevi.
Senie ceļotāji ir noteikti nonākuši Amerikā gan no Eiropas, gan Āzijas, gan Polinēzijas un Āfrikas. Ir pārāk daudz neapgāžamu pierādījumu.
Kā gan vēl var izskaidrot nikotīna pēdas ēģiptiešu mūmijā un skaidri redzamās sakritības seno ēģiptiešu un vidusamerikas iedzīvotāju būvēs? Kā gan vēl var izskaidrot atrastos hireoglifu uzrakstus Dienvidamerikā?
Pasaulē ir vēl daudz neizskaidrotā, un nākotne atnesīs mums vēl daudz pārsteigumu un izskaidrojumu uz nesaprotamiem jautājumiem.
