Sveiki. Jaunie spoki, jau pieredzējušie, un veterāni. Šis raksts ļaus uzināt - vai Latvijā staigāja dinozauri? Kādi bija augi? Vai bija arī ezeros un upēs monstri? Nu tad lasām :) un vērtējam.
Citi interesanti un ne tik interesanti raksti manā profilā--> Paarty Haards » Spoki.lv lietotājs
Dinozauru valdīšanas laikā Latvijas teritorijā bija sauszeme, tāpēc jādomā, ka dzīvnieki, to skaitā dinozauri, te dzīvojuši.
Zinātnieki tomēr uzskata, kaa nepieciešams kāds taustāms pierādījums - kauli, zobi, olas vai citi atradumi, lai droši apgalvotu, ka te mitinājušies tie paši dinozauri, kas, piemēram, Vācijas teritorijā. Diemžēl līdz šim pierādījumi nav atrasti. Iespējams, visas atliekas nopostīja ledājs, kas Latvijas teritorijai gājis pāri vairākkārt.
Tomēr dažu dinozauru laikmeta dzīvnieku fosilijas ir atrastas. Tie atstājuši liecības cietajos iežos vai akmeņos pārsvarā Dienvidkurzemē, Ventas krastos un tās pietekās.
Ginki.
Ginki bija plaši izplatīti triasa un juras periodā. Zinātnieki atraduši liecības, ka ginki dinozauru laikos auguši arī Latvijā. Līdz mūsdienām saglabājusies tikai viena ginku suga, kas brīvā dabā galvenokārt aug Ķīnā. Bet ginku tu vari apskatīt arī Rīgā! Latvijas vecākais ginks aug kanāla malas apstādījumos pie Latvijas Universitātes galvenās ēkas.
Skujkoki.
Skujkokiem līdzīgi augi auguši arī sensensenajā Latvijā. Iespējams, tie bijuši pavisam citādi nekā mūsdienu egles vai priedes. Iespējams, arī ka tie bijuši lielāki, zari bijuši kuplāki.
Amonīts.
Amonīts bija līdzīgs mūsdienu kalmāram vai astoņkājim ar kājām, acīm un gliemežveidīgu, spirālisku čaulu. Latvijā atrasti amonīti 15 - 20 centimetru diametrā(apakštasītes lielumā), iespējams, lielākie bija pat 45- 60 centimetri gari, bet citviet pasaulē pat līdz 3 metri diametrā. Čaula sastāvēja no daudzām kamerām, bet dzīvnieka mīkstais ķermenis aizņēma pēdējo lielāko kameru. Pateicoties čaulas uzbūvei, amonīts varēja kontrolēt peldēšanas dziļumu. Ielaižot čaulā vairāk ūdens, tas nolaidās dziļāk dzelmē, bet, to izlaižot, uzpeldēja augšā.
Belemnīti.
Pēc paskata atgādināja zivs un astoņkāja krustojumu. Tam bija zvīņas bet astonas kājas, kuras līda ārā no čaulas.
Radniecīgs ar Amonītiem. Visvairāk bija jāizvairās no Peloneustes, kuram ļoti garšoja belemnīti. Barība bija sīki vēžveidīgie un ūdenszāles.
Atrod lohnesa briesmoņa zobu.
20. gs. sākumā ārsts Gotfrīds Išreits no Liepājas, pastaigājoties gar Zaņas upes krastu, meklēja amonītus. Liels bija viņa pārsteigums, atrodot dīvaina zoba fragmentu - aptuveni 2 centimetri garu ar šķautnītēm un kantītēm. Zobu viņš aizsūtīja uz Tībingenes universitāti Vācijā, lai speciālisti noteiktu tā izcelsmi. Atklājās, ka tas bijis vienam no pliozauriem(nejaucam ar pleziozauriem!!!) - Peloneustes. Šis dzīvnieks bija līdzīgs Lohnesa ezera briesmonim, tikai ar īsāku kaklu (par lohnesa ezera briesmoni tiek uzskatīts kriptoklīds, jo tas ir dzīvojis lohnesa ezerā pirms vairāk kā 80 miljoniem gadu. )
Man nezin kāpēc bet pēc šīs informācijas tā vien gribās iziet laukā un sākt rakst zemi, meklēt fosilijas:D
CERU KA JUMS PATIKA!!!
