Respect šim rakstam, jo šis raksts jūs izglītos! Šajā rakstā jūs uzzināsiet, cik gudri jūs esat, varēsiet sevi salīdzināt ar citiem, kā arī uzzināsi milzīgus noslēpumus, kā kļūt gudrākam!
Fakti par iQ32
533
3
Tātad, IQ jeb inteliģences koeficents (Intelligence quotient) ir standartizēts tests, kas radīts, lai novērtētu inteliģenci. Ir jāņem vērā, ka IQ rāda cilvēka prasmi risināt sarežģītas problēmas un tas nav balstīts uz cilvēka zināšanu līmeni. IQ progresē ļoti strauji, cilvēkam sasniedzot pubertāti. Jau 16 gadu vecumā cilvēkam IQ jau gandrīz ir sasniedzis savu virsotni. Cilvēka inteliģences spējas risināt nepieredzētas problēmas (ko sauc par Fluid Inteligince) lēnām, lēnām sāk mazināties ar katru gadu jau no 25 gadu vecuma, bet tomēr cilvēka spējas risināt familiāras problēmas, kas balstās uz pieredzi, (ko sauc par crystallized intelligence) palielinās, cilvēkam kļūstot vecākam. Tāpēc arī vecākiem cilvēkiem ir grūtāk adoptēties jaunajam tehnoloģiju laikmetam, grūtāk kaut ko iemācīties jaunu, bet tomēr viņiem ir savas zināšanas, kuras ir vērts uzklausīt jaunākam cilvēkam.
IQ testi ir veidoti tā, lai viens un tas pats indivīds dažādos testos uzrādītu līdzīgu rezultātu. IQ sadalījums atbilst normālajam sadalījumam, tas ir, cilvēki, kuriem IQ ir virs 100 ir tieši tikpat, cik cilvēku, kuriem tas ir zem 100, kā arī visizplatītākais IQ rezultāts atbilst tieši 100 punktiem. IQ sadalījuma standartnovirze ir 15 punkti. Tas nozīmē, ka IQ diapazonā no 85 līdz 115 punktiem ietilpst 68% no visiem cilvēkiem. Diapazonā no 70 līdz 130 punktiem jau tiek iekļauti 96% no visiem cilvēkiem. Cilvēku skaits, kuru IQ ir lielāks par divām standartnovirzēm no vidējā rezultāta (130) sastāda tikai 2% no visas sabiedrības. Un 1000 cilvēku lielā kopā vidēji būs tikai viens cilvēks, kura IQ ir 145 (3 standartnoviržu attālums no vidējā) vai augstāk. Jāatceras, ka IQ punkti ir abstrakts lielums.
Ir daudz dažādu IQ punktu paskaidrojumu, bet norma visiem ir viena un tā pati: Tu skaities garīgi atpalicis (salīdzinājumā ar citiem cilvēkiem), ja Tavs IQ ir zem 70. Principā IQ starp 70 un 80 arī ir ļoti zems. Ja Tavs IQ ir virs 140, tad ļoti iespējams, ka esi ģēnijs.
Šajā bildē var redzēt vidējos IQ pēc profesijām. Mīts, ka tiem, kam nav izglītības, strādā par sētniekiem, ir patiess. Sētnieku IQ atrodas robežās starp 70 un 110. Arī mašīnu šoferiem, metāla apstrādātājiem, celtniekiem IQ parasti nav augsts. Fermeru IQ ir salīdzinoši augsts – tas ir no 79 līdz 118. Menedžeriem, pašnodarbinātajiem tas ir tikai 90 līdz 124 punktu robežās. Visaugstāko IQ uzrāda ārsti, fiziķi, juristi. Ļoti iespējams, ka šajā attēlā sniegtā informācija nav pārāk precīza, jo citos avotos esmu redzējis, ka menedžeru/grāmatvežu IQ ir robežās starp 120 un 130 punktiem, advokāti un biznesa CEO atrodas robežās starp 130 un 140 punktiem, bet zinātnieku IQ parasti ir virs 140.
Sabiedrībā valda stereotips, ka, jo gudrāks cilvēks, jo nūģīgāks viņš ir, un pretēji – cilvēks, kurš ir izcils atlēts, pavisam noteikti nav gudrs. Tas laikam ir radies, lai izlīdzinātu sociālo netaisnību. Patiesība ir tāda, ka starp šiem abiem faktoriem nav nekādas sakarības. Tāpat arī IQ nenosaka, vai cilvēks būs laimīgs vai nē.
Tas, ka cilvēkam piemīt īpašas prāta spējas, tas nenozīmē, ka viņš būtu izcili gudrs. Viens no daudzajiem piemēriem ir Kims Pīks (Kim Peek), kurš spēja demonstrēt tādu atmiņu, kādu mēs katrs vēlētos – viņam pietika ar stundu, lai izlasītu veselu grāmatu (jo viņš nevis lasīja grāmatu, bet vienkārši noskanēja ar savām acīm) un tad atcerēties vismaz 95% no visas informācijas, kas ir rakstīta grāmatā. Lai nu kā, viņa IQ bija 87.
Vairākiem atpazīstamiem cilvēkiem IQ patiesībā ir zems, piemēram, Muhameda Ali (Muhammad Ali), viena no visu laiku izcilākā boksera, IQ ir 78. Aktiera Deivida Haselhofa (David Hasselhoff) IQ ir 73. Bet fakts ir tāds, ka slavenus cilvēkus ar zemu IQ ir grūtāk atrast. Es tikai nezinu, vai tas ir tāpēc, ka cilvēkiem ar zemāku IQ ir grūtāk kļūt slaveniem vai arī vienkārši neviens nereklamē zemu IQ. Pieļauju, ka abas teorijas ir pareizas.
Visiem zināms fakts ir, ka Arnalda Švarcnēgera IQ ir 135, Alberta Einšteina – 160 –, slavenā šahista Bobija Fišera IQ ir 187, Madonnai – 140, Hitlera IQ tiek novērtēts ar 141 punktu. Visaugstāko IQ testa rezultātu ir uzstādījusi kaut kāda amerikāņu žurnāla redaktore Merlina vos Savanta (Marilyn Vos Savant), tas ir, 228 (tas bija IQ testā, ko viņa veica, kad viņa bija bērns... iegūtais IQ testa rezultāts tika pareizināts ar viņas vecuma koeficentu, tāpēc tas vairs neuzrāda tik objektīvu rezultātu... bet lai nu kā, citā IQ testā, kuru viņa kārtoja esot jau pieaugusi, viņa ieguva 185 punktus (kas vēl jo projām ir ļooooti daudz). Analizējot cilvēku rīcības un darbības viņu mūža laikā, augstākos IQ ir ieguvuši Johans Volfgangs Gēte (210) un Leonardo da Vinči (220).
Šajā attēlā varat iepazīties ar mākslīgi radīto tēlu IQ.
Kurš no abiem dzimumiem ir ar augstāku IQ? Ir noskaidrots, ka vidējais IQ gan vīriešiem, gan sievietēm ir 100. Tomēr vīriešu gadījumā koncentrācija ap vidējo ir nedaudz mazāka, nekā sievietēm. Tas nozīmē, ka vīriešu vidū ir vairāk gan ģēniju, gan garīgi atpalikušo. Runājot par inteliģences komponentēm, vīrieši vidēji iegūst augstākus rezultātus uzdevumos, kas saistīti ar 3-D vizualizāciju un matemātiskām un loģiskām darbībām, kamēr sievietes vidēji iegūst ievērojami vairāk punktus uzdevumos, kas pārbauda verbālo inteliģenci. Attēlā redzamie paskaidrojumi: g (general inteligence), RC (quantitative reasoning), Gv (visual-spatial ability), Gs (processing speed), Gc (comprehension-knowledge (crystallized intelligence)).
Interesanti ir tas, ka ir vērojamas IQ atšķirības starp rasēm. Baltajiem IQ vidēji ir 100, kamēr aziātiem par dažiem punktiem tas ir augstāks. Bet, kas attiecas uz melnajiem, viņu vidējais IQ ir par veselu standartnovirzi zemāks, nekā baltajiem vai aziātiem... Latīno pārāk neatpaliek no melnajiem.
