Kā rīkojās dzīvnieki briesmu gadījumā...
Dzīvnieki un bailes.50
380
5
Susliki briesmu gadījumā, kas nāk no gaisa, svilpo, bet ja briesmas nāk no zemes - čiepst. Murkšķi arī svilpo, pie tam to svilpšanu var dzirdēt 1,5 kilometru attālumā.
Vilks briesmu gadījumā rūpējās tikai par sevi. Tāpēc tas var pamest pat savas atvases: tādā gadījumā viņa izredzes izdzīvot palielinās.
Oposums kritiskās situācijās gāžas gar zemi, izliekoties beigts. Tai pat laikā tam paliek stiklainas acis un no mutes nāk putas, bet aizmugures dziedzeri izdala sekrētu ar nepatīkamu smaku. Visas šīs darbības notiek neapzināti un oposums tās nekontrolē, tas ir automātisks instinkts, saistīts ar bailēm.
Ķenguri briesmu gadījumā viens otram signalizē ar asti: ieraugot plēsēju, tie sāk bungot ar asti pa zemi. Uzdzirdot šādu signālu, pārējie ķenguri bēg. Ar plēsēju parasti cīnās tikai barvedis.
Ziloņi, mīdoties uz vietas, spēj dot signālu caur zemi 32 kilometru attālumā. Ziloņi adresāti - saņem šos signālus arī ar kājām. Ir bijušas situācijas, kad ziloņu kāju dimdoņa, kas tikuši malu mednieku ielenkumā, pabrīdinājusi citu ganāmpulku 60 km attālumā, un tas izmainījis maršrutu, lai apietu bīstamo posmu.
Autors: Foto: © Staffan Widstrand/CORBIS
Lācis nekad neuzbrūk stāvus. Tas var uz neilgu nostāties uz pakaļkājām, lai palūkotos apkārt, bet vienmēr uzbrūk stāvot uz četrām kājām. Aizbēgt no lāča, ja tas uzsācis pakaļdzīšanos, praktiski nav iespējams. Ar vienu ķepas sitienu liels lācis ir spējīgs salauzt muguru vērsim, sumbram vai bizonim.
Jūras vēži langusti - ir neslikti vijolnieki. Sajūtot ko nelāgu, tie sāk vilkt ar izaugumu pie antenām pa rievaino pauguru zem acīm. Ar izveidojušos skaļo skaņu langusts ne tikai brīdina sugas brāļus par briesmām, bet arī atbaida ienaidniekus: izdzirdot šādu mūziku, zivis bailēs nereti pamet noķerto medījumu, un tad tas tiek viltīgajam vēzim.
Parastie upes vēži briesmu gadījumā čurā. Tāpat dara arī omāri, pie tam omāri to dara caur sīku atveri pie acīm. To urīns satur ķīmiskas vielas, ar kuru palīdzību vēži un omāri nodod viens otram informāciju.
Čūskas, lai iebiedētu ienaidnieku, purkšķina, pie tam ļoti skaļi.
Ir skudras, kas māk uzsprāgt, lai aizstāvētu savu koloniju. Kritiskās situācijās skudra sev pārkniebj speciālu dobumu (parasti tā ir daļa no kuņģa), kur iepriekš tiek uzkrāti izdalījumi. Pēc operācijas dobuma saturs izšļakstās apkārt. Dažādi tipi skudru izmanto dažādas vielas - no indīgām līdz iemidzinošām un nervu paralītiskām. Pēc tam skudra iet bojā.
