Šis būtu jālasa tumsā un kapos, lai būtu īstais efekts – Arābi ticēja, ka miruša cilvēka gars turpina raudāt un vaimanāt līdz brīdim, kad viņa nāve ir atriebta. Viņi uzskatija, ka putns, ko viņi sauc „al Sada” (nāves pūce) vesalu bezgalību turpina rinķot ap mirušā cilvēka kapu un draudīgi svilpj, ūjinā, kamēr vien šī cilvēka nāve nebūs atriebta.
Tā kā šāda tipa rakstu nedrīkst beigt uz tik neiepriecinošas nots, tad lūk būs vēl viens fakts - Evolūcijas laikā, attīstoties, pūces ir kļuvušas lielākas par ūpjiem. To skaidro ar pieņēmumu, ka, jo lielāka pūce, jo vairāk olu spēj izdēt un, jo vairāk olu izdēj, jo lielāks to skaits izdzīvo. Arī pūču spalvas vairumā gadijumu ir daudz krāšņākas par ūpju spalvām =)
