..bija pazemojošas sakāves. Visi šie vēsturiskie notikumi patiesībā bija arī lielas izgāšanās, jo nesasniedza savus mērķus vai pat izraisīja pretēju efektu.
5 uzvaras, kas patiesībā...33
764
2
Live aid ziedojumu vākšana. Badā mirstoši afrikāņu bērneļi ir viens no populārākajiem ziedojumu kampaņu tēliem. Taču vai jūs zināt, kā šādas ziedošanu kampaņas sākās? Tad lūk, 1985. gadā Etiopijā izcēlās milzu bads. Uz turieni devās žurnālisti. Visa pasaule ieraudzīja šausminošus fotoattēlus ar ģindeņiem līdzīgiem bērniem. Kā atbildi daudzas spožas amerikāņu zvaigznes organizēja labdarības koncertu Live aid, kurš savāca rekordlielu summu - 250 miljonus dolāru. Pietiekama summa, lai varētu no nāves izglābt vismaz dažus miljonus vai ne?
Jā, un šeit nākas iestarpināt dažus faktus par šī bada cēloņiem un ārvalstu palīdzību. Redziet, bads izcēlās divu iemeslu dēļ - pilsoņu kara un neiedomājami korumpētas un zaglīgas valdības dēļ, salīdzinājumā ar kuru mūsējie valstsvīri ir tīrās mūķenes. Kad tiek sniegta oficāla palīdzība no citām valdībām, tās uzstāda savus noteikumus - un ja tos nepilda, tad naudas plūsmu aptur. Taču Live aid bija privāti līdzekļi, kas tika nodoti privātām iestādēm Etiopijā, kurām savukārt vajadzēja pakļauties tai pašai valdībai. Un uzminiet, ko valdība nopirka? Pārtiku? Jā, kādi pāris procenti patiešām tika iztērēti pārtikai. Taču vairumu naudas iztērēja ieroču iegādei. Un iznāca tā, ka ar šo pārtikas kripatu izglābtos bieži vien nogalināja par to pašu naudu pirktie ieroči. Mazliet ironiski, vai ne?
Kauja pie Termopilām. Vārds "spartieši" mums asociējas ar sūri rūdītiem večiem, kas apslaktēja bariem persiešu un pēc tam krita varoņu nāvē. Jā, tā patiešām bija. Toreiz Dārijs III iebruka Grieķijā, taču viņa armijai ceļu aizšķērsoja Leonīds ar saviem vīriem. Cīņa notika šaurā vietā starp klintīm un jūru, kur persiešu milzu skaitam nebija nozīmes. Taču, kad viņus apgāja no muguras, Leonīds ar saviem vīriem krita varoņa nāvē, lai varētu ierasties papilspēki un tie tad varētu...
... neizdarīt neko. Patiesība ir tāda, ka Leonīds ar visiem pārējiem krita pilnīgi veltīgi. Nerunāsim nemaz par to, ka šajā varoņa nāvē krita ne vien šie 300 spartieši, bet arī vēl 3000 citi grieķu karavīri. Taču pēc šīs sakāves nenotika nekāda izšķiroša grieķu uzvara uz sauszemes pār persiešu ordām. Persieši ieņēma atstātās Atēnas un tās nodedzināja. Tāpat izrīkojās arī ar citām pilsētām Grieķijā. Persieši galu galā devās prom tikai tad, kad bija izpostījuši pusi no Grieķijas un viņu floti nogremdēja pie Salamīnas.
Tet ofensīva. Vjetkongs kopā ar Ziemeļvjetnamas armiju uzsāka plašu ofensīvu 1968. gada 31. janvārī ar mērķi satriekt amerikāņus un viņu marionešu valdību. Sākotnējais uzbrukums izdevās sekmīgs, un pilnībā pārsteidza amerikāņus. Kaujas uzliesmoja visā Dienvidvjetnamā, un daži kaujinieki pat ielauzās ASV vēstniecības teritorijā. Visi masu mēdiji to atspoguļoja kā nesatricināmu pierādījumu tam, ka karš patiesībā ir nebeidzams un neuzvarams un ASV nav ko darīt šajos nolāpītajos džungļos.
Šī operācija patiesi izvērsās par īstu slaktiņu - taču apslaktēti tika paši komunisti. Zaudējumi ASV un Dienvidvjetnamas armijas rindās bija lieli, taču nesalīdzināmi smagāk cieta paši uzbrucēji. Pamatā visas Vjetkonga vienības tika iznīcinātas vai arī tik smagi iedragāja, ka vairs nespēja pildīt savas funkcijas. Viljams Vestmorlends, ASV spēku komandieris Vjetnamā, uzskatīja, ka šis ir beigu sākums. Taču žurnālisti ASV tā vis nedomāja. Galu galā, kādas ziņas tad labāk pārdosies - sauss, bet objektīvs ģenerāļa viedoklis vai arī histēriskas klaigas par armijas bezspēcību? Galu galā šī militārā sakāve komunistiem izvērsās par absolūtu politisku un propagandas uzvaru. ASV sabiedrība tika noskaņota vēl negatīvāk par karu un noveda pie ASV karaspēka izvešanas un Ziemeļvjetnamas uzvaras.
Denkirkas evakuācija. 1940. gadā Francija dabūja izjust uz savas ādas vācu zibenskara efektivitāti. Britu un franču apvienotajiem spēkiem draudēja milzu ielenkums. Palikt un cīnīties nozīmēja krist bezjēdzīgā nāvē zem tanku kāpurķēdēm. Tāpēc tika veikta operācijas Dinamo - vairāk kā 300 000 britu kareivju evakuācija pāri Lamanša šaurumam atpakaļ uz Angliju. To atspoguļoja kā nelielu, bet tomēr uzvaru - no vācu nagiem bija izglābušies desmitiem divīziju, kas varēja cīnīties citu dienu.
Taču visi parasti noklusē to, ko briti atstāja Denkirkas pludmalēs: 84 000 motorizētu transportlīdzekļu un 657 000 tonnas krājumu ar pārtiku, ieročiem un munīciju. Britiem nebija pat laika sabojāt tehniku, kur nu vēl iznīcināt krājumus. Tā bija kā milzu dāvana vācu karaspēkam, kurš bija sajūsmā un nekavējās to likt lietā. Liela daļa britu stratēģisko krājumu bija krituši ienaidnieka rokās, un pāris kritisko mēnešu britu sauszemes spēki bezmaz vai stāvēja ar plikām pakaļām Lamanša otrajā pusē. Tikai britu flotes pārākums un RAF neizšķirtais duelis ar Luftwaffe neļāva vāciešiem šķērsot Lamanšu un okupēt Britu salas. Tā kā briti vismaz varēja sevi mierināt ar domu, ka viss būtu varējis būt vēl ļaunāk - kas ir visai mierinoša doma, kad tev nekā cita pozitīva nav ko pieminēt.
Roberta Skota cīņa par Dienvidpolu. Dienvidpola atklājējam Rualam Amudsenam parasti vienmēr blakus min Robertu Skotu - cilvēku, kas sasniedza polu tikai 5 nedēļas vēlāk un atceļā mira no sliktajiem laika apstākļiem. Roberta Skota sasniegumi tika pamatīgi cildināti - galu galā viņš ar saviem biedriem sasniedza polu, neizmantojot nekādus vilcējus-palīgus kā Amudsens un tikai nelaimīgas sagadīšanās pēc nomira pavisam netālu no krājumu noliktavām.
Ironiski, ka tolaik Skotam pat pievērsa lielāku uzmanību kā pašam Amudsenam. Kādā banketā par godu atklājējam namatēvs pat ironiski uzsauca tostu par godu Amudsena vilcējiem suņiem. Jā, it kā viņi būtu krāpušies un suņi vieni paši būtu izdarījuši visu darbu. Bet Skots patiešām bija pelnījis daudz mazāk apbrīna kā Amudsens, jo kurš tad sasniedza polu un atgriezās dzīvs? Kurš veica rūpīgu plānošanu un izmantoja pienācīgu ekipējumu? Kurš bija veicis rūpīgus aprēķinus, lai ikvienam ekspedīcijas dalībniekam nepietrūktu pārtikas? Galu galā iznāk, ka Skotu apbrīnoja par viņa ... muļķību.
raksts
