13 fotogrāfijas, kas izmainīja pasauli111

Fotogrāfija,kas ienesa karu katrās mājās. Viens no pirmajiem kara fotogrāfiem bija Metjū Bredijs,kas pirms tam bija pazīstams ar dagerotipiju vaidošanu Ābramam Linkolnam un Robertam Li. (Pirms 170 gadiem (1839) tika izgatavota pirmā dagerotipija (apsudrabota vara plāksne), un šis notikums tiek pieņemts par fotogrāfijas dzimšanas gadu.)Bredijam bija viss-karjera ,nauda,savs biznes.Bet viņš bija gatavs riskēt ar savu dzīvību un šo visu,lai sekotu līdz ziemeļu armijai ar fotokameru rokās. Knapi izglābjoties no sagūstīšanas jau pirmajā kaujā,viņš nedaudz zaudēja savu patriotismu un apņēmību un turpmāk frontes priekšgalā sūtija savus asistentus.Neilgajos kara gados Bredijs un viņa komanda uzņēma vairāk kā 7000 fotogrāfiju. Tas ir diezgan liels skaits,jo lai uztaisītu vienu fotogrāfiju bija vajadzīgs pajūgs,kas veda ķimikālijas uc. nepieciešamās lietas fotogrāfijas radīšanai.Kara laukā uzņemtām bildēm sekoja smaga aura, ar to starpniecību parastie amerikāņi varēja tuvāk izprast ,kāda cena tika maksāta par viņu patriotismu un neatkarību.

Fotogrāfija ,kas palīdzēja izbeigt karu un iznīcināt dzīves.Vienreiz ziņu aģentūras AP fotokorespondents rakstija:Fotogrāfija- pats lielākais ierocis uz zemes.Ļoti atbilstošs citāts viņa paša dzīves atspoguļojumam-1968.gada fotogrāfija,kur oficieris iešauj galvā aizturētajam noziedzniekam,kurš ir saslēgts rokudzelžos,ne tikai saņēma pulicera prēmiju 1969.gadā,bet arī pilnībā izmainija amerikāņu skatījumu un attieksmi pret to,kas notiek Vjetnamā.Nav gluži tā,ka šo ieslodzīto nogalina bez īpaša iemesla,jo viņs bija Vjetkonga atriebības armijas kapteinis,kas pirms tam no rīta puses bija vadījis mierīgo iedzīvotāju slepkavošanu.Nguyen Ngoc Loan ģenerāli,kas izpildija nāves sodu pēc kara turpināja vajāt viņa pagātne,viņu atteicās uzņemt Austrālijas kara hospitālī,pēc pārcelšanās uz ASV viņš saskārās ar masu protestiem ,kas pieprasija viņa deportāciju ,viņa atvērtajam restorānam Virdžīnijā katru dienu uzbruka vandāļi.Mēs zinām,kas Tu tāds esi! šāda frāze sekoja viņam visu mūžu,viņš nošāva cilvēku ,kurš saslēgts rokudzelžos, -teica Edijs Adams(Eddie Adams),bet es nogalināju viņu ar savu fotokameru.

Fotogrāfija,kurai nav nekāda sakara ar romantiku vai mīlestību. 1945.gada 14.augustā tika paziņots par Japānas kapitulāciju,kas nozīmēja otrā pasaules kara beigas.Ņujorkas ielās sākās lielā svinēšana,bet visticamāk neviens nejutās tik brīvi,kā militāristi. Taimskvērā bija savākušies ne tikai priecīgie iedzīvotāji ,bet arī tā laika labākie fotogrāfi,vienam no viņiem uzspīdēja veiksme uzņemt šo unikālo fotogrāfiju.Tas bija vācu emigrants Alfrēds Ēženštads. Ķerot kadrus ar savu foto kameru,viņš uzdūrās uz jūrnieka,kas gāja pa ielu un skūpstija visas pretī nākošās sievietes. Viņš vēlāk skaidroja(jūrnieks),ka viņam bija pilnīgi vienalga,kas nāca pretī,jauna vai veca,tieva vai resna-viņš skūpstija visas.Protams,fotogrāfija ,kur jūrnieks skūpsta pensionāri nekad neparādītos uz žurnāla Life vāka,bet kad jūrnieks iegrieza dejā un noskūpstija medmāsu,Ēzenštads iemūžināja šo brīdi un tas tika publicēts visās valsts avīzēs.Šī fotogrāfija vēl joprojām ASV tiek uzskatīta,kā uzvaras simbols cīņā par mieru.

Fotogrāfija,kas pārvilka svītru dirižabļu būvēšanai.Dirižabļa «Hindenburg» uzsprāgšana 1937.gadā nav gluži tas pats,kas Titānika bojāeja,bet uz tā borta atradās 97 cilvēki,no kuriem brīnumainā kārtā 62 izdzīvoja.Nosēšanas laikā Ņudžersijas lidlaukā Leikhārstā,tas uzsprāga,kad bija mērojis ceļu no Vācijas.Dirižabļa balons bija piepildīts ar ūdeņradi,jo amerikāņi vāciešiem nepārdod savu izgudroto hēlija gāzi ,kas nav bīstama.Šo notikumu fotografēja 22 fotogrāfi,pēc notikušā dirižabļus pārstāja uzskatīt par drošiem un neturpināja attīstīt .Šī fotogrāfija fiksēja dirižabļu ēras beigas.

Fotogrāfija,kas izglāba planētu.Daudzi uzskata,ka fotogrāfijas var iedalīt divos periodos-pirms Adamsa un pēc Adamsa(Ansel Adams)Līdz viņam fotogrāfiju neuztvēra kā atsevišķu mākslas darbu,pirms tam fotogrāfijas taisīja līdzīgas gleznām izmantojot dažādus līdzekļus.Adams atkal visiem spēkiem centās,lai fotogrāfijas būtu īstas un sauca tās par realitātes poēziju,ar saviem darbiem viņš pierādija fotogrāfiju īsto vērtību .Ērā,kad parādijās samērā mazas ,kompaktas un viegli pārnēsājamas fotokameras viņš neatlaidīgi pieturējās pie liela gabarīta aprīkojuma un vecajām lielformata kamerām.Viņš parādija amerikāņiem viņu dabas skaistumu.1936.gadā viņš uztaisīja Kings kanjona fotosesiju un bildes aizsūtija uz Vašingtonu,lai glābu šo kanjonu Kalifornijā no iznīcināšanas.Rezultātā ši apkaime tika pasludināta par Nacionālo dabas parku.

Fotogrāfija,kas atdzīvināja Če Gevaru.Žurnāla «Time» 100. numurā, kas iznāca 1999. gadā, Ariēls Dorfmans rakstīja, ka Če Gevaras neskaidrie nāves apstākļi tikai pastiprināja viņa pielūgšanu. Komentējot fotogrāfa Fredija Albortas leģendāro Če Gevaras pēcnāves fotogrāfiju, kas visai pasaulei kalpoja kā pierādījums, ka revolucionārs ir miris, A. Dorfmans rakstīja: «Kristum līdzīgais augums gulēja gultā miris, taču spocīgā izskata acis lika domāt, ka tās tūdaļ atvērsies; šie bezbailīgie pēdējie vārdi («Šauj, gļēvuli, tu nogalināsi tikai cilvēku!»), ko kāds izdomāja vai arī dzirdēja; anonīmā apglabāšana un izlauztās rokas, it kā nogalinātāji vairāk baidītos no miruša nekā dzīva: tas viss iededzinājās to neaicinošo laiku apziņā un atmiņā. «Viņš augšāmcelsies!» kliedza jauni cilvēki 1960. gadu beigās; es atceros dedzīgos saukļus Čīlē, Santjago ielās, kuriem līdzīgi saucieni eksplodēja visā Latīņamerikā.» Če Gevaras kā popkultūras ikonas popularitāte sākās sešdesmito gadu beigās. Fotogrāfa Alberto Kordas uzņemtais Če Gevaras attēls pēc tā reproducēšanas sāka rotāt neskaitāma daudzuma dažādas plaša patēriņa preces, piemēram, T kreklus, plakātus, cepures. Turklāt viņa popularitāte nemazinās, jo, piemēram, pagājušajā nedēļā austrāliešu ziņu portāls «Smh» ziņoja ka franču modes dizainere Vivjena Vestvuda izmantos Če Gevaru kā iedvesmas avotu savai 2006. gada modes kolekcijai. Če Gevaras mirstīgās atliekas kopš 1997. gada atrodas īpaši viņam un sešiem viņa līdzgaitniekiem veidotā mauzolejā Kubā.

Fotogrāfija,kas parādija,ka arī ģēnijiem ir humorizjūta.Jums var rasties juatājums,vai šī fotogrāfija kaut kādā veidā izmainija pasauli,Einšteins radija apvērsumu ātomfizikā un kvantu mehānikā,bet šī fotogrāfija mainija attieksmi kā pret pašu Einšteinu,tā arī pret visiem zinātniekiem kopumā.Lieta tāda,ka 72 gadus vecajam Einšteinam bija apnikusi preses pārāk lielā uzmanība un sekošana viņam pilnīgi visur universitātes pilsētiņā Printstonā,viņš no tā visa bija noguris.Kad viņam jau kārtējo reizi palūdza pasmaidīt kameri,viņš tā vietā izkāra mēli .Pēc šī orģinālā gājiena arī visi vienmēr atcerās Eintšteinu,kā cilvēku ar labu humorizjūtu.

Fotogrāfija,kas padarīja sirreālismu par realitāti.Fotogrāfs Felippe Halsmans(Philippe Halsman) bija vienīgais,kas uztaisīja karjeru,fotografējot cilvēkus palēcienā.Viņš apgalvoja,ka cilvēks palēcienā parāda savu īsto es.Šim apgalvojumam nevar nepiekrist vērojot Salvadora Dali fotogrāfiju ar nosaukumu "Dalí Atomicus".Šī fotogrāfija tapa 6 stundas un bija nepieciešami 28 palēcieni,kā arī vesels lērums ar asistentiem,kas pameta gaisā satracinātus kaķus un ūdeni.Aizmugurē ir redzams Dali vēl netapušais sirreālisma šedevrs «Leda Atomica».Halsmans gribēja izliet pienu,bet pēc kara periodā,tā būtu neadekvāta produkta izšķērdība.Halsmana portreti parādijās vismaz uz septiņiem žurnāla Life vākiem .