Laikas ceļojums uz Zemes orbītu bija būtisks pagrieziena punkts visas cilvēces vēsturē. Tā bija liecība tam, ko ir iespējams paveikt un pavēra ceļu dažiem no cilvēces lielākajiem sasniegumiem. Tomēr, Laika bija tikai suns, kuram nebija sapratnes par to, ko viņas misija nozīmēja. Priekš viņas, pēdējās nedēļas viņas dzīvē bija ārkārtīgi biedējošs un smags pārbaudījums. Līdz pat saviem pēdējiem elpas vilcieniem Laika bija nobijusies un apjukusi, un ja vēstures fakti būtu savādāki, viņa iespējams būtu atgriezusies mājās.
10 traģiski fakti par Laiku - pirmo suni kosmosā25
848
0
Laika bija klaidonis. Pirms kosmosa programmas, Laikai nebija māju. Viņa bija klaidonis, kura tika atrasta Maskavas ielās. Klaidoņus, tādus kā Laika, Padomju Savienība tieši arī meklēja. Kamēr amerikāņi deva priekšroku sūtīt pērtiķus kosmosā, Padomju Savienība atklāja, ka suņi bija vieglāk apmācāmi. Viņiem bija komanda, kas no ielām savāca klaiņojošus suņus. Grūtības ar kurām šie suņi saskārās, viņuprāt, padarīja tos pietiekami izturīgus, lai paciestu skarbos apstākļus kosmosā. Laika nebija pirmais suns, kuru Padomju Savienība bija sasprādzējusi raķetē. Pirms viņas bija suns vārdā Albīna, kurš bija nolidojis pusceļā līdz orbītai un sveiks un vesels atgriezies mājās. Albīna bija Laikas dublieris. Vēl viens suns, saukts par Mušku tika izmantots dzīvības nodrošināšanas sistēmu izmēģinājumos. Muška, tāpat kā Laika bija klaidonis, bet kosmosa programmas radītā slodze bija par daudz priekš viņas. Apmācības laikā, Muška bija tik ļoti nobijusies, ka pat nepieskarās savai barībai.
Viņi zināja, ka Laika mirs. Atšķirībā no Albīnas, Laika atpakaļ neatgriezās. Zinātnieku uzbūvētais satelīts nebija aprīkots drošai atgriešanai uz Zemes. Viņi zināja, ka Laika neizdzīvos ceļojumā atpakaļ uz mājām. Bija paredzēts, ka Laika dažas dienas pavadīs orbītā virs Zemes un tad viņa tiks noindēta ar indi viņas suņu barībā. Ārpus Padomju Savienības, Laikas nāvei lemtā misija izraisīja sašutumu. Briti pat uzsāka kampaņu, lai apturētu šo misiju. Britu laikraksts The Daily Mirror izveidoja rakstu, kura virsraksts bija, "Suns mirs, mēs nevaram to glābt." Karaliskā biedrība pret vardarbību pret dzīvniekiem aicināja cilvēkus zvanīt uz Padomju vēstniecību un sūdzēties. Citi katru dienu pulksten 11 no rīta ieturēja klusuma brīdi, kas bija kā kluss protests. Padomju Savienība nesaprata, kādēļ viņi bija tik sašutuši. "Krievi mīl suņus," viņi atbildēja savā paziņojumā. "Tas tiek darīts, nevis dēļ nežēlības, bet par labu cilvēcei." Tomēr, Laika iespējams tika izvēlēta tieši dēļ misijas nežēlības. Saskaņā ar dažiem, Albīna bija pirmā izvēle, tomēr viņa tika turēta uz zemes aiz cieņas. Albīna savu darbu jau bija padarījusi. Laika devās kosmosā, lai Albīna varētu dzīvot.
Satelīta izveide tika sasteigta. Laikas nāve varēja nenotikt. Oriģinālajā plānā, Laikai bija jāatgriežas mājās. Padomju Savienība iepriekš lepojās, ka sunim būs visas ērtības, kas nepieciešamas izdzīvošanai un drošai atgriešanai mājās. Jautājums, kāpēc plāni mainījās? Tie mainījās dēļ Hruščova. Hruščovs uzlūkoja Laikas ceļojumu kā propagandas līdzekli. Viņš gribēja, lai Sputnik 2 pacelšanās notiktu Boļševiku Revolūcijas 40.gadadienā, tādēļ viņš pavēlēja zinātniekiem pasteigties, lai šie datumi sakristu. Oriģinālie plāni, kas paredzēja drošu Laikas atgriešanos uz Zemes tika izmesti mēslainē. Tagad zinātniekiem bija 4 nedēļas laika, lai uzbūvētu pirmo kosmisko aparātu, kas spēj sūtīt dzīvu būtni orbītā. Tas bija pietiekams laiks, lai uzbūvētu pašu aparātu, bet nepietiekams, lai uzbūvētu tādu, kas varētu atgriezties. "Visas raķešu tehnoloģijas tradīcijas tika izmestas," viens no zinātniekiem, Boriss Čertoks, sacīja. "Otrais satelīts tika izveidots bez sākotnēja projekta, vai jebkāda veida projekta."
Suņi tika ieslodzīti arvien mazākos un mazākos krātiņos uz vairākām nedēļām. Sputnik 2 bija nedaudz lielāks par veļas mašīnu. Tur iekšā, Laikai pat nebija pietiekami daudz vietas, lai apgrieztos, un, lai to nodrošinātu, viņa tika pieķēdēta vienā vietā. Vienīgā brīvība, viņai bija apsēsties un apgulties, nekas cits. Lai sagatavotu viņu, Laika un citi suņi tika turēti arvien mazākos un mazākos krātiņos. Viņa tika ieslēgta klaustrofobiskos apstākļos uz 20 dienām. Tad viņa tika ieslēgta vēl mazākā krātiņā. Esot iesprostotiem krātiņos, suņiem radās aizcietējumi. Viņi atteicās nokārtoties, pat pēc tam, kad zinātnieki tiem baroja caurejas zāles. Vienīgais veids kā likt suņiem pielāgoties šādām šaurām telpām, zinātnieku prāt, bija viņiem likt tādās dzīvot, tādēļ suņi dzīvoja krātiņos tik ilgi kamēr tie aizmirsa, ka jebkad dzīvojuši kur citur.
Dienu pirms pacelšanās viens no zinātniekiem Laiku atveda pie sevis uz mājām. Dienu pirms pacelšanās, Dr. Vladimirs Jazdovskis atveda Laiku mājās. Pēdējo četru nedēļu laikā viņš bija Laikai tuvāks nekā jebkurš cits. Viņš vadīja komandu, kas savāca Laiku no ielām, apmācīja viņu, un pats personiski izraudzījās viņu ceļojumam kosmosā. Jazdovskis atveda viņu mājās un ļāva saviem bērniem ar viņu paspēlēties. Savas dzīves pēdējā dienā, viņš ļāva Laikai sajusties kā mājas sunim ar mīlošu ģimeni. "Es vēlējos izdarīt kaut ko labu priekš viņas," Jazdovskis paskaidroja. "Viņai bija atlicis ļoti maz laika dzīvot." Nākamās dienas rītā, viņa tika iesēdināta raķetē, nosūtīta kosmosā, un nekad neatgriezās. Jazdovskis pats Laiku nogādāja līdz kosmodromam un visa zinātnieku komanda teica viņai ardievas. "Ieliekot Laiku nodalījumā un aizverot lūku, mēs noskūpstījām viņas purniņu un novēlējām viņai laimīgu ceļu," viens no vīriem sacīja,"zinot, ka viņa neizdzīvos lidojumā."
Laika bija pārbijusies. Laika todien nepacēlās. Nākamās trīs dienas viņa pavadīja raķetē, uz Zemes. Bija notikusi kļūme, kuru bija nepieciešams novērst, tādēļ Laika tika turēta zemā temperatūrā, nespēdama pakustēties. Zinātnieki darīja visu iespējamo, lai parūpētos par viņu. Tika uzstādīta šļūtene no gaisa kondicioniera, kas nodrošināja Laikai siltumu, un Jazdovskis lika saviem vīriem nenovērst acis no viņas. Visbeidzot, 1957.gada 3.novembrī Laika pacēlās. Raķetei atraujoties no zemes virsmas un dodoties kosmosā, Laika krita panikā. Viņas sirdsdarbība un elpošanas ātrums 3 reizes pārsniedza normālo ātrumu, mazais suņuks bija pārbijies un apmulsis, jo nesaprata kas notiek. Kad Laika nokļuva bezsvara stāvoklī, viņa sāka nomierināties. Pirmo reizi cilvēces vēsturē dzīva būtne slīdēja kosmosā, redzot zvaigznes un Zemi no tās atmosfēras ārpuses. Viņas sirdsdarbība palēlinājās un viņa kļuva atbrīvotāka, bet viņa tā arī nekad nenomierinājās līdz tādam sirdsdarbības ritmam, kāds viņai bija uz Zemes.
Viņas nāve bija šausminoša. Ilgus gadus pēc misijas Padomju Savienība apgalvoja, ka Laika izdzīvoja savas pirmās dienas kosmosā. Viņi apgalvoja, ka viņa slīdēja orbītā apkārt Zemei vairākas dienas. Tad visbeidzot, viņa apēda saindēto pārtiku, ko zinātnieki bija viņai sagatavojuši un aizgāja aizsaulē mierīgi un bez sāpēm ar Zemi zem viņas. Patiesībā nenāca gaismā līdz pat 2002.gadam, kad viens no zinātniekiem, Dimitrijs Malašenkovs, atklāja nežēlīgo patiesību par to kā Laika aizgāja bojā. Laika mira septiņu stundu laikā pēc pacelšanās, un neciešamās sāpēs. Temperatūras kontroles sistēma steigā uzbūvētajā satelītā nedarbojās. Kabīnē kļuva arvien karstāks un karstāks, drīz temperatūra pārsniedza 40 grādus pēc Celsija (100 pēc Fārenheita) un turpināja paaugstināties. Laika, kura bija kļuvusi mierīga esot bezsvarā, atkal sāka krist panikā. Uz Zemes, Laikai bija cilvēki, kuri viņu nomierināja, kad treniņš kļuva pārāk satraucošs. Tagad šie zinātnieki tikai varēja noskatīties uz informāciju, ko tie saņēma. Viņi redzēja kā Laikas sirds pukst arvien ātrāk un ātrāk līdz viņi vairs nevarēja uztvert nevienu viņas sirdspukstu.
Satelīts ar Laikas mirstīgajam atliekām ieejot Zemes atmosfērā izjuka. Pēc pieciem mēnešiem un 2570 Zemes orbītas apceļojumiem, satelīts, kas nu jau bija kļuvis par Laikas zārku, nokrita atpakaļ uz Zemes. Tas slīdēja pa debesīm, kamēr cilvēki visā pasaulē to vēroja, izraisot nelielu paniku Savienotajās Valstīs. "Īsi pēc pusnakts 1958.gada 14.aprīlī, uzticami aculiecinieki ziņoja par NLO novērojumiem gar ASV austrumkrastu," kāds ziņojums vēstīja. "Viņi ziņoja par spilgtu zilgani baltu objektu, kas pārvietojās debesīs neticamā ātrumā." Saskaņā ar ziņojumiem, tas pēkšņi kļuva sarkans, un vairāki mazi objekti atdalījās no galvenā objekta. Šis NLO bija Sputnik 2, un atdalījušies objekti bija kapsulas daļas, kas izjuka pēc ieiešanas Zemes atmosfērā. Laika un kapsula izjuka pa gabaliem. Viņas ķermenis tā arī vairs nekad nepieskārās Zemei.
Muška mira īsi pēc tam. Muška, suns, kurš tika turēts uz Zemes kā "kontroles suns" sekoja Laikai kosmosā nedaudz vēlāk. Viņa tika iesūtīta kosmosā ar raķeti, kurā atradās arī citi suņi, jūrascūciņas, peles, žurkas, augļu mušas un augi. Ar šo misiju bija paredzēts pētīt kosmiskās radiācijas ietekmi uz dzīviem organismiem. Tomēr atgriešanās uz Zemes laikā, retro raķete, kura bija paredzēta satelīta palēlināšanai nedarbojās. Muška ar saviem bezpalīdzīgajiem kolēģiem novirzījās no kursa un sāka krist pretī Zemei. Padomju Savienība nekādi nevarēja zināt, kur viņa nokritīs, un viņi baidījās, ka tas būs amerikāņu rokās. Preses ziņojumos, Padomju Savienība apgalvoja, ka Muškas satelīts sadega ieejot Zemes atmosfērā. Patiesība bija tāda, ka uz klāja atradās spridzekļi. Baidoties, ka viņu noslēpumi iekritīs ienaidnieka teritorijā, Padomju zinātnieki pieņēma lēmumu uzspridzināt kosmisko satelītu, nogalinot visus dzīvniekus tajā.
Mēs neko daudz neiemācījāmies no Laikas misijas. "Jo vairāk laika paiet, jo vairāk to nožēloju," izteicās Oļegs Gazenko, viens no zinātnieku komandas locekļiem. "Mums nevajadzēja to darīt. Mēs no šīs misijas neiemācījāmies pietiekoši daudz, lai attaisnotu suņa nāvi." Laikas ceļojums kosmosā bija vairāk simbolisks nekā zinātnisks. Tas pierādīja, ka ir iespējams dzīvu būtni uzsūtīt kosmosā un tai tur izdzīvot, un vēl svarīgāk, ka Padomju Savienība var būt pirmie, kas to izdara. Kāds poļu zinātnieks Laikas nāvi nosauca par "neapšaubāmi lielu zaudējumu zinātnei." Tomēr, Laika pastiprināja pasaules iztēli par ceļošanu kosmosā. Viņa pavēra ceļu nākotnes ceļojumiem kosmosā. Mazāk kā četrus gadus pēc Laikas misijas, Jurijs Gagarins kļuva par pirmo cilvēku kosmosā, un viņš atgriezās mājās sveiks un vesels.
