Dzimis pārdevējs un filozofs. 
Varbūt daudzi jau ir redzēšjuši un lasījuši šo, bet nu šādus nenākas bieži sastap ss.lv 
Neslinko un izlasi ! 
Vācu autobūves šedevrs, auto, kura dēļ radās ideja par Berlīnes mūra nojaukšanu. Uz priekšējā spārna ir autentiska 1989. gada 9. novembra bukte, jo, ripojot no konveijera, tika nedaudz aizskarts šis mūris un rezultātu jau mēs visi zinām (mūris sabruka, golfs palika).
Melošu, ja teikšu, ka auto joprojām izskatās tik pat svaigs, kā bildēs. Nē, tā nebūt nav, lietos diskus ir aizstājuši 13 collu metāla diski ar plastmasas skaistinātājiem, ir arī kāds pleķītis nogruntēts - lai smukāk.
Ir arī daži brūni plankumi uzradušies ap logu tīrītājiem, bet tas ir normāli, arī Bēthovena 5. simfonijā bija pa kādai šķībai notij.
Salons kā no izstādes. Ja iedomājamies, kas notiek izstādēs - durvis vaļā un visiem atļauj kāpt iekšā, bērni kaut ko salauž, kāds pievemj zem paklāja un neko nesaka - nē, tik traki nav.
Sēdēšana pielīdzināma zvilnēšanai kādā tropu kūrortā - putni čivina (ģeneratora siksna), saule, meitenes un kas tik vēl nē. Jo labāka fantāzija, jo ērtāk sēdēsies. Krēsli ir no trešās paaudzes golfa, vienkārši super, nekas labāks uz pasaules nav izgudrots. Vadītāja krēslam pat regulējās augstums, mazie varēs pie krustojuma pacelties augstāk un tēlot lielos.
Uz paneļa ir daudz pogu, lielākā daļa - vienādas un bez pielietojuma. Bet dzīvībai svarīgās funkcijas tiek nodrošinātas.
Tie, kas apmeklējuši Positivus festivālu, zinās, cik jaudīga skaņas sistēma tur tiek uzstādīta. Salīdzinot ar golfa retro minidisku atskaņotāju un zilajām tumbām, Positivus šķiet kā vecs telefons ar avīzes tūtiņu skaņas pastiprināšanai. Varu pačukstēt, ka parādot minidisku atskaņotāju Motormuzējā, Jūs noteikti tiksiet pie Vēsturiskā Spēkrata sertifikāta, kas aiztaupīs 25Ls ceļu nodokļa maksu.
Varu iepriecināt smēķētājus - papildus oriģinālajam pelnu traukam kāds uzstādījis vēl vienu, milzīgu atvilkni vietā, kur citiem nāk ventilācijas restītes, apmēram paneļa vidū. Kubatūru mērījis neesmu, bet uz aci izskatās, ka kādas 3 paciņas ar izsmēķiem tur saietu. Pārbaudījis neesmu, tāpēc varu kļūdīties.
Logi verās uz augšu un uz leju, tā jābūt.
Dzinējs - īsts viesulis. Tautā saukts par Perla Negra, nezinu, kāpēc. Esmu redzējis, ka citi raksta "motors eļļu nerij" utt. Šo varētu nodēvēt par mazu bērnu, kuram kāds ar karoti mēģina iebāzt mutē putru. Bērns, protams, to izspļaus. Tāpat arī šis dzinējs izrīkojas ar eļļu - izspļauj. Vispār jau šis auto derēs Burnout cienītājiem, jo ir īsts gumiju deldētājs (bukses, ģernerātora siksna, blīvslēgs ap eļļas līmeņa noteikšanas izaugumu). Tropu kūrortam tuvākas izjūtas raisa arī masāžas efekts, ko rada neesošās aizmugurējā tilta bukses, laika gaitā būs burnautējušas. Ģeneratora siksna pa laikam iečivinās, ornitologi pat ir gribējuši iekļaut šo sugu Sarkanajā grāmatā.
Pilna bāka - 45 litri. Ar to ir izdevies pievārēt ceļu līdz pašai Berlīnei. Protams, ne īstenībā, bet nobraukto kilometru ziņā (1200). Tātad patēriņš nedaudz zem 4.5 litriem, jo ja ar pilnu bāku nobrauktu 1000km, tad būtu tieši 4. 5l, tagad sanāk nedaudz mazāk.
Auto neprasa ieguldījumus, tikai mīļi palūdz, veroties ar savām kucēna actiņām. Lai izietu apskati, būs jānomaina daži gumijas elementi, bet negribu te izplūst garās runās par tādiem mazsvarīgiem sīkumiem.
Mana sirds atmaiga - bagāžas nodalījumā atradīsi arī attēlā redzamos 15 collu diskus.
Tas pāris vārdos arī viss. Sūtiet man vēstules, uz pastu eju reizi nedēļā un rakstu vēl lēnāk, tāpēc atbilde var kavēties. Ja kāds nezina manu adresi - ir arī aktīvs epasts un telefons. Ar Svētā Akeltontona zobenu bruņots cilvēks arī cenu saskaldīs.
Un jā - īsta mīlestība nerūs. To es saku ikreiz, kad eju tehnisko apskati.
