Putina bērnība - kā rodas vampīri54

Itāļu žurnalista Antonio Rossi sastingušais ķermenis tika atrasts klajā lauka netālu no Tbilisi. Viņš bija saņēmis smagu triecienu pa krūtīm. Četras lauztās ribas bija iedūrušas plaušās un viņs bija miris no iekšējas asiņošanas un šoka.Bija pazudis viņa telefons, videokamera un kasetes. Žurnālists, kurš savu dzīvi bija veltījis dažādu noslēpumu atminēšanai aiznesa savas nāves noslēpumu sev līdz. Reportieris, kurš  ne reizi vien bija riskējis ar savu dzīviību Āfrikā, Bosnijā un Kosovā bija nesen atklājis kaut ko sensacionālu. Bet...durvis uz viņa dzīvokli bija uzlauztas, personiskās lietas- savandītas, dokumenti pazuduši. izmeklētāju viedoklis bija, ka viņa traumas nevarēja rasties satiksmes negadījumā. Antonio Rossi darba devējs- "Radio Radicale"- uzskata, ka Russo tika nogalināts, jo viņam bija kasete, kura viņš bija ierakstījis videointerviju ar kādu sievieti- Veru Putinu- kura apgalvoja, ka ir Putina māte un citiem mazā Metehi ciematiņa iedzīvotajiem, kuri atcerējās Putinu bērnībā. . Tas ne visai saskanēja ar oficiālo Putina biogrāfiju...

Uz žurnālistu jautājumiem Vera Putina atbildēja arī Borovika bēru dienā- viņu satrauca tas, ka viņas stāsta dēļ mirst cilvēki. Klāt bija arī Krievijas televīzijas NTV žurnālisti- viņu nofilmētais materiāls nekad netika parādīts atklātībā, Publiski šīs intervijas materiāli parādījas tikai Rietumos (arī tik solīdā izdevumā kā Daily Telegraph)  un internetā. Un tā- vai Putina māte ir Marija Putina, dzimusi 1911, gadā, vai Vera Putina, dzimusi 1926. gadā Permas apgabala Očerā, kura šobrīd dzīvo Metehi ciematā Gruzijā? Kur īsti Putins pavadīja bērnību- mazajā Gruzijas ciematiņā vai Pēterburgā? 

Veras Putinas stāsts:

"Es esmu dzimusi Urālos, kur arī mācījos tehnikumā. Mācību laikā iepazinos ar kādu puisi. No viņa man 1950. gadā piedzima Vladimirs. Viņa tēvu pat negribu atcereties. Viņš mani apmānīja. Es jau biju stāvoklī, kad uzzināju, ka viņam ir ģimene. Es uzreiz aizgāju no viņa. Veselu gadu viņu audzināja mani vecāki. Pēc tam praksē Taškentā es iepazinos ar savu vīru Georgiju Osepašvili. Viņš tad bija armijā. Kad mēs apprecējāmies, pārcēlamies uz Metehi, un pēc kāda laika mana māte atveda Vladimiru šurp. Toreiz viņam bija trīs gadi. Kad mums piedzima bērni, vīrs bija neapmierināts, ka Vladimirs atrodas šeit- sist viņš viņu nesita- vienkārši- kurš gan grib svešu bērnu?  Vienreiz vīramāsa viņu atdeva kādam bezbērnu majoram. Ar grūtībām viņu atradu un pārvedu mājās. Nācās aizvest Vladimiru pie maniem vecākiem- viņi gribēja, lai es saglabātu savu jauno ģimeni. Faktiski sanāca, ka es viņu samainīju pret savām meitenēm. Pēc tam es viņu vairāk neredzēju, kaut arī visu laiku viņu meklēju. Vēlāk dabūju zināt, ka viņš strādā KGB, pēc tam Krievijas valdībā. 2000. gada janvārī pie manis atbrauca  KGB darbinieki un savāca visas manas ģimenes fotogrāfijas. Viņi arī nobrīdināja, lai nevienam neko nestāstu. 

Žurnālisti apskatīja Veras dzimšanas apliecību, runāja arī ar citiem ciemata iedzīvotājiem, arī Putina bijušo skolotāju Suru Gabinašvili un Putina māsu no mātes puses- Sofio Osepašvili, kurai bija saglabājušās pāris viņa bērnības fotogrāfiju- viņa dzīvoja Tbilisi,kur nevienam nenāca prātā tās meklēt. 

Un tā- Vera Putina aizveda zēnu pie saviem vecākiem. Bet tie,savukārt. gandrīz uzreiz atdeva viņu saviem bezbērnu radiniekiem- Marijai un Vladimiram Putiniem, kuri kļuva par mazā Vladimira jaunajiem vecākiem. Verai Putinai pateica, ka bērns ir atdots internātā. Tieši tad arī tika veiktas izmaiņas dzimšanas apliecībā- kaut arī viņam bija 10 gadu, Gruzijas skolā saņemto izglītību neņēma vērā, un viņam nācās atkal doties uz pirmo klasi- un dzimšanas apliecībā 1950. gads tika nomainīts uz 1952. No šī brīža arī sākas oficiālā Putina biogrāfija, arī visas publicētajās  fotogrāfijās ir redzams 10 gadus vecs zēns. 

Tālākā Putina karjera šajā laikā jau bija gandrīz droša- abi jaunie Putina vecāki bija saistīti ar KGB, bez tam KGB ļoti labprāt ņēma pretī  bāreņus un adoptētus bērnus- jo tur valdīja uzskats, ka jaunieši,kuriem bērnībā ir trūcis vecāku siltuma un aizsardzības, viegli pieņem "kantori" kā savu jauno ģimeni un atrod personisko drošības sajūtu šajā visvarenajā valstiskajā struktūrā, kura iedveš šausmas visai valstij. 

Un Putins pilnībā piepildīja šīs cerības- šodienas Krievija gandrīz šķiet kā pašas drošības dienesta piedēklis. Īstenībā nogalināt no FSB dezertējušo  Ļitviņenko visbiesmīgakajā iespējamajā veidā- ar radioaktīvo poloniju-  nebija nekādas vajadzības- bet viņš bija nodevis Sistēmu. Un tieši par to, putinaprāt, viņam pienācās visbargākais sods.