Restorans «Sēnīte» - tiem, kuri brauc pa šoseju Rīga - Sigulda, šī ir labi zināma vieta, taču nu jau dažus gadu desmitus šī ēka ir pamesta likteņa novārtā. «Sēnīte» uzcelta aptuveni pirms 50 gadiem un savulaik bija populārs restorāns visas PSRS mērogā. Pirms pāris gadiem «Sēnīte» iekļauta valsts aizsargājamo kultūrpieminekļu sarakstā.
PSRS laiku pērle: restorāns «Sēnīte»44
6
674
1
Pirms «Sēnītes» šajā vietā 1948. gadā bija neliela ēstuve, koka lapene, kura nokrāsota kā mušmire. Tad tur varēja paēst garšīgas mednieku desiņas, karbonādi un soļanku. Šī bija izdevīga vieta, kur šoferiem atpūsties no ceļa un paēst. Uzceļot «Sēnīti» viss izmainījās - šī vieta pārvērtās par iestādi, kur uzdzīvoja prestiži un naudīgi klienti.
Alus zāle, kafetērija, vasaras terase un kulinārija - tas viss bija šeit. Veiksmīgais ģeogrāfiskais izvietojums un oriģinālā arhitektūra padarīja šo vietu slavenu pa visu PSRS. Šeit atpūtās gan partijas funkcionāri, gan tirgotāji, kā arī ārzemju viesi no draudzīgajām republikām. Iekļūt te nebija vienkārši: kukulis, blats vai stāvēšana milzīgā rindā kā uz Ļeņina mauzoleju..
«Sēnītei» bija raksturīgs moderns un augstvērtīgs interjers, alus pagrabā varēja padzert kvalitatīvu alu. Šeit notika arī slēgtie pasākumi augstajiem partijas funkcionāriem. Savu nopenīto naudu uz šejieni brauca tērēt arī gucuļi (Aizkarpatu viesstrādnieki).
Uz šejieni tika vesti arī ārzemju tūristi, lai tos pabarotu, piedzirdītu un reizēm arī lai mēģinātu savervēt par čekas aģentiem. Arī 90tajos gados bijušais «kompartijas zieds» mīlēja patusēt šeit. 70to gadu beigās Ziemassvētku pasākumu šeit bija pasūtījusi Francijas kuģa «Borodin» apkalpe un kā viens no šī pasākuma viesiem bija slavenais franču aktieris Luiss de Finess. Izklausās pat neticami, vai ne?
Šeit bija izcila gaisotne un lieliska kulinārija, taču viena no lielākajām «Sēnītes» vērtībām ir izcilā arhitektūra. Pirmā čaulas konstrukcija Latvijā, sarežģīti hidroizolācijas risinājumi, dubultā stikla paketes ar sausā gaisa starpslāni (pēc būtības - pakešlogi). Šo projektu vairāku gadu garumā veidoja arhitekts Linards Skuja, inženieri - Andris Bite un Rūdolfs Ozoliņš. Rezultātā tapa Latvijā pirmā sfēriskas dzelzsbetona čaulas konstrukcijas celtne ar trīs atbalsta punktiem. Tas viss tika atliets uz vietas bez veidnēm. Kupola rādiuss - 20 metri, betona biezums 5-10 centimetri. Siltinājums tika veidots no līmētām putu polistirola plāksnēm un hidroizolācija tika uzklāta ar smidzināšanas metodi. PSRS laikos šī bija kā svētceļojuma vieta arhitektiem, lai aplūkotu šo šedevru.
