Es uzskatu, ka militārajā dienestā ir jāiesauc pirmkārt tie ļaudis, kam nav vēl ģimenes/sievas/bērni un, kuri pa lielam nedara nekādus nozīmīgus darbus, jo tad vismaz patrenēsies mēnešus vairākus un atgrieziesīs kā daudz disciplinētāks, rūdītāks cilvēks. Bet tiem kuriem ir ģimenes, lai tie primāri arī turpina strādāt un pelnīt iztiku ģimenei.
Tomēr sūdīgi ir tas, ka kad notiek tas izšķirošais brīdis, kad sākas kautkāds militārais konflikts, iekšējš vai ārējs, nekad jau nevar zināt vai tu ''iesi kaujā'' patiešām Latvijas tautas labā, vai arī tu tiksi ievilkts kādā 'lielo vīru' spēlīšu šaha galdiņā, kā lēts kājinieks, ko tikai izmantot lai atkal pastrādātu kādu melno darbiņu, kamdēļ cilvēkiem pašiem ir tiesības uzmest figu valdībai un armijai, ja viņi redz, ka valsts grib ievilkt tautu kādā pretīgā, starptautiskajā manipulācijā, tad tautai IR tiesības atsacīties būt par marionetēm un tiesības savākties pa masām un gāzt valdību.