Šajā daļā būs par kodolieročiem, par raķešu kompleksiem .
Arī šoreiz sāksim ar nelielu atkāpi. Par galvenajiem mītiem par kodolieročiem.
Mīts par Krievijas armijas varenību (otrā daļa)37
858
2
Mīts NR 1. Kodolieroči var izraisīt ģeoloģisku katastrofu.
Padomju savienība 1961. gadā izstrādāja kodolbumbu AH602, ko vēl dēvēja par " Bumba - cars" ( https://ru.wikipedia.org/wiki/%D0%A6%D0%B0%D1%80%D1%8C-%D0%B1%D0%BE%D0%BC%D0%B1%D0%B0)
Jauda šai bumbai bija līdz 58 megatonnām. Tā bija vislielākā bumba, kāda tika radīta. Daudzi rakstīja, ka ja tai būtu 100 megatonnas, tā spētu izsist caurumu zemes garozā līdz mantijai.
Kā tad ir īstenībā?
Krātera diametrs sprāgstot bumbai ar jaudu 1 megatonna ir 400 metri. Bet dziļums smilšainā gruntī ir 7-10 reizes mazāks - 40-60 metri. Bet mālainā vai kādā blīvākā zemē tā var būt pat vēl mazāka.58 megatonnas jaudīga bumba radītu krāteri 1500 metrus, bet dziļumā " tikai" 150-200 metri. 100 megatonnas spētu radīt krāteri maksimums 400 -500 metri. Tāpēc ne līdz kādai mantijai tikt nevarētu.
Mīts Nr 2. Krievijai un ASV ir tik daudz kodolieroči, ka ar tiem var iznīcināt visu dzīvo uz Zemes.
Realitāte - propogandas feiks.
Ja uz Zemes sprāgst bumba ar jaudu 1 megatonna, 3.6 km rādiusā iznīcinās 98% dzīvības. Vidēji un tipri bojājumi ir 7.5 km rādiusā. 10 km no sprādziena epicentra mirstība tikai 5 %, bet 45% dabū dažāda smaguma traumas. Citiem vārdiem sakot - sprāgstot bumbai ar jaudu 1 megatonna iznīcina laukumu ar platību 176.5 kvadrātkilomtri. ( salīdzinajumā - Maskavas platība 2008.gadā 1090 kvadrātkilometri. Redziet cik lielu bumbu vajag lai iznīcinātu). Līdz 2013.ajam gadam Krievijai bija 1480 kaujas galviņas, amerikāņiem 1654. ( dažādos datos tiek minēti dažādi skaitļi, bet aptuveni tādi). Ja izmantot kopā gan ASV gan Krievijas kodollādiņus, par tuksnesi var sataisīt tādu valsti kā Francija, bet ne visu pasauli. Pat pieņemot, ka Krievija nebrīdinot dot kodoltriecienu pa ASV, tā netiks pilnīgi nopostīta. Pat spēs dot prettriecienu.
Turklāt kodolkara gadījumā Krievija būtu daudz neizdevīgākā situācijā. Krievijā ir 1097 pilsētas un 200 apdzīvotas vietas ( ne pilsētas) ar iedzīvotāju skaitu virs 10 000. ASV iedzīvotāju skaits ir vairāk kā divas reizes lielāks, bet tik un tā pietiktu lai ASV aiztriektu līdz viduslaiku līmenim. Bet tas ir gadījumā, ja VISI kodollādiņi sasniegtu mērķi un būtu negaidti ( ASV vai Krievija nepaspētu evakuēt cilvēkus, sagatavoties....)
Citiem vārdiem sakot ASV un Krievija var iznīcināt viena otru, bet ne visu pasauli, kur nu vēl visu biosfēru. Lai iznīcinātu visu biosfēru vajadzētu 100 000 lādiņu ar jaudu vismaz 1 megatonnas klases. Bt tagad daudzi teiks - " bet kā ar kodolziemu vai radioaktīvo piesārņojumu?"
Tapēc sāksim ar pirmo
Mīts NR 3. Kodolziema.
Ir teorija, ka notiekot kodolkaram pazemināsies temperatūra.
Realitāte - politiski motivēta falsifikācija.
Karls Sagans izdomāja koncepciju par kodolziemu. Tam uzreiz uzradās sekotāji gan 2 austriešu fiziķi, gan grupa Padomju zinātnieku. Teorija ir tāda - notiek kodolkarš un tā rezultātā rodas ugunsgrēki ( deg pilsētas, meži, utt) . Sakarst gaiss, tas ceļas augšā, tā vietā nāk aukstais gaiss no augšas. Tā sadeg viss kas var sadegt. Degšanas procesā rodas kvēpi, kas paceļas debesīs un sāk aizturēt saules gaismu. Pēc sprādziena 100 megatonnas, uz zemes nonākošā saules gaisma samazinās 20 reizes, bet 10 000 megatonnas - 40 reizes. Tāpēc uz pāris mēnešiem iestājas nakts. Fotosintēze augiem apstājas, un temperatūra strauji pazeminās. Kodolziemas ilgums varētu būt 1 - 1.5 gadiem.
Izskatās briesmīgi, tikai te ir viena nianse. Tā nevar būt.
Tāds scenārijs var būt tikai tad, ja kodolsprādziens izsauks 1000 kvadrātkilometrus lielas platības aizdedzināšanos. Realitātē 10 km no kodolsprādziena epicentra ( 314 kvadrātkilometros) veidojas ugunsgrēki, bet tikai atsevišķās vietās ( nevis 1000 kvadrātkilometros vienlaicīgi). Pētījumos, kuri tika veikti vietās, kur deg meža ugunsgrēki, tika konstatēts, ka dūmi ir 50-60 reizes mazāki, kā attēlotajā scenārijā. Turklāt, lielākā daļa nemaz nenonāk stratosfērā. Bet pilsētas jau sen neviens nebūvē tādas, ka ugunsgrēki var strauji izplatīties. Pat Nagasaki, 45.gadā pēc atombumbas uzmešanas netika novēroti lieli ugunsgrēki.
Tāpēc izmeši reāli stratosfērā nonāktu daudz mazāk. Pat ja kodolvalstis palielinātu savu kodolarsenālu līdz 1980.-tā gada līmenim tik un tā kodolziema nebūtu iespējama.
Mīts Nr4. Kodolkara gadījumā būtu tik liela radiācija, ka visi nomirtu.
Negribu iedziļināties visā kodolsintēzē, bet ja tā īsi, tad kodolsprādziena laikā tiek izsviesti ļoti daudz radioaktīvu atkritumu, BET tie ātri noārdās. Pēc 7 stundām radioaktivitāte samazinās 10 reizes, pēc 49 stundām - 100 reizes, 343 stundām - 1000 reizes. Reāls piemērs bija Hirosima. Hirosimai uzmeta atombumbu, bet pat Hirosimā pašā ļoti daudzi cilvēki izdzīvoja un pat ļoti liela daļa nedabūja nekādas nopietnas traumas. No 1945 - 1970 gadam starp izdzīvojušajiem novēroja saslimstību ar leikēmiju apmēram divas reizes vairāk, kā parasti ( 250 gadījumi. Kontrolgrupā tikai 170). Tika veikti pētījumi arī dažādās citās vietās ( Bikini atols, Semipolotinskijs poligons, u.c) kur notika kodolsprādzieni.
Krievijas kodolblefs.
Jebkuru kodolieroci nedrīkst ielikt noliktavā kā parasto lādiņu un turēt līdz X stundai. Tāpēc, ka tiem iekšā pastāvīgi notiek dažādi pocesi. Mainās lādiņa izoptopu masa un sastāvs, kā arī tas sadalās. Krievijas ballistisko raķešu kodolgalviņas derīguma termiņš ir 10 gadi. Pēc tā beigām, kodolgalviņu vajag nodot atpakaļ uz rūpnīcu, kur tam tiek nomainīts plutonijs.
Kodolierocis tas ir ļoti dārgs prieks, un tā uzturēšanai nepieciešama vesela industrija.
Mēs visi zinam, ka arī Ukrainā bija kodolieroči. Pēc Ukrainas aizsardzības ministra Aleksandra Kuzmuka vārdiem ( bija ministrs no 1996-2001) Ukrainā savā laikā atradās 1740 kodollādiņi. Tagad ir dzirdēts par to, ka daudzi žēlojas - " Kāpēc Ukraina atteicās no kodolieročiem? Būtu mums bijuši kodolieroči, krievi pie mums nelīstu..." un tamlīdzīgas runas. Bet Ukraina nekļuva par kodolbrīvu valsti tāpat vien. Derīguma termiņš Ukrainas kodolieročiem beidzās 1997.gadā. Kā jau rakstīju, uzturēt tos nav vienkārši, tāpēc Ukraina arī no tiem atteicās.
Kāpēc 1997.gadā? Tāpēc, ka Mihails Garbačovs apturēja jaunu kodollādiņu izgatavošanu. Visiem PSRS kodollādiņiem derīguma termiņš iztecēja 90.-tajos gados.
"NE Krievija, NE ASV jau desmit gadus neražo ne bagātinātu Urānu, ne plutoniju ieroču ražošanai."
"Kaut kur ap 1990.to gadu viss ir apturēts." ( V.I. Ribačenkovs drošības un atbruņošanās departamenta padomnieks.)
Turklāt šis pats Ribačenkovs min, ka ASV iespējams nav apturējusi, bet tas, ka Krievija neražo, tas ir fakts.
(ne pa tēmu - bildē urāna tīrradnis)
Lai izvairītos no kārdinājuma ražot jaunus ieročus, amerikāņi krieviem bija piedāvājuši " izdevīgu darījumu". Darījumu uz 20 gadiem.
Amerikāņi pirka urānu no vecām padomju kodolgalviņām ( apsolīja pēc tam pirkt arī plutoniju), bet apmaiņā pret to - lai krievi aptur savus reaktorus, kas ražo ieroču plutoniju.
Krievijā ne tikai beidzās derīguma termiņš ieroču plutonijam, bet pat netiek ražots jauns.
No vecā padomju plutonija tos neizgatavot, jo tāpat kā plutonijam kaujas galviņās ir izmainījies sastāvs.
Kā raksta daži krievu speciālisti, ka Krievija ir pazaudējusi ( izpārdevusi, pazudusi, salūzusi) aparatūra to izgatavosanai, kā arī speciālistu trūkums. Daudzi raksta, ka Krievija kaut kur pazaudējusi tehnoloģiju tanku stobru ražošanā. Jaunie tanki precīzi spēj šaut tikai pāris reizes. Pēc tam šaviņa trajektorija ir neparedzama.
Tam kaut kā grūti piekrist.... bet.... Kāpēc tad jaunajai Armatai stobrs būs ( ja būs) Vācijas ražojuma??????
Iemesli - speciālisti novecoja, vai aizklīda no nestrādājošām rūpnīcām, aparatūra tika " nozaudēta", pārdota vai tā laika gaitā novecoja.
Lai atjaunotu ražošanu, nepietiek ar pāris gadiem. Vajag gadus 10 vismaz.
Un cits jautājkums - amerikāņi atļaus Krievijai atkal palaist reaktorus?
Krievija ir pamainījusi savu statusu no kodollielvalsts uz potenciālo kodollielvalsti.
