Marihuāna ir narkotika. Tā var izraisīt atkarību daudzos cilvēkos. Tā neizārstēs visas pasaules slimības un problēmas. Mūsu oponenti nav muļķi, kas neko nejēdz no dzīves. Šajā rakstā - nelielas pārdomas par veidu, kā cilvēki strīdas par atbalstu marihuānas legalizācijai un ieteikumi šī veida uzlabošanai. Svarīga lasāmviela marihuānas likumu reformu (un jebkuru jaunu ideju) atbalstītājiem! Mēs visi vēlamies pozitīvas izmaiņas mūsu valstī, bet mūsu uzskati par to panākšanu atšķiras. Lasi tālāk...
Daudzi no mūsu atbalstītājiem izsaka tādus apgalvojumus kā "marihuāna ārstē vēzi," "marihuāna glābj dzīvības - tas ir viens no pasaules brīnumiem," "marihuāna nav narkotika." Beigu beigās iecērtot ar "visi oponenti ir stulbi, neko nesaprot, viņi nav jāņem galvā," un tamlīdzīgi. Strīdoties par maznozīmīgām detaļām, kas ignorē likumu reformu atbalsta pamatintereses - panākt izmaiņas narkotiku likumos, kas atspoguļotu sabiedrības labklājības, veselības, brīvības un taisnīguma intereses.
Pirmkārt, šādi apgalvojumi ir ekstrēmi. Vienīgais veids kā panākt marihuānas legalizāciju ir tautas atbalsts. Visiem ir skaidrs tas, ka Latvijā šāds atbalsts nepastāv. Esam absolūta minoritāte. Lielai daļai tautas šis temats ir vienaldzīgs, viņiem nepastāv konkrēti viedokļi, bet atbalstīt arī nav vēlmes. Tad ir arī zināma minoritāte, kas aktīvi oponē jebkādiem liberalizācijas mēģinājumiem. Daži vokāli elementi mūsu aprindās šādus cilvēkus ģeneralizē, veido stereotipus par viņu pamatojumiem un uzskatiem. Ir indivīdi, kuru intereses ir apšaubāmas un motivācijas aizdomīgas. Tas nenozīmē, ka visi ir šādi.
Padomā no sava skatupunkta - kāds argumentēšanas veids varētu Tevi pārliecināt par konkrētu ideju? Ja tev ir šaubas par šo ideju, zemapziņā atrodas nepatīkamas konotācijas no negatīvā mediju atspoguļojuma, tad tu automātiski nosveries uz opozīciju. Tad pēkšņi tev pienāk cilvēks, kas sāk apgalvot, ka tu kļūdies par visu. Šī ideja atrisinās visas pasaules problēmas, tā neradīs nekādus riskus, un vispār - kā tu uzdrošinies šo ideju saukt konkrētā veidā, kas ir vispārpieņemts valodas lietojumā (marihuānas gadījumā - narkotika)? Tad sākas apvainojumi, ideju polarizācija abās pusēs un tukšs, bezjēdzīgs naids. Varbūt es pats kļūdos, bet šādā scenārijā es neredzu nekādu progresu risinājuma veidošanā.
Otrkārt, strīdēties par maznozīmīgām detaļām nav produktīvi. Kāda starpība tajā, ka cilvēki "zālīti" sauc par narkotiku? Vai tas kaut ko maina mūsu pārējos argumentus - par medicīnisko ieguvumu, par relatīvi zemo atkarības un kaitējuma risku, par kriminalizācijas negatīvajām sekām? Nē. Tas nemaina pilnīgi neko. Vārdam "narkotika" ir radušās negatīvas asociācijas ļoti ilgā laika periodā, to mēs nemainīsim, cenšoties pārdefinēt marihuānu. Arī alkohols, tabaka un cukurs ir narkotikas. Tas neliedz cilvēkiem samierināties ar to legalitāti. Uzskatus mēs drīzāk mainītu, parādot, ka marihuāna nemaz neatbilst pieņēmumiem par to, cik drausmīgas ir narkotikas. Šim vārdam kādreiz bija medicīniska nozīme, tagad tam ir piešķirta kulturāli subjektīva definīcija. Nerunāsim par to, piekāpsimies pie šī maznozīmīgā jautājuma un runāsim par lielākiem aspektiem un idejām. Tas tieši saistās ar pirmo argumentu - oponentu vai neitrālo cilvēku acīs, mēs kļūstam par ekstrēmistiem, kas citiem pasniedz "citu realitāti" (viņu uzskatā, jo redz - viņiem ir skaidri zināms, ka tā ir narkotiska viela).
Treškārt, mums nevajag pārliecināt visus, bet mēs nedrīkstam atbaidīt visus. Politiskie procesi ir pakāpeniski. Nevar vienu dienu pamosties, izdomāt, ka sāksim revolūciju un tad veiksmīgi to izpildīt. Visa virzība notiek pakāpeniski - mainoties paaudzēm, mainoties kulturālām tradīcijām un, mainoties izpratnei par dažādām tēmām. Marihuānas likumu reformas nav izņēmums šī procesa atbilstībai. Svarīgākais ir pakāpeniski uzsvērt nopietnus argumentus - no medicīnas skatupunkta, no pozitīviem jauniem pētījumiem, no relatīvi zemā riska un nopietnajām aizlieguma sekām. Ar laiku, cilvēki apsvērs šos argumentus. Ar laiku, iznāks jauni pētījumi, kas noraidīs pret šo vielu vērsto propagandu. Pakāpeniskas izmaiņas radīs saknes kam lielākam. Ja visi, kas mūs neatbalsta, būs nostādīti polarizētā opozīcijas nometnē - kompromiss būs neiespējams.
Svarīgi piebilst, ka šeit izteiktie apgalvojumi neaprobežojas ar vienu konkrētu tēmu. Tas atbilst teju jebkuram politisko, kulturālo un ekonomisko izmaiņu procesam. Esam civilizēti, respektējam viens otru un cenšamies padarīt pasauli labāku pēc mūsu skatījuma - bet ieklausāmies citos un apsveram viņu uzskatus. Naids, nespēja argumentēt savu pozīciju un tribālisms noved pie polarizācijas - situācijas, kurā visu esošie viedokļi nostiprinās un izmaiņas kļūst neiespējamas.
Pat, ja pieņemam, ka nekaitīgs. Tomēr iznīcina cilvēku motivāciju veidot karjeru, ģimeni, līdz ar to arī ekonomikai kaitē un apdraud tautas pastāvēšanu. Jūties nabadzīgs, - uzpīpē. Nav attiecību, atkal tas pats risinājums. Tad sanāk visa dzīves jēga - salietoties.
Esmu par tās lietošanu, bet pret tās legalizāciju. 
Ja gribēšu, dabūšu, bet legalizicāja sagādātu daudz jaunu problēmu. Vienīgais pluss būtu tas, ka tad valsts regulētu kvalitāti, kas, iespējams, pazudinātu pāris šobrīdējos negatīvos aspektus. Vienkārši jātiek dzīvot uz Kaliforniju, ja gribās.
šeit skats no ārstu skatu punkta:
http://medicine.lv/jautajumi/LVQA_154971
vel - mazliet par kaņepju iedarb ību uz smadzenēm : -----------------------------------
Autors: AKUDO EJELONU
„Zālīte” jeb marihuāna ir kaņepjaugs, ko parasti smēķē vai ēd, lai izraisītu eiforiju. Gadu gaitā ir veikti vairāki pētījumi, lai noskaidrotu marihuānas negatīvos un pozitīvos efektus uz cilvēka ķermeni un smadzenēm. Bieži tā ir palīglīdzeklis AIDS, vēža, glaukomas, multiplās sklerozes un hronisku sāpju ārstēšanā. Tomēr pētnieki, piemēram, Dž. Morau (Joseph Moreau), uzsver, ka tai ir kaitīga iedarbība uz CNS, kā arī par atmiņu un kustību atbildošajiem apgabaliem smadzenēs.
Marihuāna ietekmē CNS, „uzbrūkot” neironiem un iejaucoties to parastajā komunikācijā citam ar citu. Līdz ar to mainās cilvēka uzvedība. Piemēram, ja neirons atbild par īstermiņa atmiņu, receptori, kas uztver kaņepjaugu, liek šim neironam reaģēt pretēji un cilvēkam mēģinot atcerēties, ko viņš darījis piecas minūtes iepriekš, var būt problēmas ar šīs darbības atsaukšanu atmiņā. Marihuāna satur ap 400 ķīmisku vielu un 60 no tām ir psihoaktīvas, ietekmējot atmiņas kontroli, domas, koncentrēšanos, laika izjūtu, uztveres dziļumu, koordinētu kustību veikšanu.
Kad cilvēka atmiņu apdraud liela marihuānas deva, pirmkārt, tiek skarta īstermiņa atmiņa un par to atbildošais hipokamps smadzenēs. Tā kā šī smadzeņu struktūra daļēji atbildīga arī par mācīšanos, sajūtu uztveri un emocijām, skarti tiek arī šie psihiskie aspekti. Cilvēks sāk citādi interpretēt iepriekš uztverto, un jauna informācija netiek uztverta vispār. Šād1s stāvoklis var ilgt vairākas minūtes, un tā rezultātā palēninās smadzeņu šūnu aktivitāte.
Kādā pētījumā tika analizēti divi studenti (A un B), kuri smēķēja marihuānu vairāk kā nedēļu. Mērījumi tika veikti stundu pirms marihuānas smēķēšanas, smēķēšanas laikā un arī pēc šī procesa. Students A pirms marihuānas smēķēšanas skatījās TV, un viņam tika pajautāts, kādas reklāmas tika raidītas pirms sākās pārr1aide. Viņš nosauca veselas piecas. Pēc tam viņš smēķēja marihuānu mazās devās divas reizes apmēram stundas laikā. Piecpadsmit minūtes pēc pēdējā „dūma ievilkšanas” viņš atsāka skatīties situāciju komēdiju. Kad parādījās reklāma, studentam tika jautāti vienkārši jautājumi par to, kas notika komēdijā, tomēr jautājot, kas bija mugurā galvenajam varonim, students A nespēja atbildēt. Tas šķita netipiski, jo galvenajam varonim mugurā bija spilgti dzeltens mētelis un viņš par to uzjautrinājās komēdijas skatīšanās laikā. Tātad netika saglabāts pat šis spilgtais tēls.
Marihuāna ietekmē arī emocijas. To smēķējot, cilvēki nespēj kontrolēt smieklus vienā minūtē un paranoju – nākamajā. Tas tā tamdēļ, ka marihuānai ir tieša ietekme arī uz limbisko sistēmu smadzenēs. Lūk, studentes B piemērs. Šī studente ļoti labi pārvalda komunikācijas prasmes. Viņai ir problemātiskas attiecības ar labākajiem draugiem, jo tie uzskata, ka viņa ikdienā ir dusmīga un saspringta. Tomēr maza deva marihuānas atslābina ķermeni, padara viņu līksmu, un draugu attieksme mainās, lai gan pašai studentei B uzreiz rodas problēmas ar domu formulēšanu un skaidrību.
Studenti parasti smēķē marihuānu stresa un pārslodzes dēļ. Diemžēl brīdī, kad efekts pazūd, viņi nav spējīgi pat formulēt problēmzonas. Marihuānas sniegtā šķietamā laime nav ilgstoša, un lai gan cilvēki šo augu smēķē, lai tiktu vaļā no problēmām, patiesībā tās kļūst arvien samilzušākas. Pētījumi pierāda, ka regulāri smēķējot marihuānu, cilvēks savā darbībā pieļauj daudz vairāk kļūdu un vairs nespēj noturēt uzmanību.1
Patiesībā „zālītes” izraisītās problēmas ir līdzvērtīgas kokaīna, haroīna un alkohola izraisītajiem traucējumiem kognitīvās sfēras ietvaros. Tādēļ nākamreiz, iedomājoties par „zālītes” smēķēšanu, padomājiet, kādu kaitējumu jūs nodarāt savai CNS.
----------------
nu tā vispārigi -
Raksts nav slikts. Latvija ir sen atpalikusi zeme, gan tehnoloģiju, zinātnes un protams ari informācijas jomā. Lieli komentētāji patiesībā ir aprobežoti laucinieki nokļuvuši lielpilsētā, un tas jau viņiem šķiet ka ir pacēlis viņu pašapziņu un IQ līmeni. Saistībā ar marihuānu, varu pateikt, ka neesmu tas lietotājs. BET atbalstu tās legalizāciju, jo ir dzirdēti gadījumi (gan ne latvijas informācijas telpā) par auga īpašībām audzēju ārstēšanā. Gan ne smēķējot bet lietojot spiestu eļļu. No otras puses, pazustu "melno" dīleru bizness, kā arī iepludinātu kaimiņzemes tūristu massas, kas celtu Latvijas ekonomiku. Bet zinot Latvijas saeimu un minstru kabinetu kurš sastāv no vecajiem kompartiju locekļiem lielākoties no latgales reģiona, nekas labs šinī, pa lielam ari citās jomās nav gaidāms.
Alkohols, tabaka arī pēc būtības ir narkotikas, tās legāli pārdod, bet par marihuānu nevaru spriest, neesmu mēģinājis, esmu lasījis tikai komentārus, kuri ir dažādi. Esmu pilnīgi neitrāls, ja būtu jābalso, es noteikti atturētos, jo nezinu (neesmu pamēģinājis), kas tas ir, piedod, bet tāds ir mans viedoklis. 
Ljautinji galiigi saspiedushi galvas. Latvijas statistika ir apmeeram shaada. 50% nozeigumu tiek izdariiti vai izraisiit alkohola reibumaa. 25000 Alkoholikju videeji gadaa tiek regjistreeti. Pamatiigs biznesiish abaas pusees. Paskataas gudrie cik maksaa Straupee viziite utt. Galvenais ir kjeerkt un muldeet. Jebkura diskusija par sho teemu ir, aarstu darbs VS meli un aizspriedumi. Un visam pa virsu trumpis ir tieshi likumdoshana. Angliski saka Prohibitionist Policies. Kas notika USA 30. gados? Kad aizliedza Alkoholu. Kriminaalaa autoritaate Al Capone gandriiz paarnjeema visu valsti. Aizliegt noziimee atdot vadiivas grozhus krininaalajam kontingentam. Tie visi tupenji kas mauro, bet beerni tak lietos, rekur diileris uz ielas bla bla bla. Legalizeeshanas gadiijumaa diileris vairs nebuus uz ielas un visi gribeetaaji ies uz aptieku vai liidziigi kaa alko bodi un vajadziiga pase un 18 gadi utt. Tik daudz murgojumu kaa zem shii raksta, izteikti reti ir gadiijies redzeet. Tosikj - ja veelaties lai juusu beernam pastaav risks tikt ierautam narkotikaas, tad luudzu kriminalizeejiet. Ja veelaties naakotni ar minimaalu noziedziibas un atkariibas liimeni. Legalizeejiet. Tik elementaari
Vieglāk ir pārvākties uz kādu valsti kur ir legalizēta nekā šeit kaut ko sagaidīt.
Centieni kontrolēt globālo nelegālo narkotiku tirgu cietuši neveiksmi. Šāds ir secinājums apjomīgam pētījumam, kurā apskatītas narkotisko vielu izplatības tendences pēdējos pārdesmit gados Eiropā, ASV un Austrālijā. Kaut gan kopumā nelegālo vielu konfiskācijas apjomi ir pieauguši, tās ir palikušas daudz lētākas un stiprākas. Dati liek secināt, ka diez vai izdevies samazināt narkotiku izplatību.
Piemēram, attiecībā uz Eiropu kā piemērs tiek izcelta Portugāle, kur par narkotiku lietošanu jau vairākus gadus netiek piemērot krimināla atbildība. Tā vietā pastiprināta uzmanība pievērsta atkarīgo ārstēšanai un slimību apkarošanai. Pētnieki norāda, ka šāda stratēģija Portugālē mazinājusi negatīvo seku izplatību, ko izraisa narkotiku lietošana, tostarp atkarības un HIV izplatību.
Paskatoties uz Liepnieku, labi redzams ka tas džeks ilgstoši pīpējot marihuāni ir smagi degradējies.Šizofrēnisks acu skatiens, nekontrolēta nervozitāte,agresivitātes uzplaiksnījumi pēkši diskutējot ar oponentiem.Šīe simptomi ir tipiski ilgstošiem marihuānas pīpmaņiem gad viņi kādu laiku nav dabūjuši uzpīpēt.Piemēram Liepnieks vienkārši fiziski nevar atļauties sapīpēties pirms svarīgām tikšanām vai kad jāiet uz TV studiju piedalīties diskusijās. Šādi hriniski zālītes vilcēji labi jūtās tikai pēc tam kad ievilkuši kārtīgi daudz zaļā dumā plaušās!!
