Ieraudzīju šo atklāto vēstuli visiem vecākiem un nevarēju nepadalīties! Pirms pacelt roku, padomā divreiz - vai tas ir tā vērts, vai pēc tam Tu nesāksi ienīst sevi?!
«Šodien lidojuma laikā no Antālijas uz Kijevu 8 gadus vecs puisēns netīšām apgāza papīra glāzīti ar karstu tēju un tā ielija viņam klēpī...»
«Viņš bļāva tik skaļi, ka pat cilvēki, kuri sēdēja vairākas rindas tālāk pieskrēja skatīties, kas ir noticis. Pieskrēja stjuartes, steidzās palīdzēt arī sievietes no pirmajām un pēdējām rindām, prasot bērna tēvam kā var palīdzēt. Puisēns tikai raudāja un raudāja, lūdza tēvam: «Tēti, tētīt, lūdzu, tikai nesit man. NESIT MAN!»
Bērns, kuram sāpēja karstās dēļ, baidījās, jo zināja. Viņš zināja, ka viņu sitīs, jo apgāza glāzi, kā dēļ izlija tēja. Viņa balsī bija dzirdams izmisums un bailes, man, četru bērnu mātei, sirds neizturēja un pati apraudājos, jo nevarēju izturēt, ka šajā situācijā esmu bezpalīdzīga.
Puisēns sarkanās biksēs un basām gājām lēnām tipināja pakaļ stjuartei, kura veda viņu notīrīt, bet nopakaļ viņa tēvs tikai auroja: «Es taču tev teicu, lai es uzmanīgs. Teicu taču!»
Lūdzu, nesitiet savus bērnus. Nekad. Nesitiet, ja viņi ir izdarījuši kaut ko sliktu, nesitiet, ja ir samelojuši vai nav gribējuši ēst putru. Nesitiet, ja ir saņēmuši sliktu atzīmi, vai arī kā jums liekas - speciāli nevēlas iemācīties matemātiku. Viņiem arī sāp, nesitiet par to, ka bērns pieļauj kļūdas!
Bērni - tā ir mīlestība. Katrs bērns ir pats sarežģītākais, ar visšausmīgāko raksturu - bet tā ir mīlestība.
Lūdzu, rodiet sevī spēku, lai paskaidrotu, pacietību, lai pārdzīvotu, maigumu, lai pažēlotu. Atrodiet sevī spēku būt par vīrieti nevis lupatu, par aizstāvi nevis murgu, sarunu biedru nevis mūžīgo pretinieku!
Atrodiet sevī spēku, lai kļūtu savam bērnam par lielāko, labāko un mīļāko draugu. Nedariet to viņa dēļ, dariet to sevis dēļ!»
Šī raksta lasītāj, pirms rakstīt komentārā to, ka tevi bērnībā sita un esi izaudzis par krietnu cilvēku, lūdzu, paturi prātā, ka mūsdienās vecāki ir kļuvuši vēl agresīvāki, vēl nepacietīgāki, vēl bezjūtīgāki. Arī es esmu atrāvusies ar siksnu, kad neklausīju un mācījos no savas kļūdas, ko turpmāk arī centos nepieļaut, bet mani vecāki nebija aizrāvušies ar to, ka par katru kļūdu ir jāsit. Diemžēl mūsdienās jauno vecāku loģika nereti strādā tādā virzienā, ka ir jāsit par katru kļūdu, jo citādāk taču neiemācīsies. Disciplīnai un kontrolei ir jābūt, bet to nevajag panākt ar baiļu ieviešanu savā bērnā! Nepārvērtiet savu bērnu par briesmoni, kurš iemācīsies, ka visu var panākt tikai ar fizisku spēku un sāpju nodarīšanu. Galu galā - jūs jau esiet tie, kas audzina nākamo paaudzi.
Sit tie kurus sita, tā nu ir iegājies, PSRS kārtējo reizi mūs slikti ieradināja.
Sita mūsu vecākus, viņi mūs un mēs jau mūsējos, bet prieks tomēr, ka visi saprot un vairs to nedara, vismaz lielākā daļa, jo ir tač 21. gadsimts un vardarbība pret bērnu nu jau ir ar likumu aizliegta un sodāma.
Lasiiju kaut kur, ka ´beerns, kuru sit, iemaacaas nosodiit´. Dalja taisniibas tur arii ir.
Bet jaa, es arii tiku sista berniibaa. Bet es tiku sista lielaakoties bez iemesla. Vins (taa saucamais teevs) sita dazhaadu iemelsu deelj - kad darbaa kaut kas nesanaaca, kad azartspeelees neveicaas, kad pudelei naudas nepietika utt. Es zinu to, kaa ir tad kad sit. Veeljovairaak, ja sit bez iemesla. Tas neko neiemaaca. Tas iemaaca tikai beidiities un ieniist.
Arii nepaskaidroshana, un teikshana - taapeec, ka es taa teicu - neko neiemaaca. Tas neiemaaca domaat un saprast, tad maaca tikai sekot un klausiit kaadu citu, kam ir lielaaka autoritaate. Taadeelj arii liela dalja muusdienaas neprot domaat ar savu galvu. Civleeki nesaprot, kas ir labi un kas nee. Par to visu vareetu daudz diskuteet utt, bet galvenais ir, ar varu respektu neieguusi. Tas tikai radiis naidu un bailes. Respektu ir jaaiemaaca citaadaak..
Atceros vienīgo reizi.solīts pa dibenu tika regulāri,arī kaktā stāvēju,bet līdz darbiem nonāca vienreiz(11.g.):mama nogrāba aiz rokas,uzrāva man augšā svārkus un ar tēta siksnu sadeva,sāpēja,brēcu un traks kauns bija un liekas nekad viņai nepiedevu.arī uz tēti bija dusmas-jo viņš vēl uzmudināja mamu lai kārtīgi sadod
Sišanai no pēriena ir milzu atšķirība. Bet acīmredzami kādam ir izdevīgi jaukt vienā katlā zābakus ar kāpostiem, lai iegūtu sev vajadzīgo zampu - nesavācamus bezpienākumu bērnus, kuri vecākiem ir atņemami pēc pirmā svilpiena un pārdodami pēc vajadzības. Augsne pateicīga - cilvēce nav un vēl krietnu laiku nebūs tajā attīstības stadijā, kad sods par noziegumu nav nepieciešams, jo nevienam neienāks prātā izdarīt noziegumu.
Kad runāšanas variācijas tuvojas bezgalībai, bet pretī ir "gribu un daru, iepūt man", tad, protams, vecākiem ir izvēle - turpināt virināt muti pa tukšo un skatīties, kā bērns ripo lejup, vai ievilkt pa pakaļu un paskaidrot, ka šoreiz ir pa pakaļu, bet pēc gadiem "pa pakaļu" vietā var būt arī cietums. Tie, kam iedalīti paklausīgie bērni, nekad nesapratīs tos, kuriem bērni ir ar tādu ego, ka ar viņiem nav sarunājams nekas, kas neatbilst bērna vēlmēm.
Un vēlreiz - es nerunāju par bezjēdzīgiem sodiem par nejaušu nodarījumu. Es runāju par sodu pēc tīšas sliktu darbu darīšanas, labi apzinoties, ka darīts tiek kaut kas slikts.
Aha, Tu nu gan daudz saproti no parenting. Ej labāk patēlo zinātāju kur citur. 
