Ta kā pats neesmu nekad izbaudījis seksa priekus, izņemot savu labo roku, mēģināšu paskaidrot kāpēc ir OK būt nevainīgam.
Ta kā pats neesmu nekad izbaudījis seksa priekus, izņemot savu labo roku, mēģināšu paskaidrot kāpēc ir OK būt nevainīgam.
Sagaidi to mirkli kad būsi gatavs
Visur var dzirdēt kā cilveki runā par seksu, cik tas ir labi, brīnišķīgi, superīgi utt. Un tā vietā, lai saskumtu un kaunētos par to, ka neesi izbaudījis tādus priekus, labāk domā par to brīdi kad būs tā iespēja, ka tā būs ar īpašu cilvēku, nevis ar one night mauku. Vismaz tā tu zināsi, ka pirmā reize būs ar cilvēku ar kuru plānota nākotne kopā. Arī lieta ir, cik es tā saprotu, seksapīlā un feisā, jeb skaistumā, kā arī protams, pašpārliecinātībā. Pat ja esi tāds kautrīgs lūzeris kā es, tev ir vismaz 1% iespēja atrast otru pusi, pat ja tas prasa 13 gadus kopš pubertātes sākuma, trust me.
Tu pats sevi izzini
Tajā laikā kamēr citi jūsmo par kārtējo kniebienu, tu varbūt jūties neomulīgi, kad visi pievēršas tev un jautā: “Nu kad tu pēdējo reizi pārgulēji?” Vienkārši saki, nē, man tā pat ir labi, un īstenībā tā arī ir, nevajag sevi likt zemāk tikai tādēļ, ka neesi seksojies. Galu galā sekss nenosaka, vismaz pēc maniem aprēķiniem, kas tu esi par cilvēku, un nekad nemēģini sev iestāstīt savādāk.
Esi priecīgs par to
Cik entie cileki cieš dēļ seksa, kā piemēram neplānota bērni, sūdzības par izvarošanu utt. Tas tikai tā, lai novērstu domas no negatīvā, nesaku jau ka sekss ir slikts. Kā arī piemēram mūsdienās bieži daudzos lokos izplatās baumas par to cik viņš/viņa ir slikts/labs gultā, kas var novest pie neērtiem mirkļiem, esmu to redzējis notiekam ar pazīstamiem. Izbaudi savu raķetes pulēšanas laiku, es saku, un pat ja nomirsi nevainīgs būsi vismaz kaut cik īpašs un Paradīzē varēsi lielīties: ''Mans pincīts ir tīrs, tikai paša rokas barots!''
Novirzi savu ''gribēšanu'' citos laukos
Piemēram, sporta zālē, vismaz man, cilāt stieņus līdz bezsamaņai ir kruti. Uzkačāsi tādu ķermeni, ka beibes leks no visām pusēm, pēc maniem aprēķiniem. Protams var darīt citas fiziskas aktivitātes ar kurām aizstāt seksu, skriešana ir labs piemērs, kā arī riteņbraukšana.
Un beigās sakot, tās ir tikai manas pārdomas, VIRGINS UNITE!!!!!
1. Tas, ka nevainību zaudē padsmit gados vai agros 20, galīgi nenozīmē, ka ar mauku. Nākotni taču tāpat var plānot kopā un tai mirklī tieši tas cilvēks ir īstais.
2. “Nu kad tu pēdējo reizi pārgulēji?” - Ja tā jautā, tad varbūt ir pienācis laiks iegādāties jaunus draugus. Zem 16 varbūt vēl tas ir pieļaujami un topā, bet augstāk...
3. Šeit izklausās, ka nevainības zaudēšana ir iemesls, kāpēc sievietes izvaro.
Man ir samērā spēcīgas aizdomas, ka raksts tapis alkohola ietekmē.
Atklāšu, varbūt, Tev noslēpumu, bet sekss, dzīvē spēlē lielu lomu. It īpaši attiecībās. Jo ilgāk paliec nevainīgs, jo vairāk sieviete psiholoģiski neuztvers Tevi kā potenciālo "tēviņu". Šī Tev nav romantiska filma, kur pēc 40 gadiem dzīves, satiec savu īsto mīlu, 40 gadīgu sievieti, kura arī ir nevainīga, un visu atlikušo mūžu, Jūs iepazīstat baudas augļus. Tiklīdz attiecībās seksā būs nesaskaņas, sāksies sānsoļi un labāka partnera meklēšana. Jo ilgāk būsi nevainīgs, it īpaši, kad vēl lielījies par raustīšanu, kur, vissdrīzāk, vēlāk Tava porno realitāte nesakritīs ar dzīves realitātes situācijām, būs grūti noturēt sievieti uzticīgu. Jo instinktīvi sievietem vajag spēcīgu, nobriedušu, spējīgu, ne tikai fiziski, bet arī morālā ziņā, vīrieti.
Katram savs nobriešanas ātrums... Arī es pasakot, ka man pat nav meitenes, brīnās un sāk taisīt histēriju - kad būs laiks, kad pats būšu gatavs, kad sapratīšu, ko tieši gribu un arī atradīšu cilvēku, kurš vēlas nevis tikai vēlas vienu mēnesi/gadu, bet kaut ko vairāk, tad arī viss aizies.
Tas pats par "keksu" - kad cilvēki būs gatavi uzņemties kaut kādu atbildību, būs pārvarējuši bailes, vai sameklējuši un izstudējuši visu internetu un medicīnas ābeci padomniem, tas arī notiks. Stulbi, ja cilvēki 13-gadniekam pārmet par pāragru seksku, bet 30-gadniekam, par to, ka viņš to nevarnav vēl izdarījis - nav tava dzīve un liecies mierā. Kad gribēs, tad arī izdarīs visu, kā vajag.
Kā cilvēks no šīs pašas sugas atļaušos atklāt pāris savas atziņas.
Arī es bieži domāju, ka būtu patīkamāk to darīt ar kādu "īsto" cilvēku nevis ar kuru katru, taču lielā mērā tas, manuprāt, ir tikai mans aizsardzības mehānisms. Kā jau citos komentāros ir minēts, tā vietā, lai atzītu, ka vienkārši nesanāk apmierināt šo dabisko vēlmi, es izdomāju, ka nevis man nesanāk to apmierināt, bet gan man ir augstāki standarti. Protams, šeit runāju tikai par sevi un savu ne pārāk patīkamo atziņu. Uzskatu, ka labāk ir šo apzināties nevis turpināt melot sevi un pasargāt savu trauslo ego, kurš sen ir zemē iemīdīts.
Varētu rasties jautājums, kā es par augstāk minēto pārliecinājos. Es tikai pajautāju, vai ar iepriekšējiem 5 cilvēkiem, kuri man patika es negribētu pārgulēt. Ego saka, ka nē, bet dziļi apzinos, ka patiesībā jau to gribēju un gatavībā arī biju.
Vēl viens man svarīgs punkts ir seksa nozīme. Protams, liela daļa saka, ka sekss ir tikai sekss, tā ir parasta darbība, kurai var pievienot mīlestību, ja nepieciešams. Un tā tas arī ir. Taču atcerēsimies, ka sekss iekļauj divus cilvēkus un abu cilvēku piekrišanu (izņemot izvarošanu), daudz tiek apgalvots, ka sekss arī ir mīlestības augstākā izpausme, jo iekļauj uzticību (kaila ķermeņa atklāšana, vēlmju izklāstīšana, atrašanās otra cilvēka priekšā pilnīgi ievainojamā formā). Par to, vai sekss tiešām ir augstākā mīlestības izpausme es neņemšos spriest, bet ir saprotams, ka tam nepieciešami divi cilvēki ar piekrišanu.
No tā secinu, ka sekss ir ne tikai darbība, bet arī psiholoģisks sasniegums. Primitīvā līmenī tas izklausās apmēram šādi "es spēju panākt, ka otrs cilvēks mani pieņem un atklājas manā priekšā. Es spēju veidot tuvas attiecības ar citu cilvēku". Šādi tas neapzinātā līmenī, manuprāt, pašsaprotami ir psiholoģisks sasniegums un izskaidro, kāpēc cilvēki mēdz lielīties ar seksu. Cmon, tas ir normāli, ka cilvēks lepojas ar panākumu un spēju apmierināt dabisku vēlmi. Tas varbūt nav ētiski un pareizi, par to var diskutēt, bet nenoliedzami tas ir sasniegums.
Un kamēr cilvēkiem, kuri tiek pie seksa, tas ir sava veida normāls un ikdienišķs sasniegums, kādam tam arī vajadzētu būt, tikmēr mūsu acīs tas neapzināti liecina, ka mēs nespējam veidot attiecības ar citu cilvēku, nespējam panākt tuvību, citi mūs nepieņem. Tas, manuprāt, arī izskaidro, kāpēc bieži vien seksa trūkums iet roku rokā ar mazvērtības sajūtu. "Šķiet loģisks prāta īsceļš - ja ar mani negrib neviens pārgulēt, tad manī ir kāda vaina, jo citiem tas sanāk." (šis tāds tīrs plānprātības izdomājums un filozofija no Lustratio)
Varbūt kļūdos ar saviem uzskatiem, jo balstu tos uz savām pārdomām un simtgadīgām, nevienam nezināmu cilvēku, atziņām. Netaisos aizstāvēt savus uzskatus, tikai padalos ar tiem, jo varbūt kādam tie var noderēt.
Rakstam nav ne vainas, es veidotu to savādāk, bet varam taču pateikties autoram, ka deva mums par ko pacepties. Gan jau arī es kaut ko piemirsu vēl pieminēt savā komentārā. Bet tas arī viss...
Lustratio sakrāmē savas mantas un iet prom no šī raksta.
Es arī iiiiiiiiiiĪIIIIIIIīīīīīīiiiiilllllllllllllllllllllllllllllgi cietos, un beidzot par 5 gadiem ātrāk nekā Tu atradu īsto un vienīgo... Es dzīvoju laukos, kur meiteņu manā vecumā vispār nebija, bet tāpat atradu un speciāli braucu uz Rīgu pie viņas
Ja runā pa nopietno, tad padoms ir - kop sevi, noskujies utt., ja kačājies, lieliski, kačāšanās noder ne tikai priekš smukiem muskuļiem, bet arī dēļ testosterona kurš vēlāk noderēs priekš ilgas mīlēšanās un aizraksti kādai meičai spokos, vai reģistrējies kādos iepazīšanās saitos, sarunā tikšanos un tikai nesāc ar vārdiem: "čau mazā" vai ko tik tizlu.. Un pats galvenais, NEIEMĪLIES pirmajā meitenē ar ko satiecies !!!!!! Tas ir ļoti svarīgi, jo varbūt ar pirmo reizi nekas nesanāks, viņa tevi iebāzīs draugu zonā un tad būs dir*sā... un protams nestāsti nevienai, ka savu cīsiņu vēl neesi bāzis mitrā aliņā, tas nevienai nav jāzin, to izstāstīsi kad jau būs stabilas attiecības.. tas tā, īsumā.
Atbilde ir vienkārša, un tā ir rodama tepat Spoku arhīvā:
Nerātnās dainas ;D
"Pisies meitiņ, kamēr jauna
veca būsi nedabūsi,
veca būsi nedabūsi,
pī**u tārpi skrubinās."
un šī atbilde ir attiecināma uz abiem dzimumiem, ar dažām vecuma atšķirībām.
Es zinu un pazīstu dažus draugus (gan meitenes, gan puiši), kuri ir nevainīgi līdz 30 gadiem. Tas jau nav nekas slikts, bet no otras puses, no viņiem nāk citādāka enerģija. Piemēram, es ar savām draudzenēm, mēs tur runājamies par nerātnībām, smejamies un tā, bet tās meitenes, kuras ir nevaiīgas, viņām tādas lietas neinteresē vai arī uztver sāpīgi un iekšēji jautā: "kāpēc viņām veicas, bet man ne", izrādās, ka tās meitenes vienkārši gaida īsto. Es uzskatu, ka nav jāgaida, bet jārīkojas, jājiet uz pasākumiem, sabiedrībā vai draugu lokā, tad viņas atrastu savu otru pusīti, tad arī būs. Ir forši, ka viņas gaida īsto, bet cik ilgi? Labāk vienkārši rīkoties, iepazīties, papļāpāt, izklaidēties utt., tad arī viss būs, galvenais, lai tas otrs cilvēks neizmanto, bet to novērtē un pieņem.
trīsdesmit gados jau jābūt 1-2 sīčiem, ja pat ne trijiem! Ko, audzināsi, kad pats vairs paiet nevarēsi? Nespēj laicīgi sīkos saražot- tad neiedomājies bļaut pret iebraucējiem un bēgļiem, kas Tavā vietā maksās nodokļus un Tevi uzturēs
Nekas traks tas nav. Cita lieta ir - vai tas ir tas, uz ko vajadzētu tiekties... un par to es nebūtu tik pārliecināts. Kā jau te cilvēki minēja, tad visdrīzāk ir tā, ka jo cilvēks iztiek bez attiecībām (tai skaitā TĀDĀM) ar otru cilvēku, jo grūtāk viņam paliek tādas izveidot.
Otra lieta, par tā `īstā cilvēka gaidīšanu`... idejiski tas, protams, izklausās dikti cēli un skaisti, bet man ir aizdomas (tai skaitā uz savu pieredzi balstītas), ka paliekošas attiecības, kas izveidojas ar PIRMO partneri, ir drīzāk izņēmums, nekā likumsakarība. Lielākoties pirmās (un ne tikai pirmās, bet vairums sākotnējo attiecību) feilo - daļēji tāpēc, ka involvētās personas pārsvarā domā ar hormoniem, nevis ar galvu, daļēji tāpēc, ka nav nekādas pieredzes, daļēji tāpēc, ka realitāte izrādās neatbilstoša ekspektācijām utt..
Vēl lieta, jebkuru attiecību veidošana, protams, ir risks, ka var nesanākt. Kas prasa zināmu drosmi... nu vai arī neprātu Bet ja ir patiešām bail, ka nesanāk, un bail no tā sekām (ļoti gaidītu attiecību sairšana MĒDZ būt ļoti sāpīga, ne jau velti cilvēki nelaimīgas mīlestības dēļ mēdz darīt sev galu) - tad gan varbūt labāk nemaz nemēģināt un mierīgi turpināt dzīvot vienatnē
@Aptauja: Vai ir ok būt nevainīgam 30 gados?
Cits variants: trīsdesmit gados jau jābūt 1-2 sīčiem, ja pat ne trijiem! Ko, audzināsi, kad pats vairs paiet nevarēsi? Nespēj laicīgi sīkos saražot- tad neiedomājies bļaut pret iebraucējiem un bēgļiem, kas Tavā vietā maksās nodokļus un Tevi uzturēs
Šitai raksts ''tā pa jokam''skaitās??Ja tas nopietni domāts...Jūtu līdz...Ja līdz 30 ''nevainīgi'' sit kulakā,tad tā Tev arī tā dzīve paies...Kas zin,varbūt,kādu jaunu Ginesa rekordu uzstādīsi...
Sekss ar īsto partneri ir svētlaime!!!Ja Tev izdosies atrast,kļūsi vai atkarīgs(atcerēsies rakstu un vēl pasmiesies)!BET der zināt arī realitāti,dažreiz dzīvē ilgi gaidītais īstais cilvēks var kādreiz arī pavisam negaidīti uzmest vai uzmetīsi pats!Protams,jauki,ja Tev laimēsies dzīvot kā laimīgās filmās,jo ir arī tādi skaisti pāri!Tākā aizmirsti par kompleksiem un dzīvo,iepazīsties! 30 vairs nav 20 un 40 nav 30!
Katram sava uts, bet jebkurā gadījumā jāciena Tava izvēle, vienīgi varbūt vēlāk, Tu to nožēlosi. Veiksmi Tev.