Esmu ievērojusi,ka tad, kad man jāsteidzas, bet kāds man maisās pa kājām, pēc pāris sekundēm vai nu pats pakrīt vai viņam kaut kas izkrīt no rokām. Pēdējo reizi viens tirliņš velkas pa priekšu ar telefonu rokās un redz, ka vēlos tikt garām, bet šis nelaiž. Brīdī,kad man asinsspiediens jau bija sakāpis uz 220, viņa telefons smuki nolidoja uz asfalta un šim nācās lasīt detaļas pa zemi,kamēr man beidzot ir iespēja tikt garām. Tas pats veikalā, bet skuķene norāva uz muti ar visiem iepirkumiem rokās. Ir bijušas pāris reizes mūžā, kad brutāli pagrūžu, ja pats nejēdz pavākties malā.
Vārdu sakot, izklaidē sevi kā gribi, tikai, lai tas nebojā garīgo apkārtējiem. Pašam beigās tas nāk atpakaļ