Brīvmūrnieku ēkas Rīgā!75

Latvijas iedzīvotāji ar brīvmūrniecību pirmoreiz sastapās 18.gs. mācoties Vācijas augstskolās. Latvijā no 18.gs. vidus līdz 19.gs.  sākumam brīvmūrniecība darbojās netraucēti. Sabiedrībā gan ložas vairāk izraisīja interesi ar savu misticismu, noslēpumainību un savdabīgo organizācijas sistēmu. Sapulces noritēja slepenībā. Ētika aizliedza nodarboties ar žūpošanu.  Latvijā ložas bija katrā lielākajā pilsētā - Rīgā, Jelgavā, Liepājā, Aizputē u.c. Neapšaubāmi, ložu dibinātāji bija turīgi ļaudis, kurus vienoja ne tikai garīguma kopība, bet arī labklājība, kura bija iegūta ar darbu. Brīvmūrnieki ļoti augstu vērtē darba tikumu. 

Kr. Valdemāra iela 27.-29.

Pirmā loža "Ziemeļzvaigzne " tika dibinātā Rīgā, 1775. gadā. Tā pastāvēja līdz 1788. gadam. Tās dibinātāji bija tirgotāji J.Cukerbekers un D. fon der Heide. Savas sanāksmes tie lielā slepenībā noturēja Cukerbekera namā Peitavas ielā 9/11. Ēka ir saglabājusies diezgan sliktā stāvoklī, taču tās fasādi joprojām rotā gan Cukerbekera dzimtas ģērbonis, gan brīvmūrniecības simboli. 

Peitavas iela 9.-11.

1765.g. dibināja ložu "Pie zobena", tajā darbojās pazīstami cilvēki -  Rīgas Domskolas direktors J. H. Lindhers, grāmatizdevējs J.E. Hartkhons, rātskungs J.K. Bērenss, filozofs J.G. Herders u.c. 1773. gadā dibināja ložu "Apalons" jeb "Apollo", 1777.g. "Kastors", 1778. g. "Pie mazās saules", 1785.g. "Astreja". 18. gs. Grīziņkalnā esot atradusies brīvmūrnieku skola.

Stabu iela 18.

Brīvmūrnieku simboli nekādā gadījumā nav izvēlēti nejauši. Simbolos ir tāda pati kārtībā, dažādība un noslēpumainība, kā pašos brīvmūrniekos, viņu rituālos, apgērbos, nosaukumos un visur citur. Brīvmūrnieku simboli atbilst gan viņu nosaukumam - ķelles, āmuri, cirkuļi, svārsti, lineāli, gan kosmosa kārtībai - saule, mēness, zvaigznes, kas vairāk saistās ar apgaismību, pēc kā viņi tiecas. Tajos parādās tādas tēmas kā Diena un Nakts, Gaisma un Tumsa. Visi šie simboli rada noslēpumainību un dažādību. Simbolu izmantošanai ēkās ir vairākas nozīmes - tie uzlabojot dvēselisko noskaņu ēkas iemītniekiem, parāda ēkas saimnieku kā brīvmūrniecības biedru un īpaši izceļ dekoru ēkas apdarē. Šīs tradīcijas un simboli ir noturīgi, tie nemainīgi ceļo pāro gadsimtiem un laikmetiem, aizvien apvijot sevi ar mistikas devu. 

Tērbatas iela 33.-35.

Brīvmūrniecībai visā pasaulē, arī Latvijā pieslējās daudzi arhitekti. Ir zināms, ka 18.gs. Rīgas pilsētas mūvmeistars K. Haberlands bija brīvmūrnieku ložas biedrs, bet 19.gs. un 20.gs. sākumā biedru skaits pieauga. Būtu tikai loģiski, ja brālības biedri pasūtītu saviem brāļiem arhitektiem ēkas ar brīvmūrnieku simboliem. 20.gs. 20. gados Latvijas Ārlietu ministras V. Munters, Latvijas vēstnieks Zviedrijā K. Zariņš arī iestājās biedrībā. Pēc Otrā Pasaules kara Latvijas brīvmūrnieki iestājās ārvalstu ložās, jo padomju varas gados tās tika aizliegtas. 

Raiņa bulvāris 1.

Staigājot pa Rīgu un skatoties uz fasāžu apdari, varam ienirt mistikas un simbolu pasaulē. Nams smilšu ielā 2, 1902.g., arh. K.Pēkšēns. Ēkas erkeru balsta hermas - vīriešu un sieviešu tēli. Hermas (sievišķais un vīrišķais) ir kā atzarojumi no simboliskā koka, kura zaru lapotnē atrodas brīvmūrniecības simbols - trīsstūris ar cirkuli, kas šeit simbolizē garīgās attīstības trīs līmeņus. Simboliskie veidojumi norāda uz ēkas īpašnieka pastiprinātu aizsardzību pret nelaimēm. Ēkas celšanas gadskaitli sargā vāvere - uguns un pērkona dieva svētasi dzīvnieks, bet īpašnieka iniciāļus - pūce, gudrības simbols, kas iespiežas neziņas tumsā. Starp šiem simboliem savu vareno asti ieplētis pāvs. Tās aste iemieso visa eskistējošā simbolu, jo ietver visas krāsas, bet knābis vēsta par uzvaru pār tumsu. Pāvu uzskata par saules putnu tā krāšņās atstes dēļ.

Smilšu iela 2.

 Divstāvu mūra ēka Lāčplēša ielā 28/30 celta pēc 1858. gada, kad Rīgas priekšpilsētās tika atļauta mūra ēku celtniecība. 1912. gadā īpašumu pārēnma būvuzņēmējs un mūrniekmeistars Pēteris Radziņš. Ēkā virs pirmā stāva logiem ievietoti 5 lauru lapu ainagi ar brīvmūrnieku simboliem. Lauri jau izsenis asociējas ar spēu fiziski un morāli attīrīt. Tos piešķirta par uzvarām, tas saistās ar goda un nemirstības simbolu.  Savukārt aplis ir vienības, absolūta un pilnības simbols. Vainagos ir ievietoti brīvmūrnieku simboli - trīsstūris un svērtenis. Trīsstūris ar augšup vēstu smaili simbolizē uguni un vīrišķi spēku, tā vienādās malas norāda uz harmoniju. Brīvmūrniecībā tas iemiesoja Dieva spēku, skaistumu un gudrību, kā arī brīvmūrnieku tempļa stūrakmeni un garīgās attītības trīs līmeņus - separatio, fermentatio, putrefactio. Savukārt svērtenis - garīgo līdzsvaru apvienojumā ar taisnīgumu. Kalts, ķelle (amata rīks); āmurs un nagla (simbolizē gribasspēku, kuru vada ass saprāts); sakrustoti papīra rullis un cirkulis (arhitekta amata rīki, katrai brīvmūrnieku ložai bija savs arhitekts, kurš rūpējās par ložas iekārtojumu, izgreznojumiem).

Lāčplēša iela 28.

Īres nams, vēlāk skola, Rīgā, Dzirnavu ielā 117. 1884g. Dzirnavu ielas fasādes jumta centrālo daļu rotā liels apaļš cilnis, kas attēlo visuma alegoriju - uz mākoņu fona attēlota gleznotāja palete, uz kuras novietota grāmata (zinības un daile). Zem paletes brīvmūrniecības simboli - līmeņrādis, kalts un globuss. Centrā novietota lira - debesu un zemes vienības simbols, tā rotāta ar ērgļa galviņu, kas simbolizē spēku un izturību.  Blakus esošās lauvas galviņas liecina par spēka un gudrības klātbūtni, bet rēcošais lauvas atveids simbolizē augšāmcelšanos. Šī ir viena no sarežģītākajām kompozīcijām brīvmūrniecības simbolikā.

Dzirnavu iela 117.