Lai gan vairums masu slepkavu nozieguma brīdī klusē un nepasaka ne vārda, daži mēdz būt arī diezgan runīgi un nozieguma laikā pateikt visšausminošākās lietas. Par to šajā rakstā.
Baisākie izteicieni, ko skolu šāvēji teikuši nozieguma laikā27
Barijs Lukaitis
"Šis noteikti pārspēj algebru, vai ne tā?"
1996.gada 2.februārī, 14 gadīgais Barijs Lukaitis iegāja Frontjēras vidusskolā Mozesleikā, Vašingtonas štatā, un nošāva savu algebras skolotāju un divus klasesbiedrus. Viņš bija bruņojies ar medību bisi un diviem revolveriem. Pirms ieiešanas klasē, Lukaitis bļāva uz skolniekiem sakot "Šis noteikti pārspēj algebru, vai ne tā?" Šis patiesībā bija citāts no Stīvena Kinga noveles "Dusmas". Šī 1977.gadā publicētā novele stāsta par kādu skolnieku, kurš sarīko skolas apšaudi un nogalina savu algebras skolotāju. Šī novele tiek saistīta ar vismaz četrām reālām skolu apšaudēm, to skaitā Frontjēras slaktiņu. Dēļ šī iemesla, Stīvens Kings uzstāja, lai tiktu pārtraukta grāmatas drukāšana. Slaktiņa laikā, Lukaitis saņēma ķīlniekus un turēja tos gūstā desmit minūtes, līdz skolas sporta skolotājs ienāca klasē un nogāza viņu pie zemes. Tiesā, Lukaitis apgalvoja, ka vēlējies līdzināties noveles galvenajam varonim Čārlijam Dekeram. Lai gan Lukaitis bija vēl bērns, tiesnesis viņam piesprieda mūža ieslodzījumu bez apžēlošanas iespējas.
Maikls Kārnīls
"Nogaliniet mani, lūdzu. Es nespēju noticēt, ka to izdarīju."
1997.gada 1.decembrī, 14 gadīgs zēns vārdā Maikls Kārnīls sarīkoja slaktiņu Hītas vidusskolā Vestpaduhā, Kentukī štatā. Todien, Kārnīls savus ieročus ietina segā un aiznesa tos uz skolu, apgalvojot ka ir ietinis savu mākslas projektu. Viņa mugursomā atradās arī pielādēta 22.kalibra pistole. Ierodoties, Kārnīls uzreiz uzlika ausu aizbāžņus un raidīja astoņus šāvienus pie skolas sēdošu bērnu grupas virzienā. Viņš nošāva trīs jaunas meitenes. Saskaņā ar aculiecinieka teikto, pēc apšaudes Kārnīls uzreiz nometa ieroci un teica "Nogaliniet mani, lūdzu. Es nespēju noticēt, ka to izdarīju." Pēc tam viņš pacēla rokas gaisā un padevās skolas direktora priekšā. Savai angļu valodas skolotājai viņš teica: "Tas bija gluži kā sapnī, un tad es pamodos". Šim citātam ir biedējoša līdzību ar kādu ainu filmā "Basketbola dienasgrāmatas". Šajā filmā, Leonardo Di Kaprio atveidotais varonis sapnī sarīko skolas apšaudi. Šī aina ir kļuvusi par vienu no skandalozakajām filmu vēsturē. Kārnīlam tika atklāta šizofrēnija un viņš saņēma mūža ieslodzījumu ar apžēlošanas iespēju pēc 25 gadiem (2023.gadā). Slaktiņa laikā, Kārnīla mājās atradās Stīvena Kinga noveles "Dusmas" kopija. Kad viņam vaicāja vai viņš kautko tamlīdzīgu pirms tam ir redzējis, viņš atbildēja :" Jā, es to redzēju filmā Basketbola dienasgrāmatas".
Velingtons Menezes De Oliveira
"Ciešanas, kuru dēļ mani brāļi ir gājuši bojā un, kuru dēļ miršu es, nav tikai tā saucamā apcelšana. Mūsu cīņa ir pret ļauniem cilvēkiem, gļēvuļiem, kuri izmanto laipnību, cilvēku, kuri nespēj sevi aizstāvēt vājumu.
2011.gada 7.aprīļa rītā, 24 gadus vecais Velingtons Menezes Oliveira devās uz savu bijušo skolu - Reaelango pamatskolu, Riodežaneiro rietumos, Brazīlijā. Pēc iekļūšanas skolā, Oliveira devās uz 8.klases skolnieku klasestelpu. Oliveira sākumā esot bijis ļoti draudzīgs, viņš runājies un sveicinājies ar bērniem, bet tad izvilcis ieroci un sācis šaut. Viņš nošāva 12 bērnus, 10 no tiem bija meitenes. Oliveira metās bēgt, bet policistam izdevās iešaut viņa kājā. Krītot pa kāpnēm Oliveira nošāvās. Kāds ugunsdzēsējs, kurš ieradās notikuma vietā, vietējām laikrakstam izteicās :" Uz sienām un krēsliem bija asinis. Es nekad neko tādu nebiju redzējis. Kas tāds bija redzēts tikai Savienotajās Valstīs." Šī bija pirmā skolu apšaude Brazīlijas vēsturē. Oliveiras kabatā tika atrasta pirmsnāves vēstule, kurā viņš rakstīja par to kā bērni par viņu ņirgājušies dēļ viņa klibās kājas.
Marks Lepīns
"Es cīnos pret feminismu."
Viens no šokējošākajiem uzbrukumiem sievietēm notika 1989.gada 6.decembrī École Polytechnique inženierijas skolā Monreālā, Kanādā. 25 gadus vecais Marks Lepīns iegāja skolā bruņojies ar pusautomātisko karabīni un medību nazi. Viņš devās uz mehāniskās inženierijas klasi un pavēlēja vīriešu un sieviešu studentiem atšķirties. Tobrīd telpā bija 9 sievietes un 50 vīrieši. Lepīns aicināja vīriešus pamest telpu un tad pievērsās sievietēm, uzrunājot tās franču valodā. Viņš viņām teica " Es cīnos pret feminismu. Jūs esat sievietes, jūs būsiet inženieres. Jūs visas esat feministes. Es ienīstu feministes." Ar šiem vārdiem viņš sāka šaut, nogalinot sešas sievietes un ievainojot vēl trīs. Lepīns turpināja slaktiņu pārvietojoties pa skolu šaujot uz katru sievieti ko ieraudzīja. Slaktiņš ilga 20 minūtes, pēc tam Lepīns nošāvās. Šajā laikā viņš sašāva 28 cilvēkus un nogalināja 14 sievietes. Apšaude šokēja pasauli un Lepīna izteikumi slaktiņa laikā lika daudziem uzlūkot šo slaktiņu kā antifeminisma uzbrukumu. Vairākas sievietes, kuras pārdzīvoja šo slaktiņu ir izdarījušas pašnāvību.
Ēriks Heriss un Dilans Klībolds
"Tu tici Dievam?"
1999.gada 20.aprīlī, divi pēdējā gada studenti Ēriks Heriss un Dilans Klībolds iegāja Kolumbainas vidusskolā un uzbruka saviem vienaudžiem ar dažādiem ieročiem. Viņi nogalināja 13 cilvēkus un ievainoja 22. Tā bija viena no ilgstošākajām skolu apšaudēm vēsturē un ilga 49 minūtes. Slaktiņa laikā, Heriss un un Klībolds sarunājās ar saviem upuriem un teica tiem visneticamākās lietas. Tiek ziņots, ka viņi vairākas reizes saviem upuriem jautājuši vai tie tic Dievam. Skolas bibliotēkā, kur arī notika asiņainākie notikumi, Heriss atklāja kādu zem galda paslēpušos meiteni un mirkli pirms nāvējoša šāviena viņas galvā raidīšanas, vaicājis vai viņa tic Dievam. Vairāki cilvēki, kuri todien bija iesprostoti vienā telpā ar abiem šāvējiem apgalvo, ka dzirdējuši viņus šo frāzi sakām vairākas reizes. Iekšā bibliotēkā, slepkavas atklāja, ka zem tā galda noslēpies viens no viņu draugiem vārdā Džons Sevidžs. Sevidžs viņiem jautāja, ko viņi dara. Klībolds esot atbildējis :"Neko īpašu, tikai nogalinām cilvēkus". Slepkavas arī sāka savā starpā sarunāties, ka viņiem vairs nekādu baudu nesagādā savu upuru šaušana. Viens no viņiem ierosināja :" Varbūt mums vajadzētu sākt viņiem durt ar nazi, tas būtu jautrāk." Slaktiņš beidzās, kad abi nošāvās. Policijas specvienība skolā devās iekšā tikai stundu un vienu minūti pēc abu šāvēju pašnāvības, par ko vēlāk tika skarbi kritizēti.
Roberts Šteinhauzers
"Haizes kungs, šodienai pietiks."
2002. gada 26.aprīlī, nesen no skolas izslēgtais 19 gadus vecais Roberts Šteinhauzers, atgriezās Gutenberga ģimnāzijā ar diviem ieročiem. Viņš devās uz tualeti, kur uzvilka melnu nindzju stila apģērbu. Pēc tam viņš gāja no klases uz klasi, šaujot skolotājus. Pēc skolnieku teiktā, Šteinhauzers viņus ignorēja un nogalināja tikai skolotājus un administrācijas pārstāvjus. Piecas minūtes pēc apšaudes sākuma, skolu aplenca policija. Šteinhauzers izliecās pa logu un šāva uz policistiem, vienam no viņiem lode nāvējoši trāpīja galvā. Īsi pirms Šteinhauzera pašnāvības, viens no skolotājiem, Rainers Haize, piegāja viņam klāt un izveidodams acu kontaktu ar masku novilkušo slepkavu teica: "Tu vari mani tagad nošaut." Šteinhauzers esot atbildējis :" Haizes kungs, šodienai pietiks." Īsi pēc tam Šteinhauzers iegāja tukšā istabā un nošāvās. Viņš bija nošāvis 16 cilvēkus, 12 skolotājus, 2 skolniekus, vienu sekretāri un vienu policistu. Šteinhauzera pēdējie vārdi - ''Šodienai pietiks'' - kļuva par nosaukumu skandalozajai Ineses Geipeles grāmatai par šo slaktiņu, kurā viņa vainoja policiju vairāku kļūdu pieļaušanā šīs lietas sakarā.