Ja jāsaka taisnība tad es lai vai cik ļoti cenšos būt tas kas visu laiku runā un spēj uzdot kaut kādus tur jautājumus un padiskutēt skolā ar skolotājiem un bedriem, es nekad neesmu spējis pārkāpt to slieksni kad es to izdaru, protams internetā, skaipā un telefonā es vienmēr esmu tas skaļais kas pastāv par sevi, diskutē un izsaka tas kas ir uz lūpām, vai kāds apvainojums, kāds dīvains teksts vai kāda stulbība, vai arī kāds labs vārds. Protams no tās vientulības mani ir izglābusi mūzika, klausos kad varu un cik varu, lai nebūtu man jābrauc ar autobusu es izlemju iet ar kājām, ja ir austiņas ļoti labprāt pastaigājos pa lietainu laiku, jo tades varu lēni un mierīgi izbaudīt to vienatnē. Protams citi saka ka vienatne ir nāvējoša, un es savā vienatnē ar mūziku esmu apdomājis daudz lietas, paraudājis, fantazējis un piedzīvojis brīžus, kad es vēlētos būt miris, kopš ir pagājusi skola un ir sākušās studijas (jau 2 gadu studēju) esmu nomierinājies, es vairs neuzskatu sevi par kaut ko, ja es kādam nepatīku mani tas neinterisē, ja kādam patīku tad es to uzskatu par joku un turpinu gulēt (gulēt domāts kā būt vienatnē), skolā ejot es klausijos skaļu mūziku un gulēju tumsā, domāju tikai kāpēc es esmu dzimis un kāpēc man jācenšas būt kādam? Es skolā biju tad ko izvēlējās pēdējo jebkur, nekad neiederējos nekur. Kā jau tas dīvainis kas ir slinks un nav gudrāks par pārējiem. Parasti sporta stundas bastoju lai aizietu pastaigāt gar jūru. Bet tagad es cenšos darīt cik varu lai tik nebūtu tas kas biju, protams bez skaļas mūzikas un būšana vienam no pēdējiem ko pzņem komandā (sporta stundās) un klusēšana, viss ir mainijies daudz maz, tagad man ir pohu* ko citi saka un domā par mani, varbūt drīz sākšu dot pa muti tiem kas apsmej mani, varbūt tikšu izsviests no skolas, bet tas varbūt būs labāk nekā būt tam klusajam stulbenim kāds es esmu visu laiku bijis. Pat tagad es atsvešinos no draugiem, no paziņām, no ģimenes.... varbūt reiz visi par mani aizmirsīs un es varēšu nomirt vienatnē. Mani nebiedē tas kas notiks, mani biedē tas ko es uzskatu kas notiks.
Piekritīšu tam kas rakstā ir uzrakstīts, ka cilvēki tikai draudzējas ar tiem kas ir skaisti un bagāti. Gudrie vajadzīgi tikai tad kad jāpilda kādi uzdevumi. Bez naudas čaļiem šajā pasaulē nav ko darīt. Vienīgais veids kā izcelties ir izdarīt ko tiešām traku, un ļaunu, bet tomēr tevi neviens nepieņems, jo tu esi traks cilvēks.
Lai vai kā cilvēki var mani iespaidot kā vēlas, bet drīz man mērs būs pilns un tad redzēs kas notiks...