Bračkas miežagrauds ar kuru viņš veiksmīgi un samērā ātri tika galā izmantojot toriņu pa piecām minūtēm divreiz dienā.
Īpaši nepievērsu uzmanību, bet vienā dienā atklāju, ka pazudusi man ir kārpa uz rokas.
Bračkas miežagrauds ar kuru viņš veiksmīgi un samērā ātri tika galā izmantojot toriņu pa piecām minūtēm divreiz dienā.
Īpaši nepievērsu uzmanību, bet vienā dienā atklāju, ka pazudusi man ir kārpa uz rokas.
Sākumā tā it kā noplaka un tad sāka samazināties, nolēmu iegrāmatot arī šo faktu :D
Vēl arvien eksperimentēju, testēju un lodēju, mēģinu sameklēt visoptimālāko risinājumu ģenerātoriņa shēmai. Pa starpām pētu arī dažādus citus materiālus. Interesanta tēma ir arī doktora Reimonda Raifa atlkājumi un darbi, bet tā jau ir vesela atsevišķa stāsta tēma. Ja kādam ir uzcītība prasme un interese , tas varbūt pat rakstiņu var uztaisīt par šo tēmu :
http://rifevideos.com/dr_rifes_true_original_frequencies.html
Pašām spolēm un toriņa izgatavošanai izmantoju dažādus kabeļus tos izķidājot.
Tieši tora izgatavošanai ideāli noder no interneta kabeļa izķidāts vīto vadu pāris.
Galarezultātā man tapa lūk šāds autogēns (autoģenerātors) kompaktā kastītē spoļu darbināšanai.
Primitīva iekārtiņa kura pati noskaņojas uz katras pieslēgtās spoles vai tora rezonanses frekvenci ar 3% precizitāti, tas ir absolūti pieļaujamās normas robežās.
Nekā lieka, nevienas pogas, neviena kloķa, pat vecākiem cilvēkiem nav problēmu vienkārši pieštepselēt sev vajadzīgo spoli vai toriņu.
Apakša. Saurbu ventilācijas atveres, mokroshēma tomēr uzsilst diezgan pieklājīgi ja tiek darbināta vairākas stundas no vietas.