Vai pilsoņu karam redzamas beigas?
6. decembrī Zviedrijā sākās miera sarunas starp karojošajām pusēm par uguns pārtraukšanu, tomēr ANO ir piesardzīga prognozējot, vai tās nesīs gaidāmos rezultātus, bet no jaunākajām ziņām varam redzēt, ka ir Hudeinas osta ir nodota krasta apsardzei, kas nozīmē, ka tā varētu atsākt darbību kas ir vitāli nepieciešama pārtikas un medicīnas piegādāšanai.
Tomēr ticēt kara atrisinājumam drīzā nākotnē nav pamata, jo nemiernieku grupu intereses Jemenā ir tik ļoti dažādas, ka tās nav spējīgas sākt veidot konstruktīvas sarunas, lai izbeigtu karu pavisam.
Mans viedoklis.
Šis karš ir briesmīgāks par citiem mūsdienu kariem ar to, ka atrast grupējumu, ko vismaz domās mēs uzskatītu par labo nav. Starptautiski atzītā valdība ar koalīcijas palīdzību ir bombardējuši slimnīcas, skolas, ostas, tādējādi tik pasliktinot apstākļus cilvēkiem, kuriem jādzīvo hutu kontrolētāja teritorijā, tas parāda, ka prezidentam nerūp, kā tiek uzvarēts, galvenais ir rezultāts.
Paši huti ir reliģiski ekstrēmisti, kuri uzskata, ka ir dieva izraudzītie nest kārtību, manuprāt, tāda veida grupējumi ir visbīstamākie, jo ar tiem sarunas vest ir gandrīz neiespējami, jo tie uzskata, ka tikai viņiem ir taisnība.
Bet par Dienvidu Pārejas padomi ir tik maz informācijas, ka par to ir grūti pat spriest, jo pēdējā laikā AAE arvien vairāk atzīst, ka šī organizācija tikai atbalsta Hadi valdību, bet tas varētu būt skaidrojams ar spiedienu no Saūda Arābijas.
Kopumā raugoties, ja karā drīzumā netiks rasts risinājums mirušo skaits pieaugs arvien ātrāk. ANO ir apstiprinājusi, ka karā bojāgājuši vismaz 10 000 cilvēku, bet neoficiāli tiek ziņots pat par 60 000 mirušo jau. Bet rast risinājumu būs grūti, un saglabāt vienotu Jemenu vēl grūtāk, jo, tā pat kā Sīrijā, citu valstu intereses saduras tik spēcīgi, ka atrast zelta vidusceļu ir neiespējami, tas nozīmē, ka kādam nāksies noliekt galvu cita priekšā.