Vēl vairāk fotogrāfiju, kuras met izaicinājumu zinātnei, reliģijai un vienkāršā cilvēka prātam. Vai tiešām, kas tāds ir iespējams?
http://www.spoki.lv/mistika/Neizskaidrojamas-fotografijas/394512">Neizskaidrojamās fotogrāfijas Pirmā daļa.
Neizskaidrojamās fotogrāfijas 270
1955
7
Džordžs Kanigovskis 1986. gada septembrī devās atpūtā uz Kipru. Kādu nakti viņš nolēma pafotogrāfēt Limasolas ostas gaismas. Viņš uzstādīja savu Olympus OM10 kameru uz kādas mūra sienas un noregulēja ekspozīcijas laiku uz 30 sekundēm, pavisam uzņēma piecas fotogrāfijas. Tobrīd nekas neparasts nerādījās Džordžam, turklāt, lai tur kāds vispār uzrastos, tad viņam būtu jārāpjas augšā pa sienu. Jau mājās, kad Džordžs attīstīja fotogrāfijas, viņš atklāja šo spokaino figūru.
Sākot ar 1967. gada novembri un turpinoties vairākus mēnešus, Rozenheimas (Vācija) pilsētiņas ģenerālprokurora ofisu pārsteidza neparastas parādības. Spuldzes pašas no sevis eksplodēja, neona lampas izgāja no ierindas, drošinātāji sprāga. Tehniķi un elektriķi nespēja nekādi palidzēt ofisa darbiniekiem, jo viss šķita pilnīgākajā kārtībā. Tika pieaicināti paranormālo parādību pētnieki, tai skaitā Dr. Hanss Benders. Atklājās, ka neparastie notikumi sākās brīdī, kad ēkā atradās jauna meitene vārdā Anna Marija Šneidere. Kad viņa sāka iet pa koridoru, tad lampas pie griestiem sāka kustēties (tajā brīdī uzņēma šo foto) un spuldzes sprāga, pie sienām esošās bildes sāka griezties. Kad Anna Marija aizgāja, tad arī neparastās paradības beidzās.
Ir ziņas, ka eksistē cilvēki, kuri spēj lidināt priekšmetus pa gaisu un arī paši pacelties gaisā. Džo Nuzums bija amerikānis, kura neparastās spējas no 1980. līdz 1990. gadam pētīja psihiatrs Dr. Bertholds E. Švarcs no Floridas. Dr. Švarcs atklāja, ka Nuzums "bija transā 90 % laika" un ka "viņš ir pats savā pasaulē. Viņš veido realitāti pēc saviem standartiem un fantāzijām." Švarcs nonāca pie slēdziena, ka Nuzums nav iluzionists, bet gan cilvēks ar neparastām spējām. Šīs ir vienas no nedaudzām fotogrāfijām, kur redzams Nuzums levitējot. Nav nekas miglains un var skaidri pateikt, ka viņš atrodas stacionārā stāvoklī, turklāt gaisā.
Triks, kurā iluzionists uzrāpjas pa virvi, kura šķietami karājas gaisā, bija viens no klasiskajiem trikiem, kurus mēdza izplidīt izklaidētāji 19. un 20. gadsimtā. Tomēr, lai arī tas bieži vien bija tikai triks, pastāv pierādījumi, ka tālajos austrumos bija cilvēki, kas patiešām spēja to paveikt bez krāpšanās. Lūk viens no tiem, kurā redzami indiešu faķīri.
Kirliani fotogrāfijas ir foto, kuras uzņem bez pašas kameras. Pētāmie objekti tiek uzlikti tieši uz filmiņas, kura spēj fiksēt elektromagnētisko lauku. Gala rezultātā uz attēla ap objektiem parādās mirdzoši stari un vainagi. Šo tehniku atklāja un pilnveidoja krievi Semjons un Valentīna Kirliāni 1949. gadā. Šī efekta entuziasti apgalvo, ka tā var pētīt cilvēka auru. Ir eksperimenti, kad šādā veidā fotogrāfē mirstošus augus un ir redzams, ka spīdums ap tiem pamazām izzūd.
Psihes pētnieks Dr. Bertolds Ēriks Švarcs 1980. gados pētīja sievieti, kura ieejot transa stāvoklī, spēja uz savas ādas izaudzēt metālisku folliju. Sieviete, kuru nosauca par Keitu, spēja metālisko folliju iespiest pat plastamasas pudelē, kuru turēja rokā. Analīzes parādīja, ka follijs sastāv no 98% vara un 2% cinka. Dr. Bertolds pētīja šo efektu laboratorijas apstākļos un dokumentēja gadījumu oficiāli.
Asiņojošas Jaunavas Marijas statujas nav nekas neparasts katoļu baznīcas pasaulē. Parasti izdodas atklāt, ka tas ir viltojums, taču ne vienmēr. Piemēram, šī Jaunavas Marijas statuja, kura pieder kādam Enzo Aloči no Porto San Stafeno (Itālija) "raudāja" asinis visu 1972. gada oktobri. Pierādīt, ka tā ir krāpniecība neizdevās ne ar kādām metodēm.
Dīvaini gadījumi mēdz notikt ar līķiem. Dažkārt tie nesatrūd, no tiem nāk patīkama smarža vairāku mēnešu garumā, tie pat var asiņot nedēļām ilgi bez iemesla. Šādām parādībām nav izskaidrojuma, tā pat kā šim gadījumam. 1896. gadā nomira mācītājs Pols. Pēc trim gadiem, tas ir 1899. gadā, nācas ekshumēt viņa līķi, lai to pārvestu uz citu vietu. Kā atklājās, tad līķis pat nebija satrūdējis un bija saglabājies tik pat svaigs kā bēru dienā.
Ceļotāji un vietējie iedzīvotāji no Aļaskas un Kanādas ziemeļiem mēdza ziņot par mežonīgiem pērtiķveidīgiem cilvēkiem šajā rajonā. Šis foto parāda nošautu vienu no tādiem mežoņiem. To izdarīja 1900. gadā, diemžēl nekāda plašāka informācija par šo gadījumu nav zināma.
Un nobeigumā šis foto, kuru uzņēma tālajā 1891. gada 5. decembrī Kombermeras abatijā, Češīrā (Anglija). Tā bija diena, kad tieši notika Lorda Kombermera bēres. Mis Korbeta bija uzstādījusi fotoaparātu Lorda Kombermera istabā. Tā kā toreiz fotoaparāti vēl bija tādi kādi bija, tad bija nepieciešams ilgs ekspozīcijas laiks. Tikmēr Mis Korbeta viena atradās istabā un neko savdabīgu nejuta. Kad ieraudzīja foto, tad uzreiz varēja pamanīt figūru, kas sēž krēslā. Visi ir pārliecināti, ka tas ir pats Lords Kombermers.
