Krievijas septītais brīnums.76

Lidojošās ugunis : Baikāls ir arī pats mīklainākais ezers. Daudzi to cenšas iztēlot pat par NLO bāzes ostu, kā arī dīvainu milžu mājvietu. Lidojošas ugunis redzējuši ļoti daudzi. Tās naktīs regulāri manāmas virs daudziem ezera rajoniem. Visbiežāk ugunis novērotas virs Ritija zemesraga. Tautas nostāstos to bieži dēvē arī par Permas trijstūra Baikāla analogu. Krievu ieceļotāji, kas pie ezera iemitinājušies salīdzinoši nesen, uzskata, ka Ritijs cilvēku apmeklējumiem esot pat bīstams. Ufologi, kas apsēduši Baikāla apkaimi, savākuši milzum daudz aculiecinieku stāstu par spīdošām bumbām, kas regulāri uzrodoties Ritas upes ielejā, kā arī par klejojošām sarkanām ugunīm, kas parādoties ''aizliegtajā teritorijā''.

Dīvainas sastapšanās gadās arī citos ezera sektoros. Piemēram, 1996. gada aprīļa vidū Gorjačinskas iedzīvotāji devušies bļitkot. Ap diviem dienā viņi sajutuši savādu ledus drebēšanu, kas atgādinājusi zemestrīci. Atskanējusi dārdoņa, un attālu no zvejniekiem no ledus kopā ar tvaikiem augstu debesīs izlauzusies spēcīga ūdens strūkla. Tvaika radītajā miglā cilvēki ieraudzījuši debesīs aiztraucamies dēļa formas priekšmetu.

Gaisma no dzīlēm : Dīvainas lietas notiek ne tikai attālos ezera nostūros...neizskaidrojami notikumi risinās pat pašā apmeklētākajā Baikāla rajonā - Soras līcī, ap kuru izvietojušās daudzas tūristu bāzes. 1992. gadā atpūtnieki vēroja savādu gaismu, kas nāca no ezera dzīlēm. Sākumā tā atgādināja elektrometināšanu - periodiskus uzliesmojumus, tad tie pārvērtās lielā, pulsējošā aplī, kas slīdēja pa ūdens virsmu un izskatījās pēc prožektora stara. Parādība ilga apmēram piecas minūtes. Ģeologi eskpedīcijas laikā ezera piekrastē saskārušies ar aparatūras ''neizskaidrojamu uzvedību''. Reizēm magnetometri negaidīti sāk fiksēt te parādošos, te izzūdošu magnētisko anomāliju.

Ģeologs Andrejs Ļeonovs, kurš vairākas vasaras nostrādājis Baikāla apkaimē, stāsta, ka bijušas nedēļas, kurās savādā gaisma no ezera dzīlēm parādījusies katru nakti Diena pirms notikuma bijusi ļoti grūta, tāpēc, atgriezies nometnē, Andrejs nolēmis pirms naktsmiera izpeldēties un vēlā stundā devies uz ezera krasu. Pēkšņi viņš pamanījis, ka uz pilnmēness fona kaut kas iezīmējas. Sākumā ģeologs domājis, ka tas ir mākonis, taču tumšais siluets virzījies uz vērotāja pusi un strauji kļuvis lielāks. Pakāpeniski pārvērties par lielu, zaļgani vizmojošu disku un brīdi karājies virs ezera ūdeņiem. Tad no ezera dzelmes izlauzies šaurs gaismas stars, un disks bez trokšņa vertikāli nolaidies lejup un pazudis Baikālā.

Nezināmie peldētāji : Ar neizskaidrojamām parādībām Baikālā saskārušies arī zinātnieki, kas sistemātiski pēta pasaules dziļāko ezeru. 1977. gadā tur dziļūdens pētījumi veikti ar aparātu ''Paisis'', iegremdējoties līdz pat 1410 m dziļumam. 1200 m dziļumā izslēgti starmeši, taču arī pēc tam novērota diezgan stipra ūdens spīdēšana. Zemūdens ekspedīcijas dalībniekiem radies iespaids, ka aparāta kapsulu kāds no augšas apgaismo ar spēcīgu starmeti. Pēc brīža neizskaidrojamā gaisma nodzisusi.

Stāstu par NLO, kas acu priekšā ieniruši Baikālā ūdeņos, ir pietiekami daudz PSRS Aizsardzības ministrijas inženierkaraspēka ūdenslīdēju dienesta priekšnieks ģenerālmajors V.Demjaņenko atceras kādu ārkārtas situāciju manevros Baikāla rietumu krastā. Ūdenslīdēji izlūki mācību laikā dzelmē vairākas reizes sastapuši svešus nirējus, kuriem bijis pilnīgi neticams veidols. Šie ''ūdenslīdēji'' augumā bijuši ap trim metriem, tērpti sudrabainos kombinezonos ar apaļām burbuļveida ķiverēm ap galvu. Satikšanās notikusi apmēram 50 m dziļumā, taču, neraugoties uz to, svešie nirēji bijuši bez akvalangiem vai cita tamlīdzīga ekipējuma, turklāt pārvietojušies ar neticamu ātrumu. Kaujas mācību komandieri sudrabainos peldētājus nolēmuši notvert, taču neapdomīgais solis beidzies traģiski visai armijas ūdenslīdēju grupai... NLO aizdomīgi bieži parādās ne tikai enerģētikas objektu (elektrostaciju, augstsprieguma līniju) tuvumā, bet arī virs zemeslodes garozas aktīvajām lūzuma vietām, no kurām izpūst enerģija. Īsi sakot, tur, kur aparāti pastāvīgi fiksē intensīvas un staujas magnētiskā lauka izmaiņas. Baikāls atrodas vienā no zemeslodes aktīvākajiem dziļajiem lauzumiem. Šajā zonā divās daļās šķeļas Eirāzijas kontinents. Par to liecina ezera krastu pārvietošanās ar ātrumu 2 cm gadā (līdzīgi, kā attālinās Āfrikas un Dienvidamerikas kontinenti).