Baisais stāsts27
427
9
Reiz Betija bija aizgājusi uz veikalu... Bija 9:00 un mamma piekodināja lai Betija
uzmanās no mašīnām un ne ar vienu nerunā.Betija jau daudz reizes bija gājusi uz veikalu
viena pati, tāpēc viņa nolēma neklausīties mammā. Ejot no veikala viņai rokās bija piens
un maize. Tad viņa pie veikala durvīm ieraudzīja kādu bezpajumptnieku. Viņa nolēma viņam
iedod gabalu maizes ko viņa bija nopirkusi. Un kad blakus neviena nebija bezpajumptnieks
sagrāba Betiju un ierāva kaut kādā svešā mašīnā.
Kad Betija pamodās viņa neko nespēja saredzēt. Apkārt bija tumšs. Un viņai gar acīm
nozibēja kkas balts. Betija nobijās un centās aizmigt uz kaut kā auksta un cieta. Un tad
kāds iesaucās - Betij, es nāku, tev nav laika aizbēgt. Tu nepaspēsi. Un Betija ātri atvēra
acis un centās pakustēties, taču viņa jutās kā magnēts pie ledusskapja. Tad viņa mējģināja
kliegt, bet viņas mute likās kā aizlīmēta.Līdz viņa sev priekšā ieraudzīja zombiju ar kko
sarkanu uz lūpām, tās bija asinis.
Zombijs betiju paņēma savās rokās un saspieda viņas vēderu tā, ka viņa gandrīz noģība.
Betija mēģināja izdvest kko drosmīgu un parādīt, ka viņai nav bail no zombija taču viss ko
viņa pateica bija "kur es esmu?" un viņas acis sāka asarot. Viņa bija tik nobijusies kā
nekad.Un viņa iespiedzās, cerēdama, ka kāds sadzirdēs.
