Pievieno rakstu! Seko Draugiem Seko Facebook Seko Twitter
 
0
67

Iepriekšējā daļa – Ilgas //60

Hanna ļauj Loretai viņu paņemt aiz rokas un vest pa tumšo ieliņu, papēžiem klaudzot pret mitro asfaltu. Viņa jūt, kā degunu kņudina tikko lijuša lietus smarža, kas, šķiet, atsvaidzina visu augumu. Hanna ieelpo ar pilnu krūti.
Viņa nespēj aptvert, ka ir ļāvusi Loretai ietērpt sevi klauna paskatā, bet vēl vairāk – iestāstīt, ka viņa izskatās pievilcīgi..nudien!


-Cik vēl tālu? - Hanna uzvedas kā mazs bērns, kas nevar sagaidīt, kad mamma tam pasniegs kārdinošu, košu karameli uz kociņa.
-Pacieties! Viss labākais tikai vēl priekšā! - Viņa atbild pār plecu, paātrinot gaitu.
Hannai nav ne jausmas, ko šis vakars viņai ir paredzējis, bet āda savādi kņud vienlaikus no neziņas un adrenalīna, kas pamazām uzsāk savu skrējienu asinsritē.


Tālumā Loreta ierauga vēl divas sievietes, kas izskatās tērpušās gluži tāpat kā viņas un uzsvilpj. Dāmas pamāj pretī un tad Loreta metas tās apskaut, neskopojoties ar slapjām bučām uz vaigiem, ko te rotā aknes rētas, kas dziļi iesēdušās vaigos un biezs tonālais, kas nespēj neko nomaskēt.
-Tā ir Dženija un Aņa. - Viņa nevērīgi iepazīstina.


-Esi atvedusi līdzi mācekli vai pieskatītāju? - Vaicā tā ar rētu izroboto seju. Viņas acis ir aukstas un tik tukšas, ka Hannai bail tajās pazust, apmaldīties un nekad vairs neizkļūt ārā. Viņa novēršas un satver zobos lūpu, lai nevajadzētu runāt.
Vārdi nekad nav bijuši viņas stiprā puse un tas pavisam noteikti nav veids, kā viņa komunicē ar citiem.
-Drīzāk mācekli. Mēs dzīvojām vienā ūķī. Viņu arī senči atstāja. Tā mēs kļuvām par nešķiramām draudzenēm. - Loreta vāvuļo. Lai gan daļa teikuma ir absolūti meli, Hanna šoreiz neko neteiks. Varbūt tā arī ir labāk, ka Loreta domā, ka viņas ir draudzenes.


Ap stūri nogriežas kāda mašīna ar tonētiem stikliem un meitenes uzreiz sarosās. Viņas aši piekārto apģērbu un matus, kas līdzinās putnu ligzdai.
-Hanna, atkāpies! Vispirms tev jāpaskatās, kā tas notiek. - Loreta grūž Hannu prom un tad izslej plecus. Par laimi turpat netālu ir kāda koka māja un tās durvis ir aicinoši atvērtas, it kā gaidītu tieši Hannu.


Meitene iesprūk šaurjā koridorītī un pieplok pie vēsās sienas, vienlaikus fokusējot skatienu uz pārējām sievietēm.
Mašīna apstājas un tās blakussēdētāja stikls tiek nolaists. Tas ir vīrietis ar skūtu galvu un tik tumšām saulesbrillēm, ka nav saskatāmas viņa acis. Šķiet, Dženija mazliet pagrozās un tad izaicinoši izslej pēcpusi, atspiezdama rokas pret mašīnas durvīm.
Hanna gan nesaklausa, ko viņi runā, bet viņa smejas. Tad meitene iekāpj mašīnā un tā aizbraucām, riepām kaucot klusumā.


-Vari nākt ārā! - Loreta uzsauc, bet viņa vairs nav tik priecīga, cik pirms mirkļa.
-Nespēju noticēt, ka viņš izvēlējās Dženiju! Viņai taču ir tik resna, ļumīga pakaļa, ka ar to varētu apklāt pusi pasaules! - Viņa žēlojas Aņai.
-Gan jau pie tevis atbrauks tavs "īpašais klients". - Meitene viņu mierina, nedroši uzlikdama savu roku uz Loretas pleca.
Hanna jūtas mazliet naiva un apstulbusi, jo viņai nav ne jausmas, kas tas par darbu, kur jādodas līdzi svešiem vīriešiem.


Viņai nav laika, lai to noskaidrotu, jo jau atkal pie viņām pieripo mašīna. Šoreiz gan citas krāsas, bet pie stūres joprojām atrodas vīrietis, kurš šķelmīgi smaida.
-Kādas cenas? - Viņš jautā lakoniski.
-30 un 40. Kā parasti. - Aņa erotiski atbild, bet Hanna dzird, kā viņas balsī skan patiess riebums. Tikai pret ko?
-Es ņemšu tevi. - Vīrietis ar pirkstu norāda tieši uz Hannu, kas izskatās pagalam apmulsusi.
-Es ne... - Mēle mežģās un vārdi virknējas pārlieku lēni un nesaprotami.


-Protams! - Loreta sasit plaukstas, - Tikai esi uzmanīgs. Viņa ir nepieredzējusi. - Viņa brīdina un atver aizmugurējās durvis un jau atkal iestumj Hannu iekšā. Viņa jūt, kā vēsie sēdekļi iesūcas viņas ādā. Degunā kņud uzspiestais apelsīnu aromāts, bet viņai vairs nav laika, lai pārdomātu.
-Nu, ko, kam tu dod priekšroku? - Vīrietis jautā, mēģinādams notvert Hannas izvairīgo skatienu.
Viņa alusvēders nemitīgi atduras pret stūri.
-Es ne... - Jau atkal tie sasodītie vārdi.


-Labi. Man patīk pārsteigumi, bet vairāk par 40 tu gan nedabūsi. Tas, ka tu esi smuka, nenozīmē, ka proti arī strādāt. - Viņš pavīpsnā un pār Hannas augumu pārskrien baiļu trīsas.
Kur gan viņa ir iepinusies...
Mašīna apstājas pie luksofora, bet jau pēc mirkļa atkal uzsāk braucienu. Viņa piefiksē, ka abi dodas ārpus pilsētas.
Viņa ievēro pavisam nelielu ķēdīti un kuloniņu, kas šūpojas šurpu turpu.
-Tā ir jūsu sieva? - Hanna jautā, lai novērstu domas.
Iestājas īsa klusuma pauze.


-Jā, bet viņa ir tikpat nevarīga, cik beigts valis. - Vīrietis izgrūž.
-Kādā ziņā – nevarīga? - Meitene vēlas zināt.
Salonu piepilda gārdzoši smiekli, ko papildina astmai līdzīgas elsas.
-Viņa nespēj man sniegt baudu, tā, kā tu! - Pēkšņi mašīna apstājas un Hanna ar pieri ietriecas sēdeklī.
Viņš atsprādzē drošības jostu un tad savu siksnu. Un visbeidzot viņai top skaidri vīrieša nodomi.
-Es ar tevi negulēšu! - Hanna iekliedzas pārklieku skaļi un tad tver pēc roktura. Nekā, durvis ir aizslēgtas.


Jau atkal tie kaitinošie smiekli atbalsojas viņas galvā.
-Tu domā, ka es tevi par brīvu vizināšu? - Viņš jautā. Hanna ievēro, ka vīrietis ar vienu aci šķielē, - Kāp virsū! – Viņš iesaucas, nepacietīgi satverdams Hannas roku, - Un ātri!
-Liec mani mierā! - Hanna izdveš, bet tvēriens ir pārlieku stiprs. Tad viņš satver meitenes matus un tos stipri parauj, likdams viņai sāpēs iekliegties.
-O, jā! Man patīk, kā tu kliedz! - Viņš izdveš, pamazām uzbudinādamies.
Hanna satausta kaut ko smagu un metāliski aukstu.
-Ej ellē! - Viņa nokliedzas un tad no visa spēka bezmērķīgi sit ar atrasto priekšmetu.
Atskan šķebinošs sitiens. Tieši pa galvu.


Viņa saož metāliskās asinis un vīrieša galva ļengani atduras pret stūri, sīkai asins strūkliņai pilot uz paša bālajām, kailajām kājām.
Viņa ātri nospiež durvju atslēgšanas pogu un izrāpjas no mašīnas, līdzi paņemdama to priekšmetu.
Apkārt valda pilnīga tumsa. Aiz muguras šalc koki. Un jau atkal līst.
Lielas piles sitas pret viņas elsojošo, pārbiedēto un pazemoto augumu.
Un Hannai nav ne jausmas, ko darīt tālāk.

----

Nākamā daļa – Ilgas //62

 Autors: sunshinee Ilgas //61
0
67

Citi šī autora raksti:

Lasi vēl labākos rakstus:

komentāri [3]

Niks: vai ienāc ar
Kārtot komentārus: populārākie | jaunākie | vecākie
Rādīt bildes
9K116 avatars
Medaļa NostradamsMedaļa Dienas domaMedaļa Rainis
  9K116 07.01.18 01:00
 
3
0

Man liekas, ka Tu pamatīgi pārspīlē ar Hannas naivumu. Jā, viņa var būt nevainīga un neko neprast un nemācēt - tas ir normāli. Bet tam, ka viņai nav pat nojautas, kas tas varētu būt par darbu, gan neticu. Vismaz tajā brīdī, kad viņa jau ir attiecīgi saģērbta un nonākusi `kolēģu` kompānijā.

Bet es ar nepacietību gaidīšu teh reveal par to priekšmetu, man interesē, kas mašīnā tā pa ķērienam mētājas

dzelksnis avatars
Medaļa RecidīvistsMedaļa RecidīvistsMedaļa Recidīvists
  dzelksnis 07.01.18 01:23  
 
1
0
Man tādas aizdomas ka Sunshinee vēlas pazudinānt Hannu

SAMSS avatars
Medaļa Ģēnijs GenādijsMedaļa NostradamsMedaļa Recidīvists
  SAMSS 07.01.18 10:47
 
0
0