Nesen uzgāju stāstu, kas jau sen klejo pa netu. Šeit spokos to var atrast ar nosaukumu „Nedienas ar dibenu”. Stāsts ir par kādu čali, kas noskuva sev dirsu un vēlāk izjuta un sīki aprakstīja (lasiet stāstā), ka skūta dirsa ir vienas vienīgas mocības. Šis stāsts noteikt sabiedrībā izraisīja daudz diskusijas, sašutumu un bailes. Neviens pat neiedomājās par dibena skūšanu. Es pieņēmu pats sev izteikto izaicinājumu un nolēmu veikt kārtējo eksperimentu, lai apgāztu šo mītu par skūtu dibenu un pierādītu, ka tas ir pilnīgais bullshits, baiļu stāsts ko stāsta bērniem kempingā pie ugunskura. Sauksim to par manu mazo ZPD.
Kā jau visiem zināms ir meitenes, kas skuj dibenu un ir meitenes, kas melo un, protams, ir tās neglītās, kam ir vienalga. Tas ir pilnīgi normāli, jo nevienam nepatīk meitenes ar spalvainiem dibeniem. Tāpēc parādīju vienai paziņai šo uzieto stāstu par noskūtas dirsas problēmu. Padiskutējām un viņa atbildēja noraidoši, ka nekas tamlīdzīgs nav, ka viņai tādas sekas nav bijušas. Bet tā kā viņa ir meitene, tad tas nav pilnībā pietiekami, lai apgāztu šo noskūtās dirsas mītu. Un es tak nevarētu savai aizstāvībai teikt: „Man viena meitene teica, ka tā nav”. Tāpēc man pašam bija jāguļas zem asmens un jāizjūt tas.
Darba mērķis: Apgāzt šo faktu, mītu par skūtas dirsas problēmām un pierādīt, ka ar skūtu dirsu ir tik pat patīkami staigāt, kā ar izskūtu padusi.
Darba uzdevumi: 1) Noskūt dirsu. 2) Veikt fiziskas aktivitātes, lai ķermenis iesvīst un novērot kā tas izpaužas uz svaigi skūtas dirsas. 3) Nogaidīt, kad sāk ataugt dirsas apmatojums un novērot, kādas izjūtas tas rada.
Hipotēze: Skūta dirsa nesagādā nekādas problēmas
Darbā izmantotās pētījumu metodes: skūšana, novērošana
Nenoliegšu, es uztraucos. Nakts pirms lielā notikuma bija saspringta kā pirms svarīga eksāmena, bakalaura darba aizstāvēšanas. Nekad nebiju līdis gar to vietu ar asmeni. To bija jādara no rīta kā tikko piecēlos, jo tad prāts vēl nav apskaidrojies lai nepārdomātu. Bija mazliet satraukums, lai to mazinātu es iededzu vannas istabā sveces, romantiskākai gaisotnei, kas noņemtu spriedzi. Paņēmu veco skuvekļa galviņu, kas mētājās pie izlietnes. Negribējās seju un dirsu ar vienu skuvekļa galviņu skūt, tomēr higiēna ir jāievēro. Pirms skūšanas izmērīju garākās dirsas spalvu garumu ( 2,5 cm), tas grāmatvedībai. Nosmērēju dirsu ar bārdas putām. Bārdas želeju negribējās tērēt, tā ir dārga un dirsai nevajag dārgas lietas. Dirsa tika noklāta ar putukrējumam līdzīgo glazūru un izskatījās pēc dzimšanas dienas tortes, vēl tik atlika paņemt iedegto sveci un iespraust dirsā, ar pirdienu nopūst sveci un pateikt: „”Daudz laimes dzimšanas dienā”. Tā kā sekoju jaunākajai modei un man ir televizors, manā īpašumā ir gillette fusion ar pieciem asmeņiem un uzspiežot podziņu tas vibrē, tāpēc ieslēdzu vibro režīmu un biju gatavs startam. „Zinātnes vārdā, Einšteins to būtu gribējis”, sacījis sāku skūt dirsu. Grūtākais bija izskūt „Lielo Kanjonu” starp diviem kalniem, bet šķobot kaklu, lokoties un skatoties spogulī man tas izdevās.
Pilnīgi nevarēja acis noraut no savas dibena, kādas desmit minūtes. Domās pazibēja vīzija par daudzsološu pēcpuses modeļa karjeru, kur pēc foto sesijas tiek iemalkots šampanietis burbuļvannā ar draiskām modelēm. Attapies no brīnišķīgi krāsainā sapņa, es sāku izjust vainas apziņu un negatīvas domās mācās virsū. Pie sevis domāju: „Izdzimtenis!! Kāds tu tagad izskaties, kurš tevi tādu vēl mīlēs”. Bet mierināju ar domām, ka karaliskais apmatojums ar laiku ataugs un viss ieies vecajās sliedēs. Mazliet bija paviāna dirsas sārtums pēc skūšanās, bet tas noteikt tikai normāli. Iepliķēju vienreiz ar plaukstu un uzvilku bikses. Pēc lasītā stāsta tagad tik visam jāsākas.
Saģērbos un devos uz tālāko veikalu. Bija saulaina diena un ārā bija pietiekami karsts, lai sāktu svīst. Jāpiemetina, ka spalvaina vai skūta dirsa mazliet svīst, kā katra ķermeņa daļa un tas ir normāli, tāpēc par nelielu „rasas daudzumu uz svaigi pļautā zālāja” nevajadzētu brīnīties. Biju speciāli uzvilcis bikses, lai procesu paātrinātu. Atnācis no veikala, uzkāpu uz otro stāvu, iegāju mājās. Konstatēju, ka dibens nav tik ļoti iesvīdis un abi vaigi nestrīķējās viens pret otru, kā arī nekāds vakuums tur neveidojās. Šādus novērojumus es nekonstatēju visas dienas garumā kā ari turpmākajos novērojumos, arī nekādu niezi nesajutu.
Sāku gaidīt, kad apmatojums ataugs. Redzot pirmos asnus es sāku uztraukties, jo prātā raisījās domās par asām sāpēm un nežēlīgu niezi. Uz galda gatavībai stāvēja hemoroīdu krēms, kuru biju iegādājies katram gadījumam. Bet par laimi, es neko turpmākās dienas nejutu, protams, ja paņem ar plaukstu un velk pa pliko dibenu, tad gan var just nelielu akupunktūras procedūru, bet citā gadījumā, bez īpašām darbībām viss iet pa gludo.
Secinājumi: Mana izvirzītā hipotēze, ka skūta dirsa nesagādā nekādas problēmas ir pierādīta. Esmu apgāzis arī šo stulbo mītu, kas klejo pa netu un uztrauc spalvainas dirsas īpašniekus/ces, kuri vēlas nākotnē kļūt par pēcpuse modeļiem, bet baidās šo uzrakstītajām sekām. Nevajag baidīties, skujiet droši. Bet vienam gan jāpiekrīt, piržot ar skūtu dirsu pirdiens skan savādāk, ausīm nepatīkamākā skaņā. Izklausās dažreiz tā it kā piepurkātu bikses. Un tagad es zinu, kāpēc meitenes pirž, lai neviens nedzird.
Uhhh.
