Tev pat nav jābūt mātei, lai Tu spētu izbaudīt šo stāstiņu. ;)
Braiens jau gadu kā vairs nedzīvoja pie vecākiem. Pirms gada viņš bija no vecāku piepilsētas mājas pārcēlies uz uz pilsētas centru, kur īrēja nelielu dzīvokli kopā ar kādu draudzeni. Tā nu vienu vakaru Braiens bija ielūdzis māti pie sevis vakariņās.
Vakariņu laikā Braiena māte nespēja neievērot to, cik skaista patiesībā ir Braeina dzīvokļa biedrene Dženifera. Mātei jau sen bija aizdomas par to, ka tīri platoniskās attiecības starp Dženiferu un Braienu bija tikai aizsegs un šajā vakarā viņas aizdomas tikai pastiprinājās un viņa nespēja valdīt savu zinātkāri. Vakara gaitā viņa vēroja abu jauniešu komunikāciju un sāka prātot par to, vai tiešām šie abi viņai aiz muguras būtu sākuši veidot attiecības. „Es zinu, ko tu domā, bet varu tev garantēt, ka mēs ar Dženiferu esam tikai dzīvokļa biedri.”
Pēc aptuveni nedēļas Dženifera pienāca pie Braiena un ieminējās: „Kopš tavas mātes aizbraukšanas es vairs nevaru atrast savu skaisto sudraba mērces kausiņu. Tu taču nedomā, ka tava māte varētu būt to paņēmusi?”. „Es šaubos, vai viņa to ir darījusi, bet es aizrakstīšu viņai e-pastu un pajautāšu,” atbildēja Braiens.
Piesēdies pie datora, viņš uzrakstīja:
"Dārgo māt!
Es nesaku, ka Tu esi ņēmusi mūsu sudraba mērces kausiņu un es arī nesaku, ka Tu to nebūtu darījusi. Bet fakti runā paši par sevi un kausiņš ir pazudis kopš Tu pirms nedēļas pie mums ciemojies.
Ar mīlestību,
Braiens"
Pēc pāris dienām Braiens no mātes saņēma atbildes e-pastu:
"Dārgais dēls!
Es nesaku, ka Tu tiešām guli ar Dženiferu, bet es arī nenoliedzu varbūtību, ka Tu to nedari. Bet fakti runā paši par sevi. Ja Dženifera kopā mana aizbraukšanas brīža kaut reizi būtu gulējusi savā gultā, tad viņa jau būtu atradusi savu kausiņu.
Ar mīlestību,
Mamma"
Mācība: Nekad nemelo savai mātei!
