Nokaunies! #1325

Sweetperry. Kad man bija 14 gadu, pie manu vecāku lauku mājas notika dārza tusiņš. Protams, atbrauca mana tolaik 19 gadu veca māsa kopa ar savu džeku. Viss tusiņš ritēja labi, nu sašliks, salāti un visādi jaukumi bija galdā. Kaut kur vakarpuse mana māsa ar savu džeku pazuda. Kādu stundu tusējos ar vecākiem, brāli un māsīcām. Te pēkšņi mamma man pateica, lai paņemu no sekcijas lielo krūzi, lai ir kur sulu sataisīt. Protams, es kā laba meita skrēju uz mēju pakaļ krūzei. Istaba, kur atrodas sekcija bija tumša un es nemaz neieslēdzot gaismu devos uz sekciju pēc krūzes. Apgriežoties apkārt es sastingu uz kādu brīdi, jo dīvānā, kas atradās tajā istaba mana masa ar savu džeku ņēmās doggystyle. Es šokā labu brīdi stāvēju un galvenais, ka šie abi šoka uz mani bolījās. Pēc tam es apjēdzu, ka jātinas taču prom. Aiznesu mammai krūzi un domīga sēdēju āra terase. Pēc kādām 20 minūtēm no mājas izlīda gan mana māsa, gan viņas džeks. Šis rēca pa mani, bet es reāli nokaunējusies facepalm pozīcijā, nezināju ko iesākt.

sapesprieksunasaras. Tas notika pirms gada, bija maija vidus. Ar meitenei nolēmām aizbraukt atpūsties Valmieru. Ārā bija patīkami silts, un tikko nolijis lietus. Protams, ka gribējās izbaudīt nelielo siltumu un atcerēties bērnību. Noģērbušas kurpes (man bija 18, draudzenēm 22 un 25 gadi) sākām lakstīt pa peļķēm. Plkst. rādija jau pāri 21.00, bija jāpaspēj uz veikalu pēc kā %. Kaut kurai iešāvās ašā ideja, ka uz veikalu varētu doties ar basām kājām. Mēs ieskrējām veikalā, tur stāvēja puišu bariņš (18 - 23 vecumā), protams, ka es kā jauna, brīva, neprecēta gribēju mazliet padižoties viņu priekšā, kas zina, varbūt iepazītos :D. Tā bija mana lielākā kļūda tajā vakarā, jo aizskatīdamies uz viņiem es zaudēju koncentrēšanās spējas uz grīdu. Basas kājas + slidenas flīzes - iznākums, ar smuku kritienu kā pīlei uz ledus, atrados uz guļam uz vēdera :D. Neviens nesmējās izņemot mani, tikai, kad piecēlos, tad gan nevienam neizdevās valdīt smieklus. Rezultātā pārsists zods, netīras dzeltenās džinsas un jauni paziņas Valmieras pusē. Par šo katru reizi ierēc, kad mani satiek :D

tulkots. Bija vakars pirms manas dzimšanas dienas un to es pavadīju kopā ar savu mīļoto. Vecāki bija prom un solījās būt tikai nākošās dienas pēcpusdienā. Tā nu gāja laiks un kļuva jau vēls. Ejot laikam es sapratu, ka mana draudzene man ir sagādājusi īpašu pārsteigumu. Viss notika kā plānots, bijām jau iegājuši procesā, kad pēkšņi sāka zvanīt lejasstāva telefons. Tik nepiemērots brīdis, bet bija jāatbild, jo tēvs teica, ka iespējams, zvana īrnieku un man tikai viņiem būs jānosauc adrese. Lādēdamies par to, ka nebiju istabas durvis aizvēris neko neģērbdams, ar karogu mastā devos uz leju, lai atbildētu. Bija tumšs, tāpēc ieslēdzu gaismu. „Pārsteigums!!!” atskanēja cilvēku kliedzieni. Es pagriezies sapratu, ka mani tuvie ir tiešām pastrādājuši un sarūpējuši man pārsteigumu, bet... šķita, ka viņi mani kailu redzot ir pārsteigti vēl vairāk. Jā, arī mani mazie brālēni tur bija un ar atplestām mutēm skatījās un manu draudziņu. Tas bija apkaunojošākais, kas jebkad ar mani ir noticis. 

T o p. Bija ceturtdienas vakars un mēs ar draugiem nolēmām aiziet uz dambi. Nedaudz relaksēties un iedzert pa pāris aliņiem. Aizgājām un sākām sēdēt, pie reizes tukšojot alus pudeles. Nepagāja ne ilgs brīdis, kad krājumi bija izsmelti, bet pasēdēt vēl gribējās. Neko darīt, jāiet uz tuvāko veikalu Jēkabpilī un šoreiz tā bija Beta. Aizgājām, nopirkām nepieciešamo un devāmies atpakaļ uz dambi. Atkal tas pats, krājumi beigušies, bet āķis jau lūpā. Tā nu gājām atkal uz veikalu, šoreiz krietni vairāk uztankojāmies un sākām tā pa nopietnam. Dzērām, līdz man savajadzējās atliet. Biju jau manāmi iedzēris, tāpēc netālu no dambja arī sāku kārtot savas vajadzības, bet, ak, neraža. Tieši tajā brīdī nez no kura stūra bija izlīdusi mana latviešu val. Skolotāja un devās manā virzienā. Centos maskēties un aizgriezos, bet joprojām biju procesā. Neilgi pēc pagriešanās uzpūta liela vēja brāzma un... nu jūs jau saprotat kā ir čurāt pret vēju. Paveicās, ka vēl sejā netika. Pagriezos pret skolotāju un sapratu, ka viņa to visu ir redzējusi. Sūdīgi, bet devos ar savu apčurāto kreklu atpakaļ pie draugiem. Viņi visi smējās vēderus turēdami. Arī vēlāk, pēc dzertiņa devāmies uz kojām un vēl vismaz kādi 20 cilvēki atskatījās uz mani un manu nomīzto kreklu. Un vēl... nākošajā rītā nultā stunda bija tieši latv. val. Domāju, ka mani pasauks skolotāja un prasīs par vakardienu, bet nē, viņa pa visu klasi auroja : „ Nu ko, dzeram, bet saturēt nevaram? Gan jau atkal nebūs mājasdarbi izpildīti. Ir nu gan jaunatne...”.

Ledutiņš. Viss sākās pēc vasaras brīvlaika, es biju tikko pabeidzis 6.klasi un ar draugiem devāmies makšķerēt, bet pirms tam iegājām dr.lv un viņi redzēja, ka meitene, kura man patīk ir online un viens no viņiem mani saķēra un otrs sarakstīja viņai, ka viņa man patīk utt. Vēlāk, kad bijām jau pašķīrušies pa SMS meitenei atvainojos par to, ko viņi tur sarakstīja, bet tomēr atzinos, ka viņa man patīk. Tā nu čatojām, čatojām pāris dienas līdz sarunājām randiņu un tagad sākas mans īstais stāsts. Pirmkārt, filma, kuru, izvēlējāmies bija Šreks 4. Otrkārt, kā jau nopratāt, mēs savā starpā neko nerunājām, bet tomēr, bija kas cits, kas man vairāk mulsināja. Tas, ka autobusā neveikli sēžot viens otram blakus es ievēroju divas mūsu vecuma meitenes, kuras visu laiku blenza uz mums un hihināja. Un ieklausoties viņu sarunā es dzirdēju savas "ķipa draudzenes" vārdu un dažus pasākumus, par kuriem viņa man bija stāstījusi. Tā nu es sāku rēkt un Āgenskalnā izlecu ārā ,un visi bija nereāli nosmējušies. Lai gan ļoti neveikli, tomēr tāds bija mans pirmais randiņš. Pēc tam ātri aizskrēju mājās. :D

 BEIGAS

 Gustavs.

zayka. zayka-draudzene dabūja sev jaunu riteni, tāpēc mēs izbraukājām ar riteņiem visu pilsētu. Nolēmām izbraukt aiz pilsētas-braucām pa lielceļu, aizbraucām kādus 5 km no pilsētas uz dīķiem-tad braucām atpakaļ, braucām, un ievērojām, ka mums seko(pa lielceļu baigi lēni brauca) sarkans buss un iekšā 2 cilvēki. Mēs nobijāmies, tāpēc nolēmām iebraukt tuvējā ceļā-taciņā, kas veda uz kaut kādu lauku māju, braucām un sapratām, ka buss apstājas, izkāpa vīrietis un sauca mūs-mēs no bailēm iekritām tuvākajā grāvī un jau skaitījām pēdējo lūgšanu, a šis, mai*a, piegāja klāt mums un pilnīgā nopietnībā paprasīja: ”Meitenes, kur te tuvumā pienu var nopirkt?” Nekad vairs uz to galu neesmu braukusi :D

Citas daļas kā arī nopietnākus rakstus saistībā ar vēsturi,

zinātni,

medicīnu,

mistiku un 

humoru vari atrast manā profilā----> http://www.spoki.lv/profils/gordons135">Š e i thttp://www.spoki.lv/profils/gordons135">