Nokaunies! #1234

tulkots. Devos pie uz brālēna kāzām. Dzīvoju Majamī, tāpēc uz Toronto devos ar lidmašīnu. Biju lidmašīnā un man uznāca neliels snaudiens. Aizvēru acis un jau pēc brīža es aizmigu. Neatceros vai ko sapņoju, bet mani pamodināja stjuarte, viņa teica, ka laikam esot noticis negadījums. Truli skatoties viņai sejā man nāsīs iedūra nepatīkama smaka. Es sāku saprast un just situācijas nopietnumu. Es guļot biju piekrāvis bikses. Visi uz mani skatījās, it īpaši kundzīte, kas sēdēja man blakus. Tas bija tikai 4. lidojums manā dzīvē un es jau biju paspējis pie*irst bikses. Aiz kauna biju gatavs izlekt no lidmašīnas. 

tulkots. Ar draugiem devāmies uz skeitparku atpūsties un nedaudz pabraukāt. No sākuma iesildījāmies, bet tad sākam veidot dažādus trikus. Netālu no mums, uz soliņiem atsēdās bariņš simpātisku meiteņu. Nespēju atturēties un centos izrādīties, veidojot vissarežģītākos trikus. Izlēmu laisties no rampas un braucienā uz augšu apgriezt dažus riņķus. Doma jau bija laba, bet... Aizskatīdamies uz meitenēm es par daudz sagriezu stūri un sāpīgi nokritu uz sejas. Tās bija pamatīgas sāpes un domāju, ka draugi atnāks man palīdzēt piecelties, bet viņi stāvēja, mai*as, un smējās vēderus turēdami. Paskatījos uz meiteņu bariņu un arī viņas smējās. Tas bija diezgan apkaunojoši, bet kas mūsdienās notiek ar cilvēkiem, tu vari nosisties, bet citiem tas liekas jautri...

anonīms. Bijām ar klasi devušies uz Zviedriju. Braucām ar prāmi. Toreiz man bija 16 gadi un biju diezgan traks tīnis. Pēc iekāpšanas prāmī, ātri vien sameklējām savas kajītes. Atradām kajītes un tur mūs pārsteidza „lielā” platība. Lai gan vietas tur gandrīz kā nebija 4 cilvēkiem, tualete, kas atradās istabiņā pasliktināja situāciju. Bija nakts un bijām nedaudz iedzēruši. Pēc ilgi pavadīta laika uz deju plača gribēju doties uz kajīti atpūsties, pie reizes nokārtot dabiskās vajadzības. Piegājis pie durvīm sapratu, ka kaut kas sačakarējies, jo es nevarēju ar savu karti atslēgt kajīti. Kļuvu nervozs, jo spiediens jau acīs spieda. Sekundes gāja, bet nekas negāja uz priekšu. Beidzot es atslēdzu istabiņu un ātri grasījos ieskriet tualetē. Es paslīdēju pie durvīm, jo kāds pim*is bija izlējis alu uz grīdas. Krītot es atsitu galvu pret tualetes podu un salauzu poda brilli. Tas nebija pats trakākais, jo tagad es sāku just ko nelāgu... man vairs nevajadzēja uz tualeti. Pluss visam bija tas, ka neilgi pēc tam istabiņā ienāca mani klasesbiedri. Bija neiedomājams kauns stāstīt par notiekošu. Labi, ka somā bija vēl viens bikšu pāris un es ātri pārģērbos. Bikses ietinu trīs maisiņos un ieliku somā, bet apakšbikses ielicis maisiņā izmetu uz klāja esošajā miskastē.

anonīms. Bija Līgo svētki. Dzīvoju mazā ciematiņā, tāpēc pasākums notika tuvējā parkā. Nekas dižs, bet bija interesanti. Ugunskurs, siers, alus, dziesmas...Toreiz man varēja būt kādi 10 gadi. No sākuma vazājos ar saviem draugiem pa ciemu, līdz visi izklīda pa mājām. Paliku tikai es. Viens kā nabaga bārenītis es vazājos pa parku, līdz kaut ko ieraudzīju. Ak, 3 pilnas alus pudeles nomestas pie kļavas. Nogaidīju līdz cilvēki aizies tālāk, ātri paķēru pudeles un metos skriet uz šķūni, lai varētu tās tur noslēpt. Iegājis šķūnī dzirdēju dīvainas skaņas, bet nodomāju, ka tas tikai kaķis. Iegāju vēl nedaudz tālāk un ar telefona gaismiņu centos izgaismot šķūnīti. Liela kļūda! Netālu no malkas grēdas, uz skaidām atradās mans kaimiņš Uldis un ciema priekšsēdētāja Vija. Viņi abi ņēmās manā šķūnītī. Es ātri izslēdzu gaismiņu un aizbēgu. Tas bija baisi. Nākošajā rītā, dodoties uz veikalu es ieraudzīju Uldi. Viņš izskatījās sakautrējies, bet es, es vispār nezināju kur likties. Šķiet, ka man bija lielāks kauns nekā pašiem mīlniekiem. 

tulkots. Ar sievu bijām devušies atpūsties uz viņas vecāku vasarnīcu. Ieradušies sapratām, ka tur atrodas arī paši vecāki un Derens, sievas brālis, kuru es tikai dažas reizes biju redzējis. Tas nebija nekāds traucēklis, iespējams, ka tā bija pat labāk. Lai nu kā, devos uz dušu, Mārsijai ( sievai) piekodināju, lai pēc kāda laika atnāk uz dušu un palīdz man noberzt muguru. Viņa atteica, ka drīz nākšot un es tikmēr devos dušā. Iegāju, noģērbos un sāku mazgāties. Tā kā drīzumā bija jānāk Mārsijai, es duškabīnes durvis neaiztaisīju, vien aizkariņus aizvilku. Pēkšņi ienāca Mārsija. Man matos bija daudz putu, tāpēc es neko neredzēju. Šoļi tuvojās un es uzsaucu: „Mīļumiņ, vai esi gatava izberzt savu pērteķēnu?”. Soļi apstājās un noskalojis putas es paskatījos. Manā priekšā stāvēja Derens un turēja rokā avīzi. Šķita, ka viņš vēlējās nokārtoties, bet ieraudzījis mani pliku un dzirdēdams manu uzaicinājumu viņš pagriezās uz durvju pusi nobērdams, ka vairs nevajag.

tulkots. Atzīšos, ka esmu mēnessērdzīgs un pa miegam es staigāju visai bieži. Biju pie draudzenes vecākiem, iepazināmies, sekoja vakariņas. Pēcāk ar draudzenes tēvu devāmies pamakšķerēt uz piemājas dīķi, bet metoties krēslai iegājām iekšā. Es aizgāju uz savas draudzenes istabu. Viņa gulēja gultā un man ienākot istabā, viņa norāva segu. Viņai bija uzvilkusi pūkaino krūšturi un tā bija zīme, ka šodien gulēt dosimies vēlāk. Pēc tā es aizmigu. Piecēlies es apjautu, ka šī nav mana istaba. Blakus gultai uz krēsla sēdēja man draudzene un uz mani dīvaini paskatījās. Sapratu, ka kaut kas nav labi. Viņa sāka: „Tu zini, kur tu esi tagad? Tev laikam vakar bija...nu tu jau zini...staigāšana. Tu izgāji no istabas, iegāji manu senču istabā, piegāji pie naktsskapīša, to apčurāji, pastaigājis pa istabu pāris minūtes, tu likies gulēt. Gultā pie maniem vacākiem! Un es nešaubos, ka tu esi vēl ko sastrādājis!”. Es biju pārsteigts. Pie brokastu galda man nemaz nebija vēlēšanās iet, bet tomēr aizgāju. Tur jau sēdēja viņas vecāki un visu brokastu laiku uz mani skatījās kā uz kādu jukušo. Tas bija apkaunojoši.