Šis būs stāsts par kādu zēnu, kuru, es domāju, lielākā daļa no jums pazīst :D
Neticamais dzīvesstāsts.44
554
46
Mamma mani bezmaz vai izmeta no mājām pirms es vēl biju sasniedzis 13 gadu vecumu. Savu tēvu es vispār neesmu nekad redzējis. Līdz 10 gadu vecumam man kaimiņos dzīvoja čalis, kurš mani visu laiku iekaustīja un teica, ka es esmu nevienam nevajadzīgs neveiksminieks.Nav jau tā, ka man būtu bijusi kāda cita iespēja- es dzīvoju pilsētiņā, kurā populācija ir kādi 9 cilvēki, es pat nejokoju.
Ja jūs domājat, ka tas ir pats sliktākais, jūs maldāties. Pusaudžu gados es ļoti daudz ceļoju un mans vienīgais draugs bija aziāts, uz gadiem trīsdesmit, kurš tusēja ar mani tikai tāpēc, ka domāja, ka es varētu palīdzēt viņam nocopēt kādu meiteni. Vienīgais pluss bija tas, ka mēs ietusējām arī ar diezgan pievilcīgu rudmati. Viņa bija plakana kā dēlis, bet tajā pat laikā arī riktīga nimfomāne. Viņa pat varētu būt kkāda sadistjo viņai vienmēr patika mani iekaustīt un viņa man pat bieži stāstīja, cik ļoti viņai patīk kļūt slapjai.
Bet manas dzīves lielākais lāsts bija divi pieaugušie- sieviete un vīrietis, no kuriem es nekādīgi nevarēju izvairīties. Viņi bija vieni no tiem pāriem, kuri vienmēr staigā saskaņotās drēbēs un pabeidz viens otra teikumus. Slikti metas no tādiem. Viņiem vienmēr līdzi bija viņu kaķis, kurš bija vismaz divreiz kaitinošāks par viņiem, jo tam nekad nevarēja aiztaisīt muti.
Kā jau es teicu, es pārvācos no pilsētas uz pilsētu un bieži cīnījos ar citiem sava vecuma pusaudžiem, dažreiz pat pieaugušajiem.
Vienīgā lieta, kas man lika nepadoties, bija mans sapnis kļūt par labāko pokemonu treneri pasaulē..
Un šis raksts jau ir bijis...
