Jeb sūdi Taizemē
Musoni un langusti23
1700
7
Kāzu ceļojums- tas ir īpaši.Kāzu ceļojums- tas ir vareni, it īpaši ja ir runa par kāzu ceļojumu uz Taizemi. Un tā-mēs ar sievu devāmies uz sapņu zemi, rezervējuši jaunlaulāto numuru šikā hotelī. Iepriecināti par lielajām atlaidēm pat nepainteresējāmies, kāpēc šāds ceļojums nav populārs sertembrī un mums nebija pat nojausmas, kas ir musona lietus...
Uz jūru bijām reizes trīs, tāpēc ka uz ielas lietus bija tāds, ka prasījās, jau izejot no viesnīcas, vilkt masku un pleznas. Bet jauno sieviņu kaut kā vajadzēja izklaidēt un tā mēs veicām ikdienas promenādi pa vietējiem veikaliem. Izmantojot manu vainas apziņu, sieva iepirkās ne pa jokam. Un tā- viena no veikaliem, laikam tas bija Gucci, viņa pielaikoja kleitu. pagrozījās manā priekšā un vaicaja- "Nu, kā?"
Garlaicīgā procesa laikā domāju par kaut ko citu, un aiz apjukuma atbildēju godīgi un no sirds "Kaut kāds sūds" Pēc tam atjēdzos, pateicu- "Nekas, labi!" samaksāju un aizgāju ar lauleni paklaiņot pa restorāniem. Jāpamēģina taču taizemiešu gardumi, visa veida omāri, langusti un viss pārējais, ko dienvidzeme piedāvā tūristiem. Apkārt viesnīcai bija krietni daudz visādu ēstuvju ar uzrakstiem "No jūras- uz galda!" Un tā- mēs izšķīrāmies par kaut kādu eksotisku virumu no langusta.
Tad lēniņām gājām uz viesnīcu...un kaut kur ap reception abiem burtiski kā strāva izskrēja cauri, sejas nosvīda un abi, maigi skatoties viens otram acīs, metāmies uz numuru. Kaut arī es biju sportists, garkājainā sieviņa paspēja iešmaukt tualetē pirmā, mani nolemdama smagām ciešanām: Vēderu griež tā, ka kājas ļodzās, bet viņa mani tualetē nelaiž, pati tur locās, es kliedzu "Nu ielaid kaut līdz vannai! " Viņa pīkst "Nēēēēēēēē!" Lādot sasodītos langustus, kā sasvilis skraidu pa numuru, meklējot kaut ko, kaut ko, kur...Ak debess, kaut kur taču ir jādabū tas viss ārā! Nebija citas iespējas, kā no firmas Gucci maisiņa izpurināt kleitu u grīdas un ...
Acīs tumšs, ir tikai viena iespēja - skriet uz balkona, un es skrienu turp, pa ceļam metot nost visu, kas mugurā,atstājot tikai T- kreklu, sēžos uz maisiņa ar nosaukumu Gucci...oooooooo! Pēc pāris minūtēm, nākot pie sajēgas, paskatos apkārt- sniegbalta terase, lodžijas atdala tikai dekoratīvi kalti režģi, - pa labi vāciešu pāris, sastinguši ar kafijas tasītēm rokās, pa labi apaļīga blondīne, kuras telefons, pa kuru viņa tikko runāja, izkritis starp kājām...
Russo turisto, vārdu sakot.
Nāku es, nosarcis ka vēzis, no balkona, nolieku maisņu pie tualetes, klauvēju sievai, lai nāk laukā, bet pats somās meklēju tabletes. Pēc 10 minūtēm parādās bāla ēna, pateicoties langustam, zaudējusi visas uzēstās kalorijas, un ar šausmām skatās te uz savu sapņu objektu, par kuru bija paspējusi aizmirst- Gucci iepirkumu maisiņu. no kura nāk neaprakstāma smirdoņa, te uz mani. Un saņem nesatricināmu atbildi uz savu mēmo jautājumu;"Es taču teicu- sūds, bet tu- Gucci, Gucci!"
