Kādam vīrietim vēlā vakara stundā, braucot pa vientuļu kalnu ceļu, salūza mašīna. Par laimi pavisam netālu atradās mūku klosteris. Vīrietis aizgāja līdz klosterim, izstāstīja savu bēdu un palūdza, vai viņš nevar šo nakti pārlaist klosterī? Mūki, kā jau labi ļautiņi, piešķīra viņam naktsmītnes, iedeva vakariņas un pat salaboja vīrieša auto.
Mūku noslēpums59
1134
23
Kad vīrietis jau bija devies pie miera, viņu iztraucēja kāda dīvaina skaņa. Viņš nekad mūžā nebija dzirdējis neko tik valdzinošu. Gluži kā Sirēnu dziesma, kura savaldzināja Odiseju, liekot viņam sadragāt savu kuģi. Vīrietis negulēja visu nakti, grozīdamies un dīdīdamies, cenšoties izprast, kas varētu radīt šādu skaņu.
Nākamajā rīta viņš iztaujā mūkus par šo savādo troksni. Bet viss, ko mūki atbild, ir: "Mēs nedrīkstam tev stāstīt, jo tu neesi mūks". Nedaudz vīlies, vīrietis pateicās mūkiem par palīdzību un devās ceļā.
Gadiem ejot, viņš nekādi nespēja izmest šo skaņu no galvas, tāpēc atkal devās uz to pašu klosteri, cerībā, ka mūki būs pārdomājuši. Bet mūku atbilde joprojām bija tāda pati: "Mēs nedrīkstam tev stāstīt, jo tu neesi mūks". "Ja mana vienīgā iespēja uzzināt šīs burvīgas skaņas cēloni ir kļūt par mūku, tad stāstiet, kā lai es par tādu kļūstu?", vaicāja vīrietis. Mūki tbildēja: "Tev ir jāapceļo pasaule un jāpastāsta mums, cik zāles stiebru un cik smilšu graudiņu ir uz pasaules. Kad būsi atradis atbildi uz šiem jautājumiem, varēsi kļūt par mūku". Vīrietis devās ceļā.
Pēc vairāku gadu ilgas meklēšanas, vīrietis atgriezās klosterī. Tiek sapulcēti visi mūki un nu jau vecais un sirmais vīrs tiek uzklausīts. "Pēc ilgstošas ceļošanas, esmu atradis atbildi uz jūsu jautājumiem. Mūsu pasaule atrodas nepārtrauktā kustībā un tā visu laiku mainās, tāpēc tikai Dievs zina pareizo atbildi. Viss, ko cilvēks var zināt, ir pats sevi. Un arī, tikai tad, ja viņš ir godīgs, atklāts un ir gatavs nomest visas šaubas, kas viņu māc."
Mūki atbildēja: "Apsveicam. Tu es kļuvis par vienu no mums. Tagad tu esi pelnījis uzzināt, kas rada šo svēto skaņu."
Mūki vīru aizveida līdz senām koka durvīm, iedeva atslēgu un teica, ka noslēpumainā skaņa ir aiz šīm durvīm. Vīrs tās atvēra. Aiz koka durvīm atradās akmens durvis. Mūki viņam pasniedza atslēgu. Aiz akmens durvīm atradās smaragda durvis. Viņš saņēma vēl vienu atslēgu. Tā tas turpinājās ar rubīna, pērļu un dimanta durvīm. Līdz beidzot viņi nonāca pie izsmalcinātām zelta durvīm. Vīrs apburošo skaņu varēja sadzirdēt skaidrāk kā jelkad agrāk. Mūks viņam pasniedza zelta atslēgu un saka, ka šīs ir pēdējās durvis.
Vīrieša dzīves kvēlākā vēlēšanās atrodas aiz šīm durvīm. Drebošām rokām viņš ieliek atslēgu slēdzenē, pagriež to un atver durvis. Viņš nokrīt uz ceļiem un viņam aizraujas elpa, uzzinot, kas rada šo brīnišķīgo un vārdiem neaprakstāmo skaņu...
Bet, protams, es tev to nedrīkstu atklāt, jo tu neesi mūks.
Raksts ir tulkots.
Tu noteikti zini ,kas to skaņu radija pasaki man es nevienam neteikšu 
Piekāsts
