Kā es dzīvokli meklēju.36

Jau sen meklēju normālu dzīvokli, ko īrēt. Nesen tādu atradu, un tas man ļoti iepatikās, bet izrādījās, ka saimniece negrib izīrēt dzīvokli vientuļam vīrietim. Aģente, kas man atrada dzīvokli teica:

 „Neuztraucies Māri, vakarā atbrauks mana meita Kitija, pateiksiet, ka esat vīrs un sieva, viss būs kārtībā. Neviens tāpat nepārbaudīs!”

 Nodomāju: nu labi, kāpēc gan ne.

Vakarā piebraucu norunātajā vietā, redzu aģenti un savu „sievu” Kitiju, kuru neesmu redzējis aptuveni 45 gadus. Mazliet samulsu, jo mēs līdz šim nebijām tikušies, bet Kitijai bija aptuveni 45 gadi... Aģente saka :

 „Lūk Māri iepazīsties tava sieva Kitija.”

 Es jautāju: „Vai jūs esat pārliecināta, ka saimniece noticēs? Mums taču ir acīmredzama gadu starpība!”

Te iejaucās Kitija: „Kāda tad, interesanti, mums ir gadu starpība?!”

 Es padomāju : Lūk, arī mūsu pirmais ģimenes strīds!

Rezultāta es to dzīvokli nedabūju un nācās turpināt meklējumus. Pēc kāda laika gadījās cits jauks dzīvoklītis, viss bija lieliski, vienīgi dzīvojamā istabā stāvēja trīs milzīgas ikonas, es saimniecei jautāju:

 „Jūs taču viņas aizvāksiet?”

Saimniece: „Kāpēc?”

Es tāds: „Nu, man viņas šeit nav īpaši vajadzīgas....”

Saimniece: „A ko tad jūs te taisāties darīt?”

Joka pēc bildu: „Mošeju....”

Saimniece : „Tas tāds joks?”

Es: „Nē, tas tāds musulmaņu dievnams.”

Rezultātā noīrēju dzīvokli, man viss patika. Bet burtiski nākamajā diena izrādījās, ka tu ir prusaki! Zvanu saimniecei un saku:

„Jums te dzīvo prusaki!”

Saimniece mierīgi : „Jā, tur ir prusaki...”

Es saku: „Es vienkārši domāju, ka te nav prusaku.”

Saimniece, jautrā balsī: „Kā nu nebūs, ir, protams! Tā taču ir veca māja tur pa pilnam prusaku!”

Es: „Nu, vienkārši , super!!!”

Saimniece : „Ja vēlaties varat paņemt kukaiņu krītiņus tur skapītī jābūt. ”

Es: „Jā, es zinu, ka tie tur ir, prusaki tiem sēž virsu!”

Beigās viņa saka: „Nu skaties Māri, ja viņi tevi kaut kā traucē, tad pats arī tiec no viņiem vaļā.”

Tieši tā arī pateica: „Ja traucē pats tiec vaļa!”, it kā varētu padomāt, ka pasaulē ir kāds, kuram tie netraucētu. Atnāc pie šāda cilvēka ciemos, ieraugi bariņu prusaku, kas skraida pa paklāju viņš tāds:

„Redzi to pūli uz paklāja? Mīlu katru un ikvienu no tiem!”