Par spoguļkamerām - kā tikt prom no režīma "Auto"?8

Nu lūk - tagad laikam ir īstais brīdis saprast to, ka pieminētie 3 pamat kontroles rīki ir savā starpā saistīti. Panākt iepriekšējā punkta nepieciešamo ekpozīcijas pacelšanu mēs varam gan paildzinot slēdža ātrumu (Shutter) gan palielinot sensora jūtību (ISO). Aperure minētajā piemērā ir F2.8, kas laikam ka ir jau maksimums.

Un te prakstiski arī pats interesantākais - nav vienalga kādā veidā pacelt ekspozīciju! Pēc visa spriežot - iepriekšējā punktā esošais piemērs ir kā minimums ne visai labi apgaismotā telpā.

Bet nu jūsu gadījums gan jau būs cits.

Liekam Shutter: 1/125, ISO100, un Aperture iestatam apmēram šādi:

Pustumsa - liekam maksimālo. Proti zemāko iespējamo F rādītāju, kas visticamāk būs robežās 2.8-5.6

Dienas gaisma, bet bez intensīvas saules - 8-12

Spilgta saule: 12+

Pēc šo manipulāciju veikšanas ieraudzīsim kaut kādu ekspozīcijas novērtējumu – pārgaismotu vai nedagaismotu, bet stipri retāk – uz nulles.

Izskatīsim piemēru, ko darīt, ja ekspozīcija nedagaismota (sagaidāmais rezultāts – par tumšu).

Varam pagarināt slēdža ātrumu Shutter, piemēram uz 1/60. Bet mums ir jāsaprot, ka to darot, gaisma tiks savākta no garāka laika intervāla, un ja notiks kaut kādas kustības, tad visas tās tiks nofiksētas uz sensora. Attiecīgi varam panākt, ka rezultāts būs izplūdis. Jo īpaši, ja vēlamies nobildēt kaut ko patiešām kustīgu. Piemēram, lidojošu putnu, slēdža ātrums jābūt ne garākam kā 1/600 ja ne vēl vairāk, bet uzreiz jāsaprot, ka to nāksies kompensēt, piemēram palielinot sensora jūtību, piemēram uz 1600 un vairāk. Citiem vārdiem – jo īsāks slēdža ātrums, jo nekustīgāku un mazāk izplūdušu attēlu varam iegūt.

Varam palielināt sensora jūtību jeb ISO. Visvēlamākais un pats kvalitatīvākais vienmēr būs zemākais, kas parasti ir 100. Ieliektot 200, patiešām iegūsim 2x izgaismotāku, ieliekot 400 – vēl 2x. Utt. Bet kas ir jāsaprot – palielinot sensora jūtību ISO , nekādā veidā netiek palielināts gaismas daudzums, kas nonāk uz sensora. Gaismas fotonu skaits paliek tas pats. Un līdz ar to, mēs varam ielikt ISO kaut vai 25600, bet mēs saprotam, ka ka iegūtais rezultāts būs gaišāks jeb redzamāks, taču ar tieši proporcionāli samazinātu kvalitāti, kas izpaudīsies kā paaugstināts graudainums.

Varam palielināt ienākošo gaismu ar Aperture – attiecīgi samazinot piemēram F11 līdz F7. Iegūsim vairāk gaismas. Un tas visā visumā būs pozitīvi. Bet jāņem vērā viens papildus efekts – jo tuvāk esam maksimālajam gaismas atvērumam, jo izplūdušāks būs fons (t.s. "blurry background" efekts). Tas labi noderēs, ja vēlamies kaut ko īpaši izcelt, piemēram, fotografējot portretu. Un otrādāk, ja vēlamies nofotografēt ainavu – tā lai visas detaļas būtu redzamas un neizplūdušas, tad esam ieinteresēti iespēju robežās diafragmu aizvērt ciet. Bet protams, vērtējot cik konkrētajā gadījumā to varam atļauuties izdarīt!

Nu vārdu sakot – esam nonākuši līdz ekspozīcijai 0-1. Spiežam maģisko podziņu “Fotografēt”!  Lūdzu pirmā  M fotogrāfija, kurā easm pilnā apjomā kontrolējuši to ko vēlamies panākt, un izmantojuši DSLR kameras tehniskās iespējas (protams, ne gluži visas)! Nesanāca? Tas nekas – analizējam rezultātu, mainām uzstādījumus un mēģinām vēlreiz! Daram to 100x ja vajag, kamēr pamazām, bet atnāks sapratne par to, kas patiesībā notiek.

Un tad kad esam tikuši galā ar M, tad jau droši varam pāriet pie režīma “Aperture priority” – tur ekspozīciju kamera iestatīs automātiski, paši kontrolēsim Aperture, bet kamera mainīs Shutter.. Un tad vēl atliks tikai ik pa brīdim pakoriģēt ISO – un esam uz pareizā ceļa!

Ko darīt ja eksozīcijas novērtējums ir pārapgaismots? Gan jau tiksim galā. Un protams, katram pašam atliek tikt skaidrībā ar savu kameru, un atrast, kā tad var mainīt maģiskos “A”, “S” & “ISO”. Lai nav tā, ka uz paplātes ir pilnīgi viss

P.S. jāatzīstas, ka es neuzskatu sevi par baigo Pro, bet tieši šādā secībā izklāstīta teorija manuprāt var palīdzēt aiziet no režīma AUTO uz neatgriešanos! Man palīdzēja. Un ja palīdzēja man, tad varbūt palīdzēs arī kādam vēl. Ja raksts patika – liekat man plusu!