Vai esat kādreiz aizdomājušies, cik liels ir internets? Daudzi no mums teiks, ka tas ir bezgalīgi liels un to nevar izmērīt, bet zinātnieki ir aprēķinājuši , ka internets sver aptuveni 50 gramus. Liekas nereāli? Tad nu es nedaudz paskaidrošu, kā viņi tika līdz šim skaitlim...
Cik sver internets?92
1870
16
Pieņemsim, ka jums ir USB flash atmiņa, uz kuras jūs uzrakstat kādu filmu, spēli, fotogrāfijas vai video. Vai tā paliks smagāka? Teorētiski, jā! Informācija, kuru jūs uzrakstijāt ir rakstīta binārajā kodā. Binārais kods sastāv no simboliem 1 un 0 dažādos variantos. Šis kods fiziski pastāv tapēc, ka elektroni uzlādē (floating gate – nezināju kā šo latviski pārtulkot) tranzistorus. Un kā jau mēs visi zinam, tad elektroniem ir arī sava, bet niecīga masa (9.10938188 × 10-31 kilogrami).
Internetu uztur vesels tīkls ar serveriem ( aptuveni 75-100 miljoni severu). Kopumā ņemot šos serverus, tie patērē aptuveni 40 miljardus watu elektrības. Ņemot palīgā dažas fizikas formulas un viena elektrona masu, mēs dabujam aptuveni 50 gramus elektronu, kas atrodas kustībā.
Bet šis cipars ir pareizs tikai tad, ja ņem vērā tikai serverus. Ja jūs gribat ņemt uzskaitē vēl arī datorus un citas mobilas ierīces, tad šis skaitlis būs 3 reizes lielāks.
Tagad mēs zinam cik daudz elektronu vajag, lai uzturētu internetu. Bet cik kopumā sver mūsu redzamā informācija - epasti, bildes, video, spēles u.c.?
Ir vajadzīgi 8 miljardi elektronu, lai uzglabātu 1 epastu, kurš sver 50 kb. No tā izriet, ka viens epasts sver 72875055040× 10-31 kilogramus.
Bet nu internets ir milzīga vieta. Kā lai to izmēra? To ir grūti izrēķināt, bet toreizējais Googles CEO Eric Schmidt reiz aptuveni izrēķināja, ka kopumā internets sver aptuveni 5 miljonus terabaitu. No šī milzīgā cipara tikai 0.004% pieder googlei.
Tātad, neņemot vērā enerģiju, kas nepieciešams, lai internets eksistētu, pati informācija sver 5 miljonus terabaitu. Šis skaitlis dubultojas, aptuveni, ik pēc 5 gadiem.
