Cilvēka organisms ir sarežģīts dažādu sistēmu savienojums, ko dažreiz mums ir grūti saprast vai pilnvērtīgi izpētīt. Manuprāt viena no galvenajām sistēmām ir tā, kas aizsargā mūsu dzīvību no dažādiem ārējiem draudiem, tādā veidā ļaujot mums izvairīties no nevēlamiem kaitējumiem, traumām un citām nepatīkamām sekām. Vēlos ar jums nedaudz parunāt par dažiem aizsargmehānismiem, ko iekļauj cilvēka ķermenis. Vairāk Hi-Tech rakstus varat lasīt avotā norādītajā mājaslapā.
10 neparasti cilvēka organisma aizsargmehānismi28
1210
1
Žāvāšanās
Cik gan patīkami ir dažreiz no rīta darbā tā kārtīgi nožāvāties. Bet kāpēc mēs to darām? Žāvu mehānisms ir izpētīts ļoti slikti, bet kaut ko zinātniekiem ir izdevies noskaidrot. Viens no galvenajiem iemesliem, kāpēc cilvēks žāvājas, ir pārkaršana vai galvas smadzeņu pārpūle. Ja mēs aktīvi strādājam, maz guļam un neizguļamies, izjūtam psiholoģisku trauksmi vai stresu, tad mūsu organisms startē šo speciālo aizsargsistēmu. Ieelpojot žāvu laikā lielu daudzumu gaisa mēs nedaudz atvēsinām smadzenes caur aukslējām, kā arī atveram elpceļus, palielinām skābekļa piegādi asinīm un atslābinām savus muskuļus. Īsāk sakot – žāvas ir diezgan noderīgas mūsu organismam, tāpēc centieties žāvāties pēc iespējas biežāk – tas ir tikpat patīkami, cik noderīgi.
Šķaudīšana
Šķaudīšanas mehānisms mūsu organismā tiek startēts tad, kad deguna apvidū sakrājas pārāk daudz alergēnu, mikrobu, putekļu vai jūs vienkārši virtuvē pārspīlējāt ar maltiem melnajiem pipariem. Šajā brīdī notiek īpašu neironu kairināšana un cilvēks šķauda atbrīvojoties no visa liekā, kas bija viņa degunā un rīklē. Galvenais, lai tajā brīdī neviens neatrastos jūsu priekšā, jo šķaudot gaisa ātrums sasniedz ātrumu 160 kilometri stundā, kā arī vienā šķaudienā vidēji var saturēties ap 100 tūkstošiem kaitīgu baktēriju. Citiem vārdiem – šķaudiena laikā centieties nosegt gaisa izejkanālus ar salveti, kabataslakatiņu vai arī ar plaukstu – protams, ka jūs visas baktērijas tādā veidā nenoķersiet, bet toties samazināsiet izklīdušo apjomu. Ja cilvēks ilgāka laika posmā pastāvīgi šķauda, tad var izrādīties, ka viņam blakus atrodas spēcīgs alergēns un to viņam cenšas parādīt organisms – atrodi un izmet, savādāk visu dzīvokli ar saviem spļaudekļiem piecūkāsi. Pie tam, vai jūs zinājāt, ka dažiem cilvēkiem ir alerģija uz saules gaismu? Iedomājieties: cilvēks no rīta pamodās un aiziet – šķauda līdz pašam saulrietam. Labi, ka tas nav sastopams bieži.
Staipīšanās
Arī staipīšanās ir savdabīgs organisma aizsargmehānisms, kaut gan mēs to praktiski pilnībā kontrolējam un staipāmies pēc savas vēlmes. Pie tam šis process ir ļoti svarīgs mūsu ķermeņa normālai funkcionēšanai. Staipīšanās laikā organisms gatavojas fiziskām slodzēm, kas to sagaida dienas laikā, pēc miega tiek izvingrināti muskuļi, atjaunojas asinsrite, kā arī uzlabojas garastāvoklis un tā tālāk. Zinātnieki apliecina, ka staipīšanās pat uzlabo mūsu garšas un taktīlās (pieskārienu) jūtas, tāpēc – kamēr jūs neesat izstaipījušies, brokastīm pat neķerieties klāt!
Žagas
Žagas – tas ir savdabīgs organisma signāls, ka kaut kas nav kārtībā ar mūsu gremošanas sistēmu. Protams, ka mēdz būt žagas bez kāda īpaša iemesla vai arī kā nopietnas saslimšanas sekas, bet visbiežāk tā ir zīme, ka organisms mums saka: „Pietiek rīt!”. Kad cilvēks ēd steidzīgi, rij ēdienu lielos gabalos vai arī vienkārši pārēdas, tad rodas klejotājnerva, kas ir cieši saistīts ar mūsu kuņģi un diafragmu, kairināšana. Visam vajag zināt mēru un vajag kārtīgi sakošļāt ēdienu, pirms to norīt. Universālu cīņas metožu pret žagām nav vēl šobaltdien. Vieniem palīdz elpas aizturēšana, citiem – ūdens glāze, bet trešajiem vispār nekas nepalīdz. Viņi vienkārši guļ un mierīgi gaida, kad tas viss beigsies.
Miokloniskie krampji
Vai jums ir pazīstama sajūta, kad jūs guļat gultā, sākat krist dziļā, jūsu ietverošā sapnī, bet tajā pašā brīdī jūsu ķermenim it kā iesit ar elektrību. Visi muskuļi pēkšņi saraujas tik stipri, ka jūs pat varat uz brīdi pacelties gaisā no gultas. Protams, ka no tā jūs momentāli pamostaties un pajucis lūkojaties tumsā. Šī parādība arī ir mūsu aizsargmehānisma sistēmas daļa, kuru sauc par mioklonisko krampi. Lieta ir tāda, ka tad, kad jūs sākat aizmigt, jūsu elpošanas biežums strauji samazinās, pulss paliek nedaudz lēnāks, muskuļi ir atslābināti un jūsu smadzenes kļūdaini uzskata, ka jūs mirstat. Tieši tāpēc tās sūta ļoti spēcīgu impulsu, lai glābtu savu saimnieku. Var teikt, ka tādā veidā smadzenes mēģina mūs reanimēt ar mūsu ķermenī iebūvētu elektrošoku. Protams, ka pēc tam smadzenes saprot, ka jūs nemaz nemirstat, tās nomierinās un ļauj normāli iemigt. Bet tomēr atzīstiet – ir patīkami apzināties to, ka kāds nemitīgi seko mūsu drošībai.
Ādas uzburbšana no mitruma
Domāju, ka visi ir saskārušies ar no ūdens uzburbušajiem pirkstu spilventiņiem uz rokām un kājām, kad vannā esi nogulējis ilgāk nekā parasti. Uz ādas rodas smieklīgs zīmējums, it īpaši tas aizrauj bērnus. Liekas, ka tajā nekā noderīga nevar būt, bet, kā noskaidroja zinātnieki, ādas uzburbšana nenotiek bez iemesla. Mūsu organisms jūt, ka ir saskāries ar paaugstināta mitruma vidi un tur kur ir mitrs – mēdz būt arī slidens. Tieši tāpēc āda mūsu pirkstu galos uzreiz sāk pārveidoties par kaut ko tādu, kas spētu palielināt mūsu roku saķeri ar gludām virsmām. Citiem vārdiem sakot – organisms dara visu, lai mēs nepaslīdētu uz slapjas grīdas un ar mūsu jaunajiem „superpirkstiem” spētu aiz kaut kā aizķerties, pirms nokrist un sasisties pret kaut ko cietu. Kurš teica, ka mēs neesam nedaudz supervaroņi?
Atmiņas zudums
Dažos gadījumos atmiņas zudums nav galvas satikšanās ar cietu un trulu priekšmetu, bet gan diezgan viltīgs mūsu nepastāvīgās psihes aizsargmehānisms no nepatīkamām atmiņām. Ir zināmi daudzi gadījumi, kad izvarošanas, katastrofu vai citu stihiju upuri pilnībā aizmirst par pašiem briesmīgākajiem brīžiem. No vienas puses mūsu organismu var saprast – kāpēc atmiņā ierakstīt to, kas cilvēkam nerada nekādu prieku vai patīkamas sajūtas? Labāk uz visiem laikiem to izdzēst no mūsu iekšējā uzkrājēja un atbrīvot saimnieku no liekiem pārdzīvojumiem. Pie tam, vai jūs zinājāt, ka pēc noteiktas alkohola dozas uzņemšanas mēs pārtraucam kaut ko atcerēties? Kad cilvēks pārdozē ar alkoholu un rada savām iekšējām sistēmām nekomfortablu sajūtu, organismam sāk likties, ka ķermenis tiek pakļauts milzīgām pārslodzēm un daudziem ārējiem draudiem, bet tas nozīmē, ka diez vai cilvēks šobrīd pārdzīvo savus „labākos laikus”. Tieši tāpēc atmiņa vienkārši izslēdzas, lai nodrošinātos un neļautu mums no rīta kaut ko atcerēties. Jā, un pēc tam lauz galvu ar domām: „Ko es vakar izdarīju, šodien pamodos bēniņos baložu ielenkumā, da vēl ar banānu rokās?”
Zosāda
Smieklīgās pumpiņas, kas uz mūsu ādas parādās tad, kad mums ir auksti vai arī kad mēs esam ļoti emocionāli uzbudināti, arī ir mūsu organisma aizsardzības kompleksa daļa. Pirmā un pati galvenā tās funkcija – siltuma izdalīšanās samazināšana caur porām no mūsu ādas – pateicoties tam mūsu organismam ir vieglāk sasildīties nelabvēlīgos klimatiskajos apstākļos. Toties otrā – emocionālā reakcija – vēl nav izpētīta līdz galam, bet zinātniekiem ir aizdomas, ka tas tomēr ir atnācis līdz mums no tālas pagātnes. Mūsu agrīnajiem senčiem tad bija daudz vairāk apmatojuma nekā mums. Viņu ķermeņi bija noklāti ar biezu spalvu kārtu, bet to neizmantot savā labā bija grēks. Kad minimālie muskuļi blakus spalvai vai matam tiek sasprindzināti emociju uzplūda rezultātā (tajā laikā visbiežāk dabā tās bija bailes), tie piepaceļ katru matiņu vertikālā pozīcijā. Tas nozīmē, ka mūsu senču apmatojums uz ķermeņa momentāli palika lielāks, kas radīja raženāka ķermeņa iespaidu un tas likās bailīgās ienaidniekiem (mūsdienās šo mehānismu aktīvi pielieto mājas kaķi un citi dzīvnieki). Gāja tūkstošgades un evolūcija netaupīja nevienu. Mēs palikām kailāki, bet aizsargmehānisms ir saglabājies vēl šobaltdien.
Asaras
Neskaitot to, ka asaras rada miklu apvalku, kad acī ielido svešķermenis, asaras vēl kalpo par mūsu organisma emocionālo aizsarginstrumentu. Zinātnieki uzskata, ka stresa situācijās mūsu organisms rada jaunu, ļoti spēcīgu kairinājuma perēkli, kā uzdevums ir novērst cilvēka uzmanību no tām sāpēm, ko viņš ir izjutis līdz tam brīdim. Kad bērns sasitās vai sagriežas, viņa galvas smadzeņu apvalks pastiprina dažādas organisma funkcijas: elpošanu, kustību, iekšējo un ārējo sekrēciju funkciju. Bet galvenais iemesls, kāpēc cilvēks izjūt fiziskas vai emocionālas sāpes, protams, ir asaras. Paaugstināta asaru izdalīšanās ļauj samazināt galvas smadzeņu garozas kairinājumu, ko izsaucis sitiens vai sagriešanās. Tas notiek tāpēc, ka raudāšanas laikā asaras nokļūst arī deguna dobumā, kur rada slidenu apvalku, savukārt šis apvalks, kas ir pilns ar trīszaru nervu un ožas receptoriem, nodod signālus tieši uz smadzenēm, novēršot tās no galvenā kairinājuma – sāpju – avota.
Papildus maņas
Neskatoties uz to, ka mēs visbiežāk dzirdam par piecām maņām, kuras piešķirtas cilvēkam, to ir daudz vairāk. Tās visas pārskaitīt es gan nevēlētos, tāpēc ka šī tēma derētu papildus rakstam, bet divus – trīs piemērus jums pateikšu. Iedomājieties, ka vienā rokā jūs turat karstu gludekli, bet otro pieliekat tuvu uzkarsētajai virsmai. Jūs jūtat siltumu un saprotat, ka pieskaršanās gadījumā jūs jutīsiet sāpes, kaut arī neviena no piecām maņām jums to nespētu pateikt priekšā. Jūs neredzat karstumu, nedzirdat to, nejūtat tā garšu, fiziski tam nepieskaraties un saost to arī nevarat. Tomēr jūs vienalga jūtat siltumu un savas drošības potenciālos draudus. Šo sajūtu nodrošina siltuma sensori, kas izvietoti jūsu ādā. Un kāda sajūta ļauj jums sajust sāpes vai saprast, ka jūs esat pakārts ar galvu uz leju? Vēl viens vienkāršs piemērs: pamēģiniet aizvērt acis un pieskarties deguna galam. Šajā brīdī jūs neizmantojāt nevienu no piecām maņām. Šī maņa tiek saukta par propriocepciju – tā ļauj mums precīzi zināt, kur atrodas visi jūsu ķermeņa nostūrīši un izcilņi – un, pateicoties tam mēs zinām mūsu ķermeņa formu un izmērus. Visas šīs un daudzas citas maņas tiek uzskatītas par cilvēka ķermeņa aizsargmehānismu, kas praktiski visu laiku novērš draudus jums nokļūt nelaimē.
Tev patiks šie raksti
