Varone50

Mana meita vienmēr vēlējās būt orgānu donore,viņa vēlējās palīdzēt cilvēkiem.Bet es viņai to neļāvu. Es teicu,ka nemūžam neatļautu viņu “uzgriezt”,ja ar viņu kas atgadītos

 Abi ilgi par šo tēmu strīdējās,līdz Karas tēvs tomēr atļāva viņai kļūt par donori.

-Manuprāt,mana meita,vienmēr nojauta,ka viņu piemeklēs traģisks gals. Viņa reizēm man stāstīja-“Tēt,ja ar mani kas notiks,tad vēlos ,lai mani orgāni tiktu ziedoti.Ko tie man vairs dotu?Man viņi vairs nebūs vajadzīgi.”

Karas puisis stāsta

-Dažas minūtes pirms traģiskā atgadījuma ,Kara man pazvanīja un teica,ka dodas mājup. Esmu ļoti pateicīgs Dievam, ka viņš man atļāva vēl pēdējo reizi Karai pateikt,cik ļoti viņu mīlu.

Karas orgāni-sirds,nieres,aknas utt. Izglāba dzīvību septiņiem cilvēkiem.

Karas māte stāsta

-Es ļoti lepojos ar savu meitu un izvēli,kuru viņa veica. Ir jauki zināt,ka manas meitas sirds vēl kaut kur uz šīs pasaules turpina pukstēt.

Ir ļoti laba filma ,kuru jums ieteiktu noskatīties. Saucas "Seven pounds". Stāsts ir par kādu puisi,kurš iepazīstas ar vairākiem cilvēkiem,kuriem steidzami nepieciešami orgāni,lai viņi izdzīvotu...Filmā tiek stāstīts par visu varoņu dzīvēm un kā viņi līdz šādam stāvoklim nokļuvuši....Vairāk nestāstīšu-jums pašiem jānoskatās!

Un vēl tikai varu piebilst,ka Amerikā ļoti daudz cilvēku nepiekrīt kļūt par orgānu donoriem,jo uzskata,ka -ja viņi ciestu kādā negadījumā,tad ārsti par viņu dzīvību necīnītos.Viņi ļautu tiem nomirt,lai iegūtu orgānus.Bet atcerēsimies,ka ārstu zelta kodekss ir cīnīties par cilvēka dzīvību līdz galam.