Šveiciešu korpuss vai šveiciešu gvarde ir pasaules mazākā armija. Viņu drosmi, nelokāmību un fantastisko uzticību pāvestam piecu gadsimtu garumā apbrīnoja daudzu tautu un valstu valdnieki, karaļi un imperatori. Daudzkārt Vatikāna šveiciešu gvarde izvēlējās mirt, bet neatkāpties.
Pasaules mazākā armija50
757
4
Šveiciešu gvarde izveidota 1506. gada 22.janvārī pēc pāvesta Jūlija II rīkojuma kā algotņu un miesassargu vienība. 1505. gadā Pāvests Jūlijs II lūdza Šveices parlamentu viņam piešķirt 200 šveiciešu algotņus. 1505. gada septembrī pirmie 150 karavīri Kaspara fon Silenena vadībā devās uz Romu, kuru sasniedza 1506. gada 22. janvārī.
Šveices gvardu vienības dažādos laikos ir apsargājušas arī Francijas, Savojas un Sardīnijas, Prūsijas, Tuskānas, Saksijas, Neapoles, Nīderlandes un Austroungārijas valdniekus.
Daudzi uzskata, ka šobrīd šveiciešu gvarde ir tikai viena no Vatikāna vizītkartēm, ka pārstāvot Vatikānu un pāvestu oficiālo vizīšu laikā pilda godasardzes pienākumus. Nenoliedzami, ka neviens svinīgais pasākums nenotiek bez gvardes godasardzes, tomēr tā ir tikai gvardu dienesta maza sastāvdaļa.
Galvenais un nemainīgais gvardes pienākums daudzu gadsimtu garumā ir pāvesta apsardze. Šveiciešu gvarde ir pilnīgi mūsdienīgs militārs korpuss ar atbilstošiem uzdevumiem, apmācību un apgādi.
Pēdējo reizi vienība reorganizēta 1979. gadā. Šobrīd vienībā dien 101 karavīrs. Ikdienā aptuveni 2/3 gvardu dienestu pilda sardzē, 10 posteņos Vatikānā, bet pārējie nodarbināti kaujas mācībās. Sākotnējais kontrakts ir uz 2 gadiem, pēc kura beigām dienestā paliek aptuveni trešdaļa gvardu. Visas komandas vienībā tiek dotas vācu valodā.
Par gvardu var kļūt tikai Šveices pilsoņi, katoļi, kuri bijuši dienestā Šveices bruņotajos spēkos. Jābūt no 19 līdz 30 gadus vecam, augumā ne mazākam par 174 cm.
Tāpat noteikti jābūt gan laicīgās varas iestāžu, gan baznīcas nevainojamām rekomendācijām. Puišiem jābūt arī neprecētiem, stāties laulībā atļauts tikai pēc kaprāļa dienesta pakāpes iegūšanas. Visi gvardi bez izņēmuma dzīvo Vatikānā, kazarmās pie Svētās Annas baznīcas.
Zvērestu jaunie gvardi dod katru gadu 5. maijā, šveiciešu gvardes svinamajā dienā, kurā piemin 1527. gada 5. maiju, kad 147 gvardi ieskaitot komandieri, krita cīņā ar Svētās Romas impērijas imperatora Kārļa V karaspēku, kas bija iebrucis Romā. Gvardi gāja bojā uz Svētā Pētera bazilikas kāpnēm piesedzot pāvesta Klementa VII un 40 gvardu atkāpšanos un sargājot pazemes eju uz Eņģeļu pili.
Nostāsti arī vēsta, ka Vatikāna un fašistiskās Itālijas līdera Musolīni konflikta laikā, kad Musolīni draudēja pakļaut pāvestu savai kontrolei ar varu, Šveices gvarde bija vienīgā no tobrīd trim pāvesta apsardzes vienībām (divas pārējās – Palatīna un Dižciltīgo gvardes – tika likvidētas 1970.gadā), kura reāli gatavojās iespējamā uzbrukuma atvairīšanai.
Pie uniformas projekta savā laikā strādāja viens no gvardes komendantiem Žils Reponds. Cepures viņš nomainīja pret beretēm, uz kurām var redzēt gvarda pakāpi, tāpat arī ieviesa balto apkaklīti un cimdus.
