Tāpat kā Rīgu, upe sadala šo pilsētu divās daļās. Viens no pilsētas interesantajiem objektiem ir paceļāmais dzelzceļa tilts. Patiesību sakot, tilti šinī pilsētā, pēc konstrukcijas ir ļoti interesanti. Blakus upei ir ļoti straujas reljefa nogāzes, līdz ar to tilti iznāk ļoti augsti. Varētu teikt, ka šie tilti ir 1,5 - 2x augstāki par Vanšu tiltu. Mums nācās labi izgulēties, bet drīz bija jādodas tālāk.
Drīz arī virzījāmies atpakaļ uz Latviju. Ceļš bija tāls. Pilsēta bija samērā liela un mazpazīstama. Pagaidām TomTom navigācija diktēja pagriezienus, mums priekšā pēkšņi pārādijās ceļam pa vidu stāvošais Dodge. Pēdējā brīdī apbraucām mašīnai apkārt... ja nebūtu brīva blakusjosla, mēs neveiksmīgā kārtā ietriektos. Kadā sakarā jāastāj sava mašīna ceļa vidū? To nevarēja atstumt?
Un tā mēs kustējāmies tālāk un tālāk – tuvāk Latvijai. Atkal sākās sliktie ceļi.
Te atkal mums trāpījās kukuļspiedēji. Šoreiz mēs bijām tam gatavi. Nav jāparkāpj pat nenozīmīgi noteikumi un nav jāpārsniedz ātrums vairāk par 2km/h. Šoreiz ments pie mums piekasījās dēļ tā, ka mēs pārkāpām ātrumu kādā ciematā. Pat iedeva radara fotogrāfiju, kur bija parādīts ātrums 88km/h. Mēs pajautājām: "Kurā ciemā tas bija?" Ments pateica ciemata nosaukumu... Sākām ilgi domāt - kur tas bija. Un tad tēvs atcerējās to vietu! Tas bija ciemats, kura nosaukums bija uz zilā fona. Tad ments samierinājās un pateica:"Nu labi, tad vismaz kādu aliņu iedodat." Par ko mēs viņam dotu alu, kura mums tāpat nav? Tik tiešām alga ir tik niecīga?
Tā arī, lēnā garā braucām tālāk, dažreiz apstājoties pie benzīntankiem un nedaudz paguļot. Turpmākā ceļā mūs apstādināja draudzīgāki menti, kas pat tēvu uzsauca uz vārda; jautāja no kurienes esam; stāstīja par ceļu stāvokli. Dažreiz, braucot pa ceļu, vajadzēja stundām braukt 15-25km/h dēļ ceļa seguma.
Nevaru pateikt, ka Krievija ir kaut-kāda briesmīga valsts. Protams, valsts nav bagāta, un menti mēdz izspiest naudu no cilvēkiem, bet nedrīkst secināt par visu baru pēc viena lopa. Lieta, kur viņiem vajadzētu ieguldīt naudu, ir ceļu saturēšanā.
Pēc ceļojuma mašīnai vajadzēja remontēt: gultņus, stūres pastiprinātāju, amortizatoru, loga pacēlāju (salūza, uzbraucot uz bedres, kad taisīju logu vaļā). Galvenais ceļojuma secinājums - es vēl nekad nebiju jūties labi, atgriežoties savās mājās. Ja jūs nolemjat braukt līdzīgā ceļojumā, pirmkārt, izvērtējat savas iespējas negulēt 2-3dienas, izvērējat mašīnas tehnisko stāvokli un savas finanses.