Kaut kur Vācijas Demokrātiskās Republikas teritorijā joprojām meža mierā dus vēsturiskie brīnumi. Bērni ir brīdināti netuvoties tādām vietām, jo tas var būt dzīvībai bīstami. Divi zinātkāri draugi izdomāja parakt mazliet dziļāk un atklāja to, ko nemaz nebija gaidījuši.
*Uzreiz pasaku, ka rakstīšu pirmajā personā, lai nebūtu nekādi pārpratumi un stāsts vedas labāk ;)
Kad biju aizbraucis paciemoties pie drauga viņš man pastāstīja par mežā esošām, dīvainām periskopveidīgām caurulēm. Bērnu dienās viņš esot tai apkaimē bieži spēlējies, bet bērniem neesot bijis ļauts iet tuvāk.
Nu ko, devāmies izpētē ...
Ieeju nebija grūti atrast. Tā atradās pārsimt metrus no caurulēm, ieaugusi zālē un nosegta ar koka dēļiem, bet tos viegli ar lauzni izcēlām.
Bildē redzamās metāla durvis bija ieklemmējušās. Nav īsti patīkama sajūta atrasties tādās telpās un pie tam aiz slēgtām durvīm. 
Šeit var redzēt to, ko mēs redzējām tuvākās āris minūtes. Viens vienīgs garš, slimnīcveida gaitenis, turklāt akustika bija nereāli biedējoša. Grr.
Uz grīdas caurule un maisiņš no vietējā veikala.
Ik pa brīdim parādījās tādas sānejas, bet mēs turējāmies taisni, lai neviļus nenoklīstu no pareizā ceļa. Caurumi pa labi sienā šķiet ar āmuru izdaudzīti.
Šāds skats pavērās vienā sānejā. Caurums ar netīru ūdeni iekšā. Nekā ko redzēt.
Vēl mazliet tālāk kādā sānejā ieraudzījām šādu skatu. Acīmredzot mēs nebijām pirmie, kuri šeit ieklīduši.
Par foto reportāžu 
, bet konemtāri zem foto 
13. Fotogrāfijā: Kirilicā rakstīts "ZAKR." jeb aizvērts un uz durvju otras malas salasāms "OTKR." jeb atvērts.
20. Fotogrāfijā: Ar trafaretu uzkrāsots "~220" jeb maiņstrāva 220 volti, un nevis 2211
29. Fotogrāfijā: Tulkojas kā "ieslēgt attālināti"
interesanti, mums jau tā augsne purvaina un visus zotus laika zobs apēd...
Šis raksts ļoti sen atpakaļ man liekas kad ir bijis spokos jo šīs bildes esmu jau redzējis šajā lapā.
Komīšu ''slepenais'' bunkurs. Vai varbūt arī NS bunkurs, tikai nokomunistizēts.
